30. maija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1908. gadā Jānis Ozoliņš - mūzikas pedagogs, diriģents un komponists (miris 1981. gadā).

1931. gadā Vizma Belševica - dzejniece, rakstniece un tulkotāja (mirusi 2005. gadā).

1958. gadā Raimonds Slaidiņš - zvērināts advokāts.

1959. gadā Arkādijs Suharenko - Latvijas ebreju kopienu un draudžu padomes priekšsēdētājs, "Rietumu bankas" valdes priekšsēdētājs.

1964. gadā Ēriks Teilāns - AS "Baltijas Apdrošināšanas Nams" līdzīpašnieks.

1977. gadā Andris Kivičs - muzikants, šovu dalībnieks un raidījumu vadītājs.

1983. gadā Ilva Štāla – dziedātāja, talantu šovu dalībniece Chilli.

1994. gadā Ivars Punnenovs - hokeja vārtsargs.

Jubilāri pasaulē

1757. gadā Henrijs Adingtons - Lielbritānijas premjerministrs (miris 1844.gadā).

1814. gadā Mihails Bakuņins - krievu revolucionārs, tiek uzskatīts par mūsdienu anarhisma pamatlicēju (miris 1876.gadā).

1846. gadā Peters Karls Faberžē - krievu juvelieris, slaveno Faberžē olu autors (miris 1920. gadā).

1896. gadā Hovards Houkss - amerikāņu kinorežisors (miris 1977.gadā).

1908. gadā Mels Blanks - amerikāņu animācijas filmju ierunātājs, radio personība (miris 1989. gadā).

1928. gadā Anjēze Varda - franču kinorežisore un fotogrāfe (mirusi 2019. gadā).

1951. gadā Stīvens Tobolovskis - amerikāņu aktieris un mūziķis.

1953. gadā Kolms Mīnijs - īru aktieris.

1955. gadā Topers Hīdons - britu mūziķis ("The Clash").

1958. gadā Marija Fredriksone - zviedru dziedātāja ("Roxette"), (mirusi 2019. gadā).

1964. gadā Toms Morello - amerikāņu ģitārists ("Audioslave", "Rage Against the Machine").

1966. gadā Stīvens Malkmuss - amerikāņu mūziķis ("Pavement").

1967. gadā Tims Bērdžess - angļu dziedātājs ("The Charlatans").

1971. gadā Jirži Šlēgrs - čehu hokejists, olimpiskais čempions, pasaules čempions, Stenlija kausa ieguvējs, tagad politiķis.

1980. gadā Stīvens Džerards - angļu futbolists, tagad treneris.

Notikumi Latvijā

1994. gadā amerikāņu mecenāts Džordžs Soross pasniedz Sorosa fonda iedibināto Sabiedriskās saskaņas balvu žurnālistei Tatjanai Zandersonei un dzejniekam Uldim Bērziņam.

1995. gadā Rīgā sāk darboties pirmais bankomāts Latvijā, ko uzstāda "Kredo banka". Bankomāts apkalpo norēķinu kartes "Bonus Card".

2001. gadā Saeima pieņem Ķemeru Nacionālā parka likumu. Tas paredz precizēt Ķemeru Nacionālā parka funkcionālo zonu, to robežu un platības regulējumu, kā arī sakārtot parka pārvaldi atbilstoši jaunākajai likumdošanai.

2002. gadā Saeima pieņem "Mobilizācijas likumu", kas nosaka dažādu institūciju, fizisko un juridisko personu pienākumus un atbildību mobilizācijas gadījumā.

2005. gadā Briselē, NATO galvenajā mītnē, Ministru prezidents Aigars Kalvītis tiekas ar NATO ģenerālsekretāru Jāpu de Hopu Shēferu. Šī ir pirmā Latvijas premjerministra tikšanās ar alianses vadītāju pēc Latvijas iestāšanās NATO.

Notikumi pasaulē

1431. gadā Žanna D’Arka tiek sadedzināta uz sārta.

1574. gadā ar Francijas karali kļūst Anrī III.

1593. gadā pēc strīda par rēķina apmēru kautiņā krogā tiek nogalināts angļu dramaturgs Kristofers Mārlovs.

1635. gadā Romas pāvests Ferdinands II un impērijas protestantu valstis paraksta Prāgas miera līgumu, lielā mērā izbeidzot Tīsdesmitgadu karu. Karadarbība tomēr turpinājās Spānijas un Zviedrijas iebrukuma dēļ Vācijas zemēs un no 1635. gada vidus Francijā.

1814. gadā Francija un Lielbritānijas, Krievijas, Austrijas, Zviedrijas un Prūsijas Sešu valstu koalīcija paraksta Parīzes miera līgumu, kas paredz Napoleona I atkāpšanos no varas un Burbonu monarhijas atjaunošanu.

1871. gadā krīt Parīzes komūna.

1913. gadā ar Londonas miera līguma parakstīšanu beidzas Pirmais Balkānu karš starp Turciju un Balkānu valstīm. Albānija iegūst neatkarību.

1942. gadā tūkstotis britu bumbvedēju veic 90 minūtes ilgu uzlidojumu Vācijas pilsētai Ķelnei.

1971. gadā ASV palaiž misijā uz Marsu kosmosa zondi "Mariner 9", kas kļuva par Marsa pirmo mākslīgo pavadoni un nosūtīja atpakaļ uz Zemi vairāk nekā 7000 attēlu.

1982. gadā Spānija kļūst par NATO 16.dalībvalsti, militārajai aliansei paplašinoties pirmo reizi kopš 1955. gada.

1999. gadā vētras laikā mēģinot patverties pazemes dzelzceļa stacijā, Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā līdz nāvei tiek sabradāti 52 cilvēki.