"Mans vienīgais konkurents esmu es pats!" - mūsu daiļslidošanas zvaigzne Deniss Vasiļjevs par sportu, iedvesmu un filozofiju

Jau aizritējuši septiņi gadi, kopš pasaules čempions daiļslidošanā un treneris Stefans Lambjēls pamanīja Latvijas daiļslidotāju Denisu Vasiļjevu. Kurš kuru izvēlējās turpmākajai sadarbībai?

Pēc 2016. gada Lillihammeres ziemas jaunatnes olimpiskajām spēlēm Stefans Lambjēls izteica piedāvājumu piedalīties viņa šovā «Ledus leģendas» («Ice legends»), un es laikam biju vienīgais no junioru grupas, kurš pacēla roku. Man šķita interesanta Lambjēla vīzija, kādu viņš iedomājies manu lomu tajā. Tas sasaucās arī ar manu izpratni par daiļslidošanu. Nepagāja ne mēnesis, kā jau slidoju viņa šovā. Pēc tam man bija trauma, un es nolēmu izmantot Stefana Lambjēla metodiku, jo arī viņam ir bijusi līdzīga problēma, bet viņš zināja, kā man palīdzēt, lai es varētu turpināt trenēties. Tā nu es organizēju visas lietas tā, lai varētu doties uz Šveici. Pēc rehabilitācijas sāku savu treniņu procesu pie Stefana Lambjēla, un tā nu ir sanācis, ka turpinu trenēties pie viņa arī tagad.

Kas, jūsuprāt, daiļslidošanā ir svarīgāks – artistiskums vai tehniskais izpildījums?

Svarīgs ir viss, daiļslidošanas māksla ir artistiskuma un tehnisko rādītāju kompilācija. Manā izpratnē tā ir kultūra, mākslas veids – lidojums uz ledus. Turklāt man ir bijusi iespēja trenēties vairākās pasaules daiļslidošanas skolās, un katrā no tām centos iegūt tieši to, kas man noderētu. Guvu bagātīgu pieredzi, jo katrs treneris šajās daiļslidošanas skolās piedāvā kaut ko no sevis, un es varēju izvēlēties tieši to, kas der  man. Mans rezultāts sportā nav tendēts tikai uz uzvaru, ir svarīgs pats process. Ir būtiski, lai tajā savienotos gan manas kājas, gan galva. Man patīk katrā performancē atklāt savu personīgo stilu.

Kā gatavojies tieši šīm pasaules meistarsacīkstēm?

Lielākais akcents ir likts uz to, lai sacensībās es spētu izdarīt to pašu, kas man izdodas treniņos. Lai nebūtu tā, ka treniņos viss ir ideāli, bet čempionātā diemžēl kaut kas nesanāk. Piebildīšu, ka šajā sezonā tika sperts milzīgs solis uz priekšu manā sportiskajā sagatavotībā tieši treniņos, taču sacensībās man to ne vienmēr izdodas pierādīt. Primārais, ko gribu izdarīt šajās pasaules meistarsacīkstēs Saitamā, ir noslidot daudz labāk nekā pirms četriem gadiem, un lielākā vēlēšanās – lai man izdotos visi tie elementi, kas izdodas arī treniņos, un lai man sanāktu izbaudīt lidojuma sajūtu uz ledus. Vispirms man jātiek galā ar to savā prātā. Visa programma ir kā viens elements, nevis divpadsmit elementi atsevišķi.

Tātad mērķis ir mākslas lidojums uz ledus kā daiļslidošanas augstākais punkts?

Jā, tajā mirklī, kad mana galva klausīs manas kājas un manas kājas klausīs manu galvu, es būšu stabilizējis sevī šo drošības izjūtu, ka viss izdosies. Treniņos es ļoti daudz strādāju tieši ar savu psiholoģisko sagatavotību. Tas ir mans izaicinājums.

Kurš izvēlas mūziku jūsu programmām, un vai tā palīdz radīt jūsu tēlu? Vai arī jūsu jaunais imidžs – garie mati – ir daļa no tēla?

Ceru, ka varu izslidot jebkuru mūzikas stilu, melodiju. Mūzikas izvēlē noteicošais ir, kā tā palīdz emociju izrādīšanā uz ledus un tehnisko elementu izpildījumā. Kas attiecas uz matiem (pasmaida)… Tad, kad sākās kovida periods, es sāku mainīties,  lasīju daudz vairāk filozofiska satura grāmatu, arī apkārtējo pasauli sāku skatīt galvenokārt filozofijas gaismā. Kopš tā laika es audzēju matus, esmu pievērsies taiči (ķīniešu vingrinājumu sistēma («Tai-Dzi», kur vingrinājumus izpilda lēnā tempā, koncentrējoties, ar mērķi atbrīvot cilvēka iekšējo enerģiju – aut. piez.), un mati ir kā atbalsts, izpletnis, kas ļauj saglabāt līdzsvara stāvokli. Ja ar nūju tiks trāpīts pa galvu, nebūs tik sāpīgi. Var teikt, ka mati ir zināms simbols, tas ir pavadītais laiks, ko esmu atdevis šim ceļam daiļslidošanā. Tas ir simbols tam, ka turpinu darīt labu darbu, un, ja es izdarīšu kaut ko sliktu, tad savus matus nogriezīšu.

Tā kā esat studējis dažādus filozofijas virzienus, vai varat nosaukt, kurš no tiem ir jūsējais un palīdz sportiskajās gaitās?

Mana filozofija ir ļoti viegla – ja kaut kas strādā, paņem to! Ja kaut kas nestrādā, atsakies no tā un izdari kaut ko savu, kas ir balstīts paša personīgajā pieredzē! Lasot grāmatas, cenšos saprast, kas ir slikti un kas ir labi, paņemt kaut ko labu, norobežoties no tā, kas nav pieņemams manam sportam un arī manai dzīvei. Piemēram, lasot par kara filozofiju, centos izprast, kāpēc cilvēki iesaistās dažāda mēroga konfliktos, kas ir tas dzinulis, kas liek viņiem to darīt. Lai gūtu personīgo izpratni, parasti izmantoju vairākus avotus, iedziļinos tajos un veidoju no daudzām sastāvdaļām vienotu gudrības mīlēšanas (grieķu val: philein un sophia) puzli.

Vai ir kāds personiskais simbols-talismans, kas ir klāt visu laiku? (Tajā mirklī, kad pavaicāju par personisko talismanu, Deniss pieceļas un atnes medaljonu.).

Tas ir grifons (nīderlandiešu zelta un sudraba nauda 15. gs.; šādi nosaukta tās mugurpusē iekaltā ģerboņa dēļ – aut. piez.), un tajā ir iegravēts divgalvains dzīvnieks ar lauvas un ērgļa galvām. Tie ir divi ļoti stipri dzīvnieki, kuri simbolizē spējas, kas katram ir neierobežotas.

Kas vēl jums palīdz vai iedvesmo gūt panākumus sportā?

Iedvesmo tie cilvēki, kuri darbojas kopā ar mani. Esmu laimīgs, ka man ir iespēja strādāt ar ļoti labiem, kompetentiem speciālistiem (katru savā jomā). Tas veido mūsu savstarpējo uzticēšanos, no kuras izriet arī produktīvā sadarbība. Mana atbildība ir strādāt, un viņi palīdz man to darīt labāk. Turklāt ne tikai mans treneru sastāvs…

Tā, ko mūsu žurnāla lasītāji vēl nezina?

Arī Daugavpils Universitātē, kurā esmu iestājies Izglītības un vadības fakultātē, man ir ļoti labi pasniedzēji, un, ja es kaut ko nesaprotu, viņi man norāda precīzas koordinātas, īsto virzienu, lai es varētu apgūt mācību tēmas, visu nepieciešamo, ļaujot man pašam iemācīties atrast nepieciešamo informāciju. Es mācos mācīties (smaida). Pašlaik, protams, ir ļoti grūti fokusēties uz studijām, jo mana prioritāte ir šīs pasaules meistarsacīkstes, taču, kad beigsies šī sezona, steigšu atgūt iekavēto augstskolā.

Kas būs rakstīts diplomā, kad pabeigsiet Daugavpils Universitāti? Kurā jomā gribas darboties, kad karjera sportā būs beigusies?

Man vēl nav konkrēta plāna, ko darīt pēc daiļslidošanas karjeras beigām.  Es noteikti gribētu būt arī turpmāk saistīts ar savu sporta veidu. Manā augstskolas diplomā vajadzētu būt rakstītam – organizācijas vadības speciālists.

Vai jūtat atbalstu no Latvijas līdzjutējiem? Redzu, ka feisbukā dažādās fanu grupās regulāri tiek likti video no jūsu sacensībām.

Jā, tā ir. Ne tikai Latvijā, arī ārzemēs ir fanu grupas sociālajās vietnēs. Es ļoti jūtu Latvijas līdzjutēju atbalstu. Esmu daudz guvis no ārzemēm, taču esmu ļoti aizkustināts, kad redzu, ka manas programmas skatās ne tikai televīzijā, bet brauc arī uz ārzemēm atbalstīt sacensībās. Kad dzirdu tribīnēs latviešu balsis un Latvijas flagu (Deniss tā mīļi nosauc Latvijas karogu – aut. piez.), tas silda manu sirdi. Esmu latvietis, taču es nevaru atrast Latvijā tādas treniņa iespējas, kādas tās man ir šeit, Šveicē. Man arī ir maz iespēju šeit izmantot latviešu valodu un vairāk piesaistīties latviešu kultūrai.

Slidojot sacensībās, es tā netverami savienojos ar saviem skatītājiem, saņemu viņu enerģiju un atbalstu un cenšos to atdot arī atpakaļ. Droši varu teikt, ka šīs izjūtas man noteikti pietrūks, kad būšu pabeidzis slidot. Šo līdzjušanu un emocijas, ko no tās gūstu, nav iespējams vārdos aprakstīt.

Nedaudz provokatīvs jautājums – kuru sportistu uzskatāt par savu lielāko  konkurentu šajā sezonā?

Ir viens, viņš ir no Latvijas, un viņu sauc Deniss Vasiļjevs. (Viltīgi smaida.) Viņš ir labākais daiļslidotājs, kādu jebkad esmu redzējis, un tagad pastiprināti strādāju pie tā, lai viņu pārslidotu ne tikai treniņos, bet arī sacensībās. Šī doma ir attiecināma uz visiem sporta veidiem, jo ir būtiski pārvarēt un uzvarēt sevi pašu, virzoties pašizaugsmē. Šī filozofija ir saistāma arī ar jebkuru jomu, kurā mēs darbojamies. Ja konkrētais cilvēks ir labāks par tevi, tātad tas ir tavs maksimums, uz ko tev ir jātiecas konkrētajā brīdī. Sports savā būtībā ir veselīga kustība, kas nav tendēta tikai uz uzvarām. Es tiecos būt labākais pats sev. Tas ir mans morālais kompass.

Pie kāda secinājuma esat nonācis, jau desmit gadus esot profesionālajā sportā?

Tas ceļš, ko es redzu, skatoties jau uz Itāliju un uz nākamajām ziemas olimpiskajām spēlēm, – es gribu zināt visu par daiļslidošanu, izprast sportu no A līdz Z. Jau 20 gadus esmu uz ledus, un es saprotu, ka slidoju ne tikai sev. Vēlos palīdzēt visai daiļslidošanas kultūrai un iedvesmot Latvijā arvien vairāk cilvēku pievērsties šim patiesi SKAISTAJAM sporta veidam.

DENISS VASIĻJEVS

Dzimis 1999. gada 9. augustā.

Pēc horoskopa: Lauva, arī talismanā ir šī majestātiskā zvēra simbolika.

Uz ledus: kopš triju gadu vecuma.

Sasniegumi: pieckārtējs Latvijas čempions, sestā vieta 2018. gada pasaules čempionātā Milānā, bronzas godalgas Eiropas čempionātā 2022. gadā Tallinā.