Dziedātāja Laima Vaikule par bērnības sapni ārsta arodā: es būtu bijusi laba ķirurģe
Dziedātājas Laimas Vaikules sasniegumi tuvākās un tālākās zemēs jautājumus neprasa. Tomēr viņas dzīve varējusi būt pavisam citādāka, nekā tā ir tagad. “Radio SWH” raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” Vaikule pastāsta par savu bērnības sapni – kļūt par ārstu, kā arī to, vai interese un zināšanas par medicīnu ir dzīvē kur noderējušas.
“Mana dzīve – viss, ko es plānoju, nekas neiznāca,” raidījuma vadītājai Inesei Vaikulei atzīst dziedātāja. “Es vienmēr zināju, ka es būšu ārsts. Mēs dzīvojām 13 kvadrātmetros – māmiņa, tēvs, trīs meitenes un viens puika. Klavieres nebija kur nolikt. Katra skolotāja bērnudārzā, pēc tam skolā, gāja pie manis uz mājām un teica mammai: “Jānopērk klavieres!” Mēs varējām tās tikai uz plīts uzlikt, tāpēc man nebija tādas iespējas. Visi zināja, ka es būšu ārsts,” stāsta Vaikule, “Un paskataties, kas iznāca?”
Vaikule atklāj, ka šodien visi draugi viņai ir ārsti. Turklāt jaunības dienās pat kādu laiku strādājusi neatliekamajā palīdzībā. “Strādāju, braucu kopā. Uz anatomikumu es staigāju ne tāpēc, ka man tur bija jāiet, (bet – aut.) tāpēc, ka viss interesēja. Es tik ļoti zināju, ka es būšu ķirurgs. Es būtu bijis labs ķirurgs. Reāli ļoti žēl. Varbūt nākamajā dzīvē,” viņa smejas.
Taujāta par to, vai interese par medicīnu dzīvē ir noderējusi, Vaikule stāsta: “Varbūt. Ārsti, mani draugi, saka, ka visgrūtākais pacients ir tas, kurš nevar pastāstīt par savām sajūtām, par savu slimību.” Dziedāja min piemēru, ja sāk sāpēt vēders, tad vajadzētu pārdomāt – kas ir mainījies ēdienkartē un no kā vēders varētu sākt sāpēt? “Sevi dzirdēt. Varbūt tas ir tas – man ir ļoti vienkārši pastāstīt, kas, piemēram, man ir izmainījies, kas ir noticis, un ārstiem (ir – aut.) ļoti viegli strādāt.”
Pilnu raidījuma ierakstu vari noklausīties šeit.
