Mārtiņš Egliens pēc aiziešanas no Nacionālā teātra ar ģimeni brauks uz Poliju

"Ironija, omulība, prasme runāt, uzrunāt un sarunāties ar publiku ir Mārtiņa ampluā, tur viņš jūtas kā zivs ūdenī, tomēr kā daudzi komiskie aktieri ar azartu metas iekšā katrā dramatiskā lomā, lai pārbaudītu sevi un pierādītu citiem, ka nav pasaulē skumjāku cilvēku par tiem, kas, pēc citu domām, tikai smejas un smejas. Mārtiņš azartiski spēlē klavieres, un tas paver viņam radošas iespējas gan teātrī, gan ārpus tā,” ar šādiem vārdiem aktieri Mārtiņu Eglienu raksturoja viņa ilggadējā darbavietā Latvijas Nacionālajā teātrī.

Taču nu teātra vadība no Mārtiņa atvadās, sakot, ka augstu vērtē Egliena darbu, ko pierāda arī fakts, ka nākamajā sezonā viņam bijusi paredzēta loma bez teksta. Latvijas Nacionālais teātris uzsver, ka respektē Egliena lēmumu aiziet no teātra un novēl aktierim drīzu izveseļošanos.

Kad balss zuduma dēļ Mārtiņš Egliens bija bezizejā, tauta iemīļotā skatuves mākslinieka veselības atgūšanai saziedoja teju 50 000 eiro, lai gan lūgti tika 10 tūkstoši. Līdzekļi aktierim bija nepieciešami, lai klīnikā Vācijā veiktu procedūru, kuras iespaidā stāvoklis varētu uzlaboties. Tā arī notika, lai gan uz pilnīgu atveseļošanos mediķi vismaz pagaidām cerības nedod. Patlaban Egliena pazaudētā balss ir atgriezusies, viņš spēj runāt, tomēr ne skaļi. Viņam Vācijā diagnosticēta reta balsenes slimība, ko medicīniski vēl nemāk izārstēt. Vācu ārsti viņam teikuši, ka visa mūža garumā muskulī ap balss saitēm būs jāinjicē botokss, taču aktieris pieļauj un cer, ka varbūt spazmas muskulī rimsies pašas.

Tā kā Mārtiņš jau ilgāk nekā gadu nestrādāja un bija “uz slimības lapas”, rūpes par ģimenes uzturēšanu lielākoties gulstas uz skatuves mākslinieka sievas aktrises Ditas Lūriņas-Eglienas pleciem. Dita ne tikai spēlē un iestudē uzvedumus Latvijas Nacionālajā teātrī, bet arī koncertē visā Latvijā kopā ar teātra kolēģiem, piedalās reklāmu projektos, vada pasākumus un veido iestudējumus ārpus teātra. Šomēnes publikai Dzintaru koncertzālē Jūrmalā tiks izrādīts Zigmara Liepiņa operas "Parīzes dievmātes katedrāle" koncertuzvedums, kas tapis tieši Ditas Lūriņas-Eglienas režijā.

“Bet mēneša beigās mēs beidzot ceram doties savā tradicionālajā ģimenes braucienā uz Poliju. Tas ir tāds kārtīgs roadtrips – sasēsties vairākās mašīnās un traukties… Bet tam, ka tas notiek, es ticēšu tikai tad, kad visi jau būsim ar somām mašīnās. Šādos braucienos esam bijuši jau trīs reizes. Līdz pat kovida pandēmijai. Pērn neaizbraucām kara dēļ, bet šogad negribam laist garām,” tā žurnālam "Kas Jauns" atklāj Dita. Vaicāta, kādā sastāvā brauciens tiek plānots, aktrise atbild: “Visa plašā dzimta, cik nu vien spēsim savākties. Vienmēr jau kāds atkrīt vai nu finansiālu apstākļu, vai citādu iemeslu dēļ, bet nu ļoti ceru, ka savāksimies gana kuplā pulkā.”

Uz jautājumu, kā pati jūtas saistībā ar vīra Mārtiņa ilgstošajām veselības problēmām un darbnespēju, Dita Lūriņa-Egliena atzīst: “Par to, kā jūtos, patiesībā nedomāju. Kad viss sākās, ieslēdzu sevī tādu kā izdzīvošanas un mobilizēšanās režīmu. Tajā joprojām arī esmu. Nē, nepārprotiet, tas nav nekas briesmīgs vai traģisks, es vienkārši koncentrējos uz centrālo darāmo un faktiski neskatos ne pa labi, ne pa kreisi. Secinājumus izdarīsim kaut kad vēlāk.”

Citas ziņas un notikumus lūkojiet žurnālā "Kas Jauns"!