Gustava Zatlera velosipēdista gaitas
AS "Cēsu alus" tirdzniecības un mārketinga daļas vadītājs Gustavs Zatlers, lai arī sākotnēji bijis atturīgs un mazliet pat skeptiski noskaņots ...
Gustavs Zatlers kļuvis par azartisku velobraucēju
AS "Cēsu alus" tirdzniecības un mārketinga daļas vadītājs Gustavs Zatlers, lai arī sākotnēji bijis atturīgs un mazliet pat skeptiski noskaņots pret riteņbraukšanu, tagad tik ļoti aizrāvies ar šo aktivitāti, ka piedalās sacensībās gan Latvijā, gan ārpus tās un ar lielu azartu pievārē vairāku simtu kilometru garas un sarežģītas distances.
Sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" Gustavs Zatlers atklāj, ka pirmo reizi ar riteņbraukšanu sastapies 2018. gadā, kad, sievas Rutas Zatleres pamudināts, izmēģinājis spēkus velosacensībās: “Tolaik es vēl biju diezgan skeptiski noskaņots pret riteņbraukšanu. Likās, ka riteņbraucēji ir džeki, kas saģērbušies smieklīgos, apspīlētos tērpos. Lai arī ļoti negribēju, sieva mani pierunāja piedalīties Latvijas riteņbraucēju Vienības velobraucienā. Toreiz abi iznomājām velosipēdus, jo pašiem vēl nebija savu. Pēc tam, kad biju pievārējis trasi, sapratu, ka tas tomēr ir grūti, un nolēmu – mazliet jāpatrenējas. Tad abi ar sievu nopirkām velosipēdus, ļoti daudz braucām kopā. Ar laiku bija vēlme iegādāties vēl labāku velosipēdu un līdz ar to vēl vairāk trenēties, lai sasniegtu labākus rezultātus. Un tā arī tas aizgāja sniega pikas efektā līdz tam brīdim, kad jau rodas atkarība no riteņbraukšanas.”
Gustavam ļoti patīk piedalīties sacensībās, kurās jāpievar garās distances: “Sākot no 100 kilometriem un vairāk.” Viņš jau piedalījies sacensībās dažādās Eiropas valstīs, arī Maurīcijā, Āfrikā.
“Šogad braucām apkārt Latvijai 700 kilometru. Gar Kurzemes jūrmalas krastu, pa smiltīm. Man jau patīk tās grūtās trases. Aizvadītajā ziemā biju divu dienu izturības velosacensībās Lietuvā, kur netālu atrodas vecā Ignalinas atomelektrostacija. Nakti pārlaidām mežā. Braucot pa sniegu, sanāk ātrums tikai desmit kilometri stundā, tas bija psiholoģiski grūti,” viņš atklāj.
Tiesa gan, sieva Ruta sacensībās nepiedalās, bet visa ģimene kopā dodas brīvdienu velobraucienos. Tāpat arī Gustavu bieži vien ar velosipēdu var sastapt uz šosejas Rīga–Sigulda, dodoties uz uzņēmuma sapulcēm, un reizēm arī viņš mēro ceļu uz "Cēsu alus" ražotni Cēsīs. “Vienmēr ir līdzi lietišķs apģērbs, nomazgājos, pārģērbjos un atkal esmu svaigs,” nosaka Zatlers.
Viņš teic, ka brauciens ar divriteni ir lieliska relaksācija svaigā gaisā: “Ja darbā uzkrājās stress un adrenalīns, tad to var līdzsvarot, braucot ar velosipēdu. Tā ir kā meditācija... Tu minies un redzi visādas lietas, ko neredzi ikdienā, priecājies par dabu, miglu un sīkumiem, ko neredzi, ar automašīnu braucot. Rītos, agri braucot, no meža nāk ārā dažādi dzīvnieki – stirnas, lapsas, zaķi un eži.”
Jāteic, ka arī pirms riteņbraukšanas Gustavs Zatlers nodarbojās ar fiziskām aktivitātēm – cilāja svarus un allaž ir bijis lieliskā fiziskā formā.
“Tagad svari palikuši otrajā plānā, tos pacilāju divas reizes mēnesī, lai būtu tonuss. Ja gribi būt veiklāks un kustīgāks, tad vajag braukt ar velosipēdu, kas ir izturības sporta veids, bet muskuļi jātrenē sporta zālē. Es balansēju. Kad sāku braukt ar velosipēdu, zaudēju desmit kilogramu muskuļu masu. Vēl jāpiemin, ka, pateicoties riteņbraukšanai, man arī ceļgala funkcijas atjaunojās. Celim bija artrīts, es nevarēju normāli paiet un līdz ar to nejutos komfortabli. Tagad ceļgals vairs nesāp, varu normāli staigāt un lēkāt, nav nekādu problēmu. Visu izdevās sakārtot bez ķirurģiskās iejaukšanās. Tāpēc, ja varu ar savu piemēru kādu iedvesmot, tad esmu priecīgs.
Galvenais ir pamēģināt pat tad, ja sākotnēji esi skeptisks. Redz, man atlika vien pamēģināt, kā es kļuvu par azartisku braucēju!
Es tieši aicinu cilvēkus braukt garos gabalus. Ja esi veiksmīgs uzņēmējs, tad tev tāpat jāsporto, lai veselība turētos normas robežās un būtu spējīgs produktīvi strādāt,” visas labās lietas, ko sniedz fiziskās aktivitātes, uzskaita Zatlers. Interesants arī ir fakts, ka pateicoties riteņbraukšanai, viņš fiziski jūtoties kā 18 gadu vecumā. “Kad tu sporto, tad vecumu nejūti! Sports jau dod to laimes sajūtu.” viņš piebilst.
