Režisors Varis Brasla redzes dēļ vairs nevar strādāt

"Šobrīd mēģinu aizpildīt laiku, kā protu, bet nevaru vēl tajā jaunajā ritmā ieiet, jo tad, kad nepārtraukti kaut kas ir jādara, jādomā, tad ir tāda piepildījuma sajūta. Bet tagad ir tā – varu domāt un varu arī nedomāt. Es neesmu pieradis pie šā jaunā ritma, dzīvesveida un ikdienas,” sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" pastāsta Varis Brasla.

Vaicāts, vai tad režisors savos 84 gados pēc tik radoša un bagātīga darba mūža beidzot nevarētu arī baudīt dzīvi un nodoties savām interesēm, viņš teic, ka patiesībā nekad nav pratis baudīt dzīvi. “Kad uzkāpj uz burinieka un aizbrauc uz Haiti, un tad sauļojas... Nē, man divas dienas ir par maz, bet trīs dienas jau par daudz. Tā iznāk, ka es bez darba nevaru. Man nepatīk laiskoties. Labi ir tad, kad man kaut ko nepieciešams atrisināt, kaut ko domāt, meklēt, lasīt,” paskaidro režisors.

Varis Brasla teic, ka viņam ir slikti ar acīm, tieši tādēļ par filmēšanas darbu nav vairs ko domāt, un jāliek punkts. “Manā profesijā ar sliktu redzi nevar strādāt. Nu, droši vien ir cilvēki, kuri var, bet es ne. Ja es neredzu labi aktiera acis vai kopplānus, tad ne. Ir jau šausmīgi... Es negribu izjust, ka darba vietā kolēģiem kļūstu par slogu. Es negribētu, ka viņi piekrīt ar mani turpināt strādāt tikai tāpēc, ka mēs iepriekš kaut ko kopā jau darījuši,” viņš nosaka.

Lai arī režisoram nav psiholoģiski viegli samierināties ar šo situāciju un to, ka filmēt un radīt jaunus kino projektus vairs iespējas nebūs, viņš teic, ka pieņem šo situāciju un meklē, kā aizpildīt brīvo laiku. “Kā saka – katram savs laiks. Man nepatiktu, ja mūsu saruna izskanētu kā tāda puņķošanās vai žēlošanās. Es neteikšu, ka pieņemu šo situāciju ar ziediem rokās un prieku, bet arī cilpu nemeklēju. Ir vājredzīgo bibliotēka, kurā jau esmu daudz grāmatu izlasījis. Protams, tā nav tā pati lasīšana, kas bija kādreiz, kad grāmatu varēja turēt klēpī. Man arī sieva lasa priekšā to, kas mani interesē, ko gribētos uzzināt. Mūziku klausos. Ļoti laba ir Latvijas Radio programma, kur ir, ko dzirdēt. Jā, tā brīža, kad būtu jādomā par nākamās dienas darāmajiem un realizējamajiem darbiem, man pietrūkst, bet nu ko var darīt!? Ir jāsamierinās ar faktu,” nosaka Brasla.

Tāpat arī punkts esot jāliek no bērnības līdzi nākušajam gruntīgajam vaļaspriekam – makšķerēšanai un spiningošanai. Režisors teic, ka arī sieva šajā lietā viņam nevarot palīdzēt, jo kurš vīrietis tad laiž sievieti pie savas makšķeres?

Citas ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" dubultnumurā!