Aktrise Helēna Eimane apprecējusies ar Harija Liepiņa ārlaulības dēlu - mācītāju

“Nezinu, vai kāds mani vēl atceras,” ar žurnālu "Kas Jauns" tiekoties Rīgā, pieticīgi pasmaida Helēna Eimane. Viņa spēlējusi tādos seriālos kā "Ferdinands Lieliskais", "Dakterīt, palīgā!", "UgunsGrēks", "Eņģeļu iela", "Likteņa līdumnieki", anekdošu šovos, ko veidoja režisors Armands Ekštets, un citos projektos, tostarp Dailes un vairāku neatkarīgo teātru izrādēs.

Helēnai ir arī kino pieredze, kolorītākā no tām – filmējoties indiešu kinodarbā "Agent Vinod". Viņas varones allaž bijušas kolorītas personas, tāpēc atmiņā labi paliekošas. “Kā par mani teica – tas pozitīvais kā aktrisei esot tas, ka nekaunos būt smieklīga,” turpina Helēna, kas savā CV minējusi arī to, ka ierunājusi Desas lomu animācijas filmā "Desas piedzīvojumi".

Iepazīšanās Žaklīnas ballītē

Beidzamajos gados gan Helēna kultūras projektos tikpat kā nav manīta, arī saviesīgajā dzīvē ne, un tam, kā izrādās, ir vērā ņemams iemesls – aktrise Latvijā tikai ciemojas, bet viņas pastāvīgā dzīvesvieta ir Vācijas laukos pie Reinas upes Frankfurtes pievārtē. Uz turieni Helēnu aizvedusi laulība ar Rolandu Eimani – Dienvidvācijas latviešu luterāņu mācītāju.

Ar Rolandu Helēna iepazinās tieši pirms sešiem gadiem – dienā, kad Žaklīna Cinovska rīkoja sava televīzijas kanāla atklāšanas ballīti, – un “diezgan komiski”. “Biju filmējusies Žaklīnas seriālā "Prāts vai instinkts", droši vien tāpēc ielūgumu uz ballīti saņēmu arī es. Aizgāju kopā ar draudzeni aktrisi Vitu Baļčunaiti. Un uz ballīti atnāca arī mums pazīstamais Horens [multimākslinieks Horens Stalbe] ar savu draugu Rolandu – ļoti atraktīvu cilvēku. Padancojām, jautri pavadījām laiku un pēc tam sākām satikties – iet pastaigāties, uz restorāniem, sarunāties, kamēr aizrunājāmies...” iepazīšanos atceras Helēna.

Tikai pēc kāda laika viņa uzzinājusi, ka Rolands ir mācītājs. “No sākuma to uztvēru kā joku. Tāpat kā par aktieriem, arī par mācītājiem taču mums ir savi stereotipi, likās, ka viņš neatbilst nevienam no tiem. Pārbaudīju internetā – jā, tiešām mācītājs!” stāsta Helēna, neslēpjot, ka šis atklājums un priekšstats arī mulsinājis, pārdomājot, “kā tagad uzvesties un runāt”.

Patiesību atklāj dokumentālā filmā

Mācītāja Rolanda Eimaņa vārds, meklēts internetā, tiek minēts ne tikai baznīcas kontekstā. Šā gada sākumā Latvijas Televīzijā pirmizrādi piedzīvoja Ilzes Strengas un Gunta Lēmaņa veidota dokumentālā filma "Skaidrība. Vienkāršība. Kaislība. Aktieris Harijs Liepiņš", kurā Rolands atklājas kā viens no skatuves leģendas ārlaulības bērniem.

Vaicāta par šo aspektu, Helēna teica, ka tas viņu attiecībās bijis “nākamais paradokss”, jo iepriekš par to neesot nekā zinājusi. “Par to uzzināju tikai tad, kad uzņēma šo dokumentālo filmu. Līdz tam viņš nebija neko par to stāstījis, nebija sevi pozicionējis kā Harija Liepiņa dēlu. Tolaik vēl dzīvs bija Harija Liepiņa un Mudītes Šneideres dēls Āris, viņš bija atbraucis no Skotijas, un Rolands gāja satikties, arī ar mani iepazīstināt. Bet arī toreiz es tam nepievērsu īpašu uzmanību, domāju – mazums, kas izrunāts. Tikai tad, kad iznāca filma un tajā runāja arī Rolands, tam tiešām noticēju,” atklāj Helēna, smaidīdama piebilstot, ka beigu beigās iznāk, ka nekur tālu no aktieru vides nav aizgājusi.

“Zināja tikai tuvākie”

Eimaņu pāris savu laulību reģistrēja 2018. gada 16. novembrī, klātesot vien lieciniekiem – Helēnas draudzenei Sanitai Dikai-Bokmelderei, ar kuru saistījusi arī radošā aģentūra un privātu pasākumu organizēšana, un Rolanda draugam Horenam.

Vaicāta, kas dzīvē mainījās, kļūstot par mācītāja kundzi, Helēna tā uzreiz nemaz nevar pateikt. “Rolands nav prasījis man kaut ko sevī mainīt. Arī kā ģērbties vai neģērbties. Jā, vizuālajā tēlā esmu piebremzējusi – neesmu vairs tik koša –, bet tāda ir bijusi manis pašas iekšējā vēlme. Un Rolands jau zināja, ka prec aktrisi,” smaidot turpina Helēna. Kā ir būt “mācītāja kundzei”, Helēna izjutusi, vēl dzīvojot Baldonē. “Var teikt, ka savā ziņā tas ir amats. Ja ņem vērā, ka esmu kristīta katoliete, – arī izaicinājums. Tas uzliek atbildību. Ja, piemēram, cilvēks nevar aizklauvēties līdz mācītājam, viņš aizklauvējas līdz mācītāja sievai, uzticot savu sāpi. Daudziem liekas, ka arī es esmu garīgi spēcīga ticībā. Tomēr jāsaprot, ka neesmu ordinēta mācītāja.”

Helēna secina: “Vai ar titulu vai gadiem, bet esmu nomierinājusies, vairs nav tādu skriešanu. Dzīve nevar būt mūžīgā ballīte, nu ir ģimene.” Pāra pirmā atvasīte pieteikusies, vēl dzīvojot Latvijā, un abiem tas bijis “pārsteigums”. “Līdz tam vairāk dzīvoju darbos, kustībā, biju cilvēkos, teātrī, arī zināmā bohēmā. Mums abiem ģimenes dzīves pavērsiens bija negaidīts.”

Pasaulē Eimaņu meita Rebeka nāca, jau esot Vācijā, uz kurieni mācītājs nosūtīts kalpot latviešu draudzēs. “Jā, pārcelšanās, gaidot bērniņu, bija sarežģītāka, taču vienlaikus to vērtēju pozitīvi, jo aizbraucot neviens vēl neredzēja, ka esmu stāvoklī, nebija arī nekādu jautājumu un man pastiprināti pievērstas uzmanības. Zināja tikai tuvākie,” turpina Helēna.

Ģimenes dzīve Vācijā

Lai arī līdz aizbraukšanai Helēnai kā savas valsts patriotei šķitis, ka nekad nespētu dzīvot ārpus Latvijas, dzīve Vācijā Eimaņu ģimenei rit jau ceturto gadu.

“Pirmos nepilnus trīs gadus nodzīvojām pie Frankfurtes, nu esam pārcēlušies uz māju laukos pie Reinas, no kuras tikai piecu kilometru attālumā ir Lorelejas klints, bet uz otru pusi – Mozeles ieleja. Esam pa vidu – augšā, kalnā, lai tiktu kaut uz veikalu, jābrauc pa serpentīnu,” tagadējās dzīvesvietas apvidu raksturo aktrise. Vaicāta, vai nepietrūkst Latvijas, Helēna aizdomājas. “Pie manis bieži ciemojas mamma, atbalsta un palīdz Rebekas audzināšanā. Un uz Latviju atlidoju regulāri. Kad satiekamies ar draugiem, ar savu kursu – Aldi Siliņu, Gundaru, Jurāti Silakaktiņiem, Lauri Subatnieku, Rafaelu Ciekuru –, izsmejamies, līdz vaigi un vēders sāp, liekas, tikai mēnesis pagājis no iepriekšējās ballītes, kurā esmu bijusi. Arī ēdiena ziņā nesaprotu, par ko citi sūkstās, esam atraduši, kur visu – maizi, gaļu, biezpienu, šokolādes sieriņus – var nopirkt.”

Lielākoties Helēnas ikdiena aizrit, esot pilnas slodzes sievai un mammai. “Vairāk nodarbojos ar meitu, sportojam, viņa sākusi iet bērnudārzā. Man piedāvā pasniegt aktiermeistarību vācu bērniem, tāpēc aktīvi mācos vācu valodu. Ar Rebeku arī braucam līdzi Rolandam uz pasākumiem, dievkalpojumiem.” Taču tas nenozīmē, ka Helēna sevī spējusi apslāpēt vilinājumu būt arī aktrisei. “Kas bijis uz skatuves, ir slims ar to; protams, ka gribas būt uz skatuves ik pa laikam. Kaifoju no tā, ka varu novadīt kādu pasākumu. Ar vīru Ziemassvētkos Latvijā lasījām lomās baznīcā pasaku, dzeju kādreiz kopā baznīcā lasām, tas dod man tik vajadzīgo enerģijas apmaiņu! Vācijas latviešu centros vadu arī pasākumus – Ziemassvētkus, Lieldienas –, arī skoliņā "Zīļuks", kurā Rebeka iet. Rolandam kalpošana ir Frankfurtē, tur arī svinam kopā svētkus un pulcējamies uz dažādām citām aktivitātēm. Piemēram, pavasarī kopā skatījāmies hokeju,” stāsta Helēna.

Pikants filmēšanās piedāvājums

Šovasar, pēc vairāku gadu pārtraukuma, Helēnai bija iespēja arī filmēties. Sākumā gan šaubījusies, vai loma Dž. Dž. Džilindžera seriālā "Ekstāze", kas top pēc pazīstamās erotisko romānu rakstnieces Karīnas Gleitneres (iepriekš Račko) grāmatas ar tādu pašu nosaukumu motīviem, būtu īstā mācītāja sievai. “Draudzene Ieva Aleksandrova-Eklone šad tad atbrauc uz Vāciju. Sēdējām, pļāpājām, saku – man ik pa laikam piedāvā šur tur filmēties... Viņa – Helēn, bet kāpēc ne?! Tā arī apņēmos – viss, ja zvanīs vēl kāds projekts, piedalīšos, vienalga, kas tas būs! Nepagāja ne mēnesis, kad zvanīja un jautāja, vai es varētu piedalīties… Džilindžera seriālā" Ekstāze",” smejas Helēna.

Ar šo domu dzīvojusi vairākas dienas, līdz uzdrošinājusies par to runāt ar vīru. “Tomēr tā seriāla tematika ir visai pikanta, arī loma – esmu sieviete, kura nāk pie galvenās varones [Jāpiebilst, ka viņu atveido mācītāja Krista Kalniņa meita Linda Kalniņa. – Red.] uz drosmīgu fotosesiju… Izrunājāmies, mana profesija tomēr ir mana profesija, par ko degu… Rolands akceptēja, ka filmējos. Pēc pāris dienām atzvanīju aktieru atlasei un teicu – jā! –, un drīz jau lidoju uz Latviju filmēties. Džilindžers ļoti profesionāli strādā, bijām jau Dailes teātrī kopā strādājuši, varēju atraisīti iejusties. Bija arī liels prieks satikt kolēģus, viss tik forši vibrēja,” par iespēju priecājas Helēna, kuras veikums uz ekrāna tiek solīts jau šā gada nogalē.