Raidījuma vadītājai Inesei Vaikulei Olte stāsta, ka visa sākums bijis brīdis, kad dēlam vajadzējis iet pirmajā klasē. “Rīgā dzīvojot, zini, ka tev mašīna ir nolikta tā, nevis ar dibenu pret izbrauktuvi, bet ar degunu pret izbrauktuvi, vienmēr viss ir salikts somās un ka tik ātrāk tīties prom no tās Rīgas,” par dzīvi galvaspilsētā dalās Olte, piebilstot, ka arī dzīvesbiedre ir pietiekami azartiska un viņai Rīgas dzīve nav īpaši patikusi. Augusta vidū pirms mācību gada sākuma abi sapratuši, ka dēls varētu mācīties tajā pašā skolā, kurā gājis Olte.
“Es, izlīdis no savas mīļās lauku Ērgļu vidusskolas, varēju tikt tik tālu, cik es esmu ticis, tad gan jau puikas arī varēs izdarīt to pašu. Mēs vienkārši sapakojām somas un aizbraucām prom no Rīgas,” viņš atminas. Pirmajā septembrī puika gan raudājis, taču tagad jau ir liels un savā dzīvē. “Tā dziesma – “Kāpēc jūs mani aizturiet” lielā mērā, vecāki, arī par jums – nevajag traucēt cilvēkiem dzīvot, arī, ja viņi jūsu mājā dzīvo. Nevajag paģērēt pārāk savas lietas. Viņiem sava dzīve,” saka Olte.
Savukārt pēc pārvākšanās Olte sapratis, ka vajadzīga vēl kāda nodarbošanās. “Es esmu tas, uz kuru turās visa tā ambrāža. Vajadzētu uztaisīt tā, lai tie svari pārliekas. Es sapratu, ka mums novadā tūrisma dzīve bāzējas tikai ap brāļiem Jurjāniem un Rūdolfu Blaumani, nekas cits nav, bet es paceļojis esmu un zināt zinu gan, ka te ir vienkārši brīnišķīgi – četri gadalaiki, tādas krāsas, tādi skaistumi,” viņš stāsta, “Sāku saprast, ka vajadzētu kaut kādu tūrisma lietu vēl pašam iniciēt.”
2013. gadā Olte sapratis, ka vēlas iegādāties darbību beigušo Ērgļu dzelzceļa staciju. “Pagāja kādi divi gadi, kamēr sakārtoju papīrus, piedalījos izsolē. Tagad man ir Ērgļu dzelzceļa stacija. Man pašam ir interesanti, ka tas notiek intuitīvi, bet tas cilvēkiem kaut kādā veidā dod cerību. Es nezinu, kas par cerību, kādiem cilvēkiem,” viņš norāda.
Pilnu raidījuma ierakstu vari noklausīties šeit:
Citi šobrīd lasa
