FOTO: Alises Mediņas izstādes atklāšana pulcē mākslinieces talanta cienītājus

“Kāda ir Jūsu koncepcija?”Tā parasti jautā māksliniekam. 
Ļoti daudzu cilvēku dzīvēm nav “koncepcijas”. Varbūt, “izaudzēt sevi”, kā tādu kuplu koku vai dārzu? Laikam galvenais un tas netveramais kritērijs man (pat pēc visiem glezniecības studiju un glezniecībā pavadītajiem gadiem) ir aizkustinājums.

Cilvēks, kā tāda vijole bez vijoles lociņa. Kas ir tas, kas Tevī atmodinās Tavu skaņu, Tavas dzīles? Un nav jau tā, ka vienmēr izdodas to sasniegt. Visa dzīve iespējams tāda skiču klade vien ir…

Kaut kur pa vidu starp vakariem un rītiem…ir nakts. Un nakts tēma latviešu glezniecībā nav tik bieži iemūžināta. Krēslas stundās iedegas apgaismojums namu logos un ielās, dienas steiga ir noplakusi, un pieklusinātajā vakara ainavā, iespējams ir laiks  klusai sarunai pašam ar sevi.

Vincents Van Gogs par nakti ir teicis: “ No savas puses, par neko šajā dzīvē nevaru droši apgalvot, bet, redzot zvaigžņotu debesi, tas liek man sapņot.”

Parasti to, kas sīks un ikdienišķs, tā vērtību apjaušam, kad tā vairs nav. Tādēļ mēģinu ar laimes pilnām acīm skatīties uz savu dzīvi, kā uz brīnumu, kas ir dāvināts.

Un tas ir arī  šīs izstādes stāsts- tie ir tie mazie ikdienas brīnumi, kuri ir ieraudzīti un iemūžināti ar eļļas krāsām uz audekla.

Alises Mediņas glezniecības motīvi rasti gan lietainā dienā patveroties zem liepām, gan izejot vakara pastaigā, kad iedegas pilsētas apgaismojums un  iekrāso krēslaino pilsētu, gan tuvākos un tālākos ceļojumos,  atgriešanās brīžos, kuri ir kādā veidā aizkustinājuši, likuši apstāties un vērot… Ir skaidrs, ka tas mirklis paiet, tajā nav iespējams atgriezties, bet to var iemūžināt, apturēt gleznā. 

To vēl vairāk spējam novērtēt atceroties, ka arī iespēja aiziet uz izstādi ir privilēģija(vēl neseno aizliegumu kontekstā). Tādēļ sirsnīgi aicinām aplūkot Alises Mediņas gleznu izstādi “Kaut kur pa vidu starp vakariem un rītiem”. 

Izstāde būs skatāma līdz 2.maijam.