Brīnums pirms Ziemassvētkiem: Rīgā uzstāsies pasaules operas leģenda Anna Sofija fon Otere
Annu Sofiju fon Oteri droši var dēvēt par fenomenālu parādību uz mūsdienu klasiskās mūzikas skatuves. Viņa ir viena no visu laiku labākajām Zviedrijas dziedātājām, neskaitāmu godalgu laureāte (to vidū ir arī divas “Grammy” balvas), var lepoties ar kolosālu diskogrāfiju, kas tapusi četru desmitgažu garumā, un jau sen drīkstētu atdusēties uz lauriem, kavējoties tīkamās atmiņās par triumfālajiem panākumiem, kas gūti pasaules izcilākajos opernamos.
Taču viņas apbrīnojamais mecosoprāns nezaudē nedz spēku, nedz svaigumu, un komponisti joprojām raksta partijas tieši viņai. Oktobra beigās Annai Sofijai bija jākāpj uz Zviedrijas Karaliskās operas skatuves, lai dziedātu Mikaela Karlsona “Melanholijas” pasaules pirmizrādē (operas sižeta pamatā ir Larsa fon Trīra filma). Savukārt 12. decembrī Rīgā, Lielajā ģildē, viņas izpildījumā skanēs Bahs, Pērsels, Kuperēns un… Ziemassvētku dziesmas.
Sieviete, kura ir daiļa kā skandināvu kinozvaigzne vai debesu pilsētas Āsgardas iemītniece – kas būtībā ir viens un tas pats –, aristokrāte, diplomāta meita un premjerministra mazmazmeita, ir sasniegusi fantastiskus karjeras augstumus nozarē, kur ar glītu ārieni vai ciltskoku maz būtu līdzēts, – akadēmiskajā mūzikā.
Viss sākās kā pēc grāmatas. Pēc Stokholmas Karaliskās mūzikas augstskolas un Londonas Gildholas mūzikas un drāmas mākslas skolas pabeigšanas Anna Sofija tika uzņemta Bāzeles Operas trupā – un kļuva par tās primadonnu. Drīz viņu pamanīja citu mūzikas teātru intendanti, un pēc neilga laika no glaimojošiem darba piedāvājumiem vairs nebija glābiņa. Londona, Ņujorka, Parīze, Vīne, Berlīne, Minhene, Čikāga, Ženēva, Zalcburga…
30 gadu vecumā fon Otere noslēdza līgumu ar prestižo skaņu ierakstu kompāniju «Deutsche Grammophon». Viņa dziedāja pasaules līmeņa opernamu iestudējumos, sniedza solokoncertus, piedalījās vokāli simfonisku skaņdarbu atskaņojumos, uzstājās un strādāja ierakstu studijās kopā ar diriģentiem – milžiem, diriģentiem – leģendām: Karlosu Klaiberu un Klaudio Abado, Džuzepi Sinopoli un Nikolasu Arnonkūru, seru Saimonu Retlu un seru Džonu Eliotu Gārdineru. Recenzenti rakstīja, ka viņas balss tonis ir salds kā medus, muzikalitāte – satriecoša. Klausītāji novaidējās vien, kad “Karmenas” habaneras laikā viņa aizkūpināja cigāru, – un pa īstam, bez kādas izlikšanās!
Saprotams, Karmena viņas repertuārā neuzradās uzreiz. Kā gudrai dziedātājai pienākas, turot rūpi par savu skatuves ilgmūžību, Anna Sofija sāka ar Monteverdi un Glika, Hendeļa, Lullī un, protams, Mocarta operām, tad, neatsakoties no valdzinošās senatnes, pārgāja pie romantisma laika mūzikas, bet vēlāk jau pievērsās Debisī, Ravēlam, Stravinskim, Bergam, Pulenkam, Enesku. Viņa daudz dziedāja Māleru un Rihardu Štrausu, meklēja (un atrada!) pieeju Vāgneram…
Un tikai tad, kad viņas universālās spējas un neticami precīzā stila izjūta bija novērtēta un atzīta visur un neatgriezeniski, ļāva sev brīvu vaļu. Maz ir dziedātāju, kuri vienlīdz labi skan “no Baha līdz Ofenbaham”, taču fon Oterei ir izdevies pārvarēt arī žanru robežas. Viņai gribējās atdot godu mīļajai tautiešu grupai ABBA – un pasaulē nāca disks “I Let The Music Speak”. Radās vēlme pastrādāt ar angļu popmūzikas zvaigzni Elvisu Kostello – un šajā sadarbībā tapušais albums “For The Stars” ieguva neskaitāmas godalgas. Bija arī Annas Sofijas programma kopā ar amerikāņu džeza pianistu Bredu Mēldavu. Un bija “Terezin” – mūzika, ko sacerējuši Terēzienštates koncentrācijas paraugnometnes gūstekņi, – jo tajā bija gan orķestris, gan teātris, gan bērnu operas uzvedumi… pirms visi iemītnieki tika nogalināti.
Tagad Anna Sofija fon Otere ir kulta dziedātājas statusā. Teju visas operas zvaigznes, viņas kolēģi – un kolēģes jo sevišķi –, noteiktu vecumu sasniedzot, aiziet no teātra skatuves un pievēršas kamermūzikai. Taču fon Oteres īpašajā gadījumā komponisti burtiski boikotē noteikumus – viņi raksta operas, kas veltītas tieši šai zviedru dziedātājai. Pēdējos dažos gados vien Anna Sofija ir piedalījusies trīs pasaules pirmizrādēs: Tomasa Adesa “’Eņģeļa iznīcinātāja” iestudējumā Londonas Koventgārdenā, Sebastiana Fagerlunda “Rudens sonātē” Somijas Nacionālajā operā un Mikaela Karlsona “Melanholijā” Zviedrijas Karaliskajā operā. Šajā sezonā viņa dzied Grāfieni Čaikovska “Pīķa dāmā” un Marselīnu Mocarta “Figaro kāzās”, Adelaidi Riharda Štrausa “Arabellā”, grāfieni Gešvicu Albana Berga “Lulū”, Otāviju Klaudio Monteverdi “Popejas kronēšanā”. Un daudz koncertē… Viens no Ziemassvētku ieskaņas koncertiem 12. decembrī notiks Rīgā. Anna Sofija uzstāsies kopā ar pianistu Leifu Kaneru-Lidstrēmu un savu dēlu ģitāristu Fabianu Fredriksonu.
Mūs gaida brīnumskaista senā mūzika. Un ne tikai tā – koncertā dzirdēsim arī dziesmas, kas Ziemsvētku laikā skan visā kristīgajā pasaulē. Taču Anna Sofija fon Otere tās dzied tā, kā tikai viņa to prot, – apburoši.
Viesizrādes organizē Jevgēņija Vintūra-Irverstaga starptautiskā producentu kompānija “Winstag Production, OU”. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un www. bilesuparadize.lv.
Koncertu atbalsta Zviedrijas Karalistes vēstniecība Latvijā.
Sezonas partneris – kompānija “Amber Beverage Group”.
Raksts tapis sadarbībā ar Jevgēņija Vintūra-Irverstaga starptautisko producentu kompāniju “Winstag Production, OU”.
