“Tur neviens nav pat spēris savu kāju.” Kārlis Būmeisters par ceļojumu uz plašo un kalnaino Aļasku
“Tur var baudīt kalnus un savu partneri,” uz jautājumu par to, ko var darīt ceļojumā uz Aļasku, saka dziedātājs un Eiropas Parlamenta frakcijas padomnieks Kārlis Būmeisters. “Radio SWH” raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” viņš atklāj vairāk par neseno ceļojumu, Aļaskas plašumiem un kalniem, kā arī to, vai ainavas bijušas tā vērtas.
“Mēs kopā – divatā ar sieviņu uz turieni aizšāvām. Tas īstenībā bija mūsu kāzu ceļojums, kurš kovida laikā atkrita. Mēs jau bijām biļetes nopirkuši, bet tad šoreiz tomēr saņēmāmies un devāmies divvientulībā ar teltīm, guļammaisiem, sauso pārtiku un vietējo brieža gaļas konservu,” raidījuma vadītājam Paulam Timrotam atklāj Būmeisters, “Mēs haikojām, braucām, kur acis rāda, gājām, kur acis rāda, teltis cēlām, kur acis rāda, skatījāmies uz kalniem, saulrietu, uz augstāko Ziemeļamerikas kontinenta kalnu virsotni “Denali”.”
Būmeisters norāda, ka neliela plānošana gan bijusi. Piemēram, lai tiktu vispār iekšā lielākajā Nacionālajā parkā “Denali”, ir jābūt kaut cik sagatavotam. “Lai tur iekļūtu un vispār ar teltīm tevi laistu, ir jānodemonstrē pietiekamas zināšanas attiecībā ar saskarsmi pret lāčiem, – kā tu izturies, ieraugot melno lāci, kā tu izturies, ieraugot grizli lāci, kā tu izturies, ieraugot alni. To visu pārbauda rendžeri. Ja nē, tad pastāsta vēlreiz,” viņš stāsta. Arī ēdiens jāievieto īpašā konteinerī, kas ir sertificēts.
Taujāts par to, vai ainavas bijušas tā vērtas, Būmeisters norāda, ka bez šaubām: “Tas bija tik interesanti. No vienas puses tev liekas, ka klimats ir līdzīgs kā Latvijā, tikai to mežonīgo plašumu un ar kalniem.” Viņš salīdzina ar kalnaino Šveici, kur ir bezgala skaisti, bet sajūta ir drīzāk klaustrofobiska nekā plaša: “Aļaskā ir pretēji – tu redzi tos mežonīgos kalnus, bet līdz tiem kalniem tev ir tāda tundra un tādi purvi. Tur tu esi pilnīgi pārliecināts, ka tur neviens nav pat spēris savu kāju, un tas ir interesanti.”
Pilnu raidījuma ierakstu vari noklausīties šeit.