“Pēkšņi savērsās tā, kā savērsās.” Edgars Rinkēvičs par neticamo nokļūšanu Latvijas Valsts prezidenta amatā
Latviešu sabiedriskais un politiskais darbinieks, ilggadējs Latvijas Republikas ārlietu ministrs, šobrīd Latvijas Valsts prezidents – Edgars Rinkēvičs, viesojoties “Radio SWH” raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi”, dalās atmiņās par neticamo nokļūšanu prezidenta amatā. Viņš atzīst, ka par prezidenta pienākumiem domājis, taču no cita skatu punkta, bet pats nekad nav uzskatījis, ka reiz stāsies šajā amatā.
“Pirms kādiem pieciem mēnešiem, ja man teiktu, ka es būšu Valsts prezidents, es būtu tā viegli iesmējis, pavīpsnājis, lai gan, protams, visādas baumas un kaut kādas ziņas presē bija, bet es tās uztvēru, kā kārtējo dūmu un miglas laišanu. Un tad pēkšņi savērsās tā, kā savērsās,” raidījuma vadītājai Inesei Vaikulei atzīst Rinkēvičs. Taujāts par to, vai, vērojot citu prezidentu darbībā, ir domājis, kā būtu rīkojies viņa vietā, Rinkēvičs piekrīt, ka apdomājis ir, taču no cita skatu punkta – kā bijušais prezidenta kancelejas vadītājs.
“Apdomājis, kā es būtu rīkojies, – noteikti, sevišķi pēc tās darba pieredzes, kas man bija prezidenta kancelejas vadītāja amatā, jo, nu, tomēr jānodala. Lai cik tu būtu pieredzējis un strādājis blakus prezdientam, tas tomēr nav tas pats, kas būt prezidentam, tur tomēr ir būtiska atšķirība,” viņš skaidro, “Es skatījos mazliet no cita viedokļa, – vai es būtu ieteicis prezidentam rīkoties tā vai citādāk, ja es tajā brīdī būtu kancelejas vadītājs, kas realitātē ir arī faktiski galvenais prezidenta padomnieks lielā mērā visos jautājumos, bet pamatā – iekšējos.”
Rinkēvičs atminas arī to, ka pašam bijuši apsvērumi domāt, ka diez vai jebkad Valsts prezidenta amatā viņš varētu nokļūt, bet iznākums beigās bijis gluži citādāks: “Tāpēc savā pirmajā runā pēc ievēlēšanas es vairāk vērsos pie jauniešiem, – veicinot viņus ticēt saviem sapņiem, nebaidīties no tiem stikla griestiem, jo tos stikla griestus dažreiz tiešām var sadauzīt.”
Pilnu raidījuma ierakstu vari noklausīties šeit.
