Ko Jurģis Liepnieks un Dārta Daneviča saka par runām, ka viņi ir pāris?
Jau kopš ziemas galvaspilsētā smalkajās aprindās klīst runas, ka rakstnieka Jurģa Liepnieka un Dailes teātra aktrises Dārtas Danevičas starpā uzvirmojušas simpātijas. Tagad, kad Liepnieks paziņojis par šķiršanos, runas pastiprinājušās. Sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" Dārta un Jurģis ievieš skaidrību, kādas ir abu attiecības.
Pēc tam kad pērnā gada sākumā publiskajā telpā izskanēja informācija par aktrises Dārtas Danevičas nesaskaņām ar viņas dēla Kaupo tēti, bijušo Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, ar morālu atbalstu šim jautājumam pieslēdzās palīdzēt arī Jurģis Liepnieks.
Tāpat arī joprojām norisinās tiesvedība, kurā bērna tēvs vēlas panākt, lai Kaupo dzīvotu pamatā pie viņa, bet mamma savu dēlu satiktu tikai vienreiz nedēļā. Tāpēc Dārtai jau kādu laiku ir jācīnās par savām mammas tiesībām, pierādot bāriņtiesai, ka viņa ir laba mamma, mīl un rūpējas par savu dēlēnu.
Jurģis sniedza publiski vīrišķīgi morālu atbalstu
Sarunā ar "Kas Jauns" Liepnieks atklāj, ka ir sniedzis morālu atbalstu Dārtai Danevičai, taču abiem ir tikai draudzīgas attiecības. Tieši tāpēc arī, iespējams, izcēlušās runas par abu varbūtējām attiecībām, ka publiskajā telpā Liepnieks vīrišķīgi ir atbalstījis Daneviču.
“Mēs, goda vārds, neesam pāris, bet mums ir ļoti labas attiecības. Es atbalstu Dārtu viņas cīņā ar idiotu, bijušo vīru,” nosaka Jurģis.
Turklāt Liepnieks ļoti augstu vērtē Dārtas Danevičas aktrises talantu. “Viņa ir burvīga aktrise. Un es aicinu visus aiziet uz viņas brīnišķīgo monoizrādi "Zēni nav meitenes", ko izrāda Dailes teātrī,” teātra mīļotājiem atgādina Liepnieks.
Dārta sarunā ar "Kas Jauns" teic, ka ir ļoti pateicīga Jurģim Liepniekam par atbalstu, jo viņš bija viens no tiem vīriešiem, kas nevairījās publiski šajā situācijā aizstāvēt un atbalstīt viņu. “Jā, šogad vēl ne reizi viņu neesmu redzējusi klātienē, bet vairāk sekoju līdzi tam, ko Jurģis raksta soctīklos. Viņš laikam ir pirmais cilvēks, ja mani atmiņa neviļ, kas publiski kaut kādā veidā iestājies, zinot manu situāciju, un paudis savu atbalstu, jo īsti pirms viņa nebija tāda precedenta, par ko es, protams, esmu viņam ļoti pateicīga un novērtēju šādu žestu. Man liekas, ka mūsu sabiedrībā tas ir liels retums... vīrišķīgi.
Es, protams, negribu ne uz vienu rādīt ar pirkstu un kaut kā nosodīt, bet tas man ir palicis prātā kā pirmais gadījums, kad kāds publiski mani aizstāvējis.
Es ceru, ka citi ņems no viņa piemēru. Un ne tikai manā situācijā, jo mana situācija patiesībā ir vienkārši piliens jūrā, ja salīdzina ar to ārprātu, kas šobrīd notiek valstī. Manuprāt, mums vajag vairāk šādu cilvēki, kuri nekautrējas parādīt savu nostāju, mugurkaulu, nevis vienkārši kaut kur klusiņām mājās pukst,” par beidzamā laika publiski izskanējušajiem vardarbības gadījumiem pret sievietēm aizdomājas Daneviča.
Viena no pieprasītākajām Dailes teātra aktrisēm
Lai arī aktrisei ir jācīnās par savām mammas tiesībām, Dailes teātra Mazajā zālē jaunās režisores Diānas Kaijakas režijā tapusī Dārtas Danevičas monozirāde "Zēni nav meitenes", kas pirmizrādi piedzīvoja šā gada februārī, uzņēmusi straujus apgriezienus. Turklāt šajā sezonā uz monoizrādi vairs nav iespējams iegādāties biļetes, jo visas vietas uz to ir izpārdotas. “Šīs sezonas beidzamā izrāde būs 30. maijā, bet ir jau izsludinātas pārdošanā izrādes uz augustu un septembri. Tā ka es aicinu nekavēties un iegādāties biļetes, jo, paldies Dievam, tās izpērk salīdzinoši ātri, par ko man ir milzīgs gods,” priecīga par skatītāju mīlestību ir aktrise.
Uz jautājumu, kādas ir sajūtas spēlēt monozirādi, kur viņa ir viena pati uz skatuves, Dārta teic, ka ir diezgan bailīgi: “Atbildības sajūta ir ļoti liela. Diena pirms izrādes ir tiešām grūta. Un pēc katras nospēlētas izrādes savukārt ir milzīgs atvieglojums un gandarījums. Jo man darba pieredzē nav bijis citu iespēju, ka 100 % zinu – pilnīgi viss uz skatuves tajā vakarā paveiktais ir mana atbildība – gan labais, gan sliktais. Attiecīgi, ja novērtējums ir labs, tad visai manai komandai tas ir milzīgs gandarījums, jo aiz manis stāv vesela grupa, kas to palīdzēja radīt, bet tas smagums ir jāiznes katru vakaru tikai man vienai.”
Lai arī šī ir Dārtas Danevičas aktrises karjerā pirmā monoizrāde, viņa paskaidro, ka nav obligāti katram aktierim karjeras laikā jānoslēpē kas tāds. “Man šķiet, ka tas vispār bija tāds traks lēmums par monoizrādi no manas un režisores Diānas puses, ka to uzņēmāmies. Daudzi to nemaz nevēlas, jo tas ir ļoti specifisks formāts, kādā strādāt. Turklāt režisore vienmēr priecājas un jūt līdzi visām labajām atsauksmēm, kas tiek man, bet patiesībā viņa ir tā, kas panāca, ka es tik interesanti vai labi nospēlēju. Tas ir milzīgs Diānas nopelns. Ceru, ka teātra pasaule viņu ievēros ar šo darbu un dos nākamās iespējas,” piebilst aktrise.
Elīnas Dzelmes un Dārtas Danevičas performances "Dzīvo damies" noslēgums
Tāpat arī jau 24. maijā Dailes teātra Lielajā zālē ir "Lilioma" pirmizrāde, kurā Dārta Daneviča atveido vienu no galvenajām lomām. “Šobrīd spēlēju astoņās izrādēs, bet pašlaik strādāju pie Lilioma. Mans laiks ir sadalīts pa minūtēm,” savus darba apjomus ieskicē aktrise. Taču tajā pašā laikā viņa ir arī vasaras sezonas atvaļinājuma gaidās. “Jā, es sapņoju par to un tik ļoti gaidu vasaras atvaļinājumu, lai neko nedarītu, lasītu grāmatas un būtu kopā ar dēliņu un savējiem,” viņa nosaka.
Lai arī darba un lomu teātrī aktrisei ir daudz, viņa teic, ka, tāpat kā lielākā daļa strādājošo vecāku, tiek galā gan ar bērna audzināšanu, mājas soli, diviem suņiem, gan arī ar skatuves gaitām. “Man negribas izcelt sevi, jo lielākā pasaules daļā vecāki ir strādājoši, un tas nav nekas īpašs. Man liekas, tieši daudz mazāk ir to, kas nestrādā un kam ir tik veiksmīga, labvēlīga vai īpaša situācija, ka viņi var atļauties to darīt. Es nejūtu to kā sarežģījumu vai grūtības. Man tas šķiet pašsaprotams veids, kā ir iekārtota pasaule. Un ir vieglāk arī dzīvot, jo nav kaut kādu iekšējo pašpārmetumu vai liekas grūtības sajūtas, jo man šķiet, viss ir forši. Ir darbs, ir ģimene... Vēl nav tādas piepildītas sievietes laimes dzīves, bet es ceru, ka uz to iet,” tā aktrise.
