Aktierim Jānim Kubilim šodien 100! Sveicam viņu un pārējos gaviļniekus

Jubilāri Latvijā

1923. gadā Jānis Kubilis - aktieris.

1948. gadā Jānis Dinevičs - politiķis.

1956. gadā Ingūna Rībena - arhitekte, politiķe, Saeimas deputāte, bijusi kultūras ministre.

1964. gadā Egils Līcītis - žurnālists.

1960. gadā Ināra Jakubone - Latvijas Mūzikas informācijas centra direktore.

1973. gadā Agris Kazeļņiks – spēkavīrs.

1980. gadā Gints Grāvelis - Dailes teātra aktieris.

1990. gadā Arevšats Hačatrjans - armēņu izcelsmes Latvijas futbolists.

Jubilāri pasaulē

1802. gadā Aleksandrs Dimā - franču rakstnieks (miris 1870.gadā).

1860. gadā Alfonss Marija Muha - čehu gleznotājs, viens no slavenākajiem jūgendstila māksliniekiem (miris 1939.gadā).

1897. gadā Amēlija Erharta - amerikāņu aviatore (bez vēsts pazudusi 1937.gadā).

1952. gadā Gass Van Sants - amerikāņu kinorežisors.

1963. gadā Karls Melouns - amerikāņu basketbola leģenda.

1969. gadā Dženifera Lopesa - amerikāņu aktrise un dziedātāja.

1971. gadā Dino Badžo - itāliešu futbolists, 1994. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīra sudraba godalgas ieguvējs.

1982. gadā Anna Pakvina - kanādiešu aktrise, "Oskara" balvas ieguvēja.

1983. gadā Daniele de Rosi - itāliešu futbolists, 2006. gada Pasaules kausa ieguvējs, 2012. gada Eiropas čempionāta finālturnīra sudraba godalgas ieguvējs, 2004. gada olimpisko spēļu bronzas medaļas laureāts.

1985. gadā Patriss Beržerons - kanādiešu hokejists, pasaules čempions, divkārtējs olimpiskais čempions un Stenlija kausa ieguvējs.

Notikumi Latvijā

1924. gadā Rīgā sākās pirmais Lietuviešu-latviešu Vienības biedrības rīkotais tuvināšanās kongress, kura galvenais uzdevums bija ekonomisko, politisko un kultūras sakaru uzturēšanas svarīgums un centieni darboties plašāk nekā tikai kultūras sakaru nodibināšanā un uzturēšanā.

1996. gadā Vērmanes dārzā notiek tirgotāju mītiņš, kurā Latvijas tirgu pārstāvji protestē pret valdības lēmumu ieviest tirgos kases aparātus, kā arī ierobežot rūpniecības preču tirdzniecību.

2001. gadā Rīgā svinīgi atklāj restaurēto Brīvības pieminekli.

2005. gadā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centrā pirmo reizi tiek pasniegta Jāņa Baltvilka balva.

2006. gadā Mazirbē tiek atklāta pirmā lībiešu paaudžu nometne "Lībieši 3x3 2006", kurā pulcējas lībiešu tautības vecvecāki, vecāki un viņu bērni, lai nodotu lībiešu tautas gudrības jaunajai paaudzei. Nometne ilgst līdz 29.jūlijam.

Notikumi pasaulē

1487. gadā Nīderlandes pilsētas Leuvardenas iedzīvotāji streiko pret ārzemju alus aizliegumu.

1911. gadā amerikāņu pētnieks Hirems Bingems atrod pazudušo inku pilsētu Maču Pikču.

1915. gadā Čikāgas centrā upē apgāžas pasažieru prāmis "Eastland", līdzi paņemot 845 cilvēku dzīvības.

1943. gadā Sabiedroto spēki sāk bombardēt Hamburgu. Naktī Vācijas ostas pilsētu bombardē Lielbritānijas un Kanādas lidmašīnas, bet dienā amerikāņu. Līdz novembrim bombardēšanā Hamburgā tika nogalināti vairāk nekā 30 000 cilvēku un iznīcinātas 280 000 ēkas.

1967. gadā Francijas prezidents Šarls de Golls valsts vizītes laikā Kanādā aptuveni 100 000 cilvēku lielam pūlim Monreālā paziņo: "Vive le Québec libre!" ("Ilgu mūžu brīvai Kvebekai"). De Golla paustais atbalsts Kvebekas provinces neatkarībai sajūsmināja daudzus kvebekiešus, taču saniknoja Kanādas valdību un Francijas prezidentam nācās saīsināt savu vizīti Kanādā.

1990. gadā pie Irākas un Kuveitas robežas sāk pulcēties Irākas spēki.

1998. gadā 73 gadu vecumā mirst viens no pasaulē slavenākajiem fotogrāfiem un "paparaco" Tacio Sekjaroli, kas iedvesmoja Frederiko Felīni filmu "La Dolce Vita".

2000. gadā IBM izlaiž pasaulē jaudīgākā superdatora komerciālu versiju "ASCI White", kas ir aptuveni 30 000 reizes ātrāks par vidusmēra datoru.

2001. gadā Bulgārijas parlaments premjera amatā apstiprina bijušo Bulgārijas karali Simeonu Sakskoburgotski, kurš kļūst par vienīgo monarhu pasaules vēsturē, kas demokrātiskā vēlēšanu procesā atguvis politisko varu.

2005. gadā amerikāņu riteņbraucējs Lenss Ārmstrongs septīto reizi kļūst par prestižākā velobrauciena - "Tour de France" uzvarētāju.

2013. gadā Spānijā vilciena avārijā dzīvību zaudē 79 cilvēki. Izmeklēšanā atklājas, ka negadījuma brīdī vilciena mašīnists runājis pa darba tālruni un pētījis kādu dokumentu. Avārijas brīdī vilciens traucies ar ātrumu 153 kilometri stundā.

2014. gadā Mali avarē lidsabiedrības "Air Algerie" lidmašīna. Bojā iet visi 116 cilvēki, kas atradās lidmašīnā.