"Mēs ar draugu esam sajūsmā!" - Ilze Auzere uz teātri iet ar advokātu no Amerikas

Kā raksta žurnāls "Kas Jauns", Ilze un Ivars ir draugi kopš agras jaunības, jo abi kopā uzauga Amerikā, kur viņu ģimenes dzīvoja kaimiņos, vienā ēkā. Kopš Slokenbergs pārcēlies uz dzīvi Latvijā, abi uztur biežāku kontaktu un nereti kopā aiziet uz kādu kultūras pasākumu.

“Izrāde man ļoti, ļoti patika! Ivaram arī. Abi bijām stāvā sajūsmā. Domāju, ka šo izrādi ir vērts redzēt ikvienam dažādā vecuma posmā, sākot no jauniešiem līdz cilvēkiem manos gados un vecākiem,” tā Ilze. “Galvenās lomas atveidotāja Artura Krūzkopa sniegums ir kas ģeniāls. Viņa kustības, mīmika... Krūzkops ir teātris vienā personā! Ja es būtu "Spēlmaņu nakts" žūrijā, viņš noteikti būtu nominantu sarakstā par šo lomu!”

“Fantastiski šajā izrādē ir pārsteiguma momenti, kas ir tik īsti un spilgti! Dramaturgs ir ļoti, ļoti labi pastrādājis! Superīgs darbs!” iespaidos dalās Ilze Auzere, kas kopš bērnības mīlējusi teātra mākslu, un lielu lomu šīs intereses raisīšanā spēlējis arī tas, ka Ilzes vecaistēvs Jūlijs Pētersons bija rakstnieks un dramaturgs, bet onkulis – leģendārais teātra režisors un lugu autors Pēteris Pētersons.

“Izrāde "Ričards. Nekā personīga" ir uzvesta raiti, mūsdienīgi un aktuāli – gan valoda, gan šā laikmeta atspoguļojums ar kovida pandēmiju, karu Ukrainā. Mani imponēja, ka pilnīgi nekas nebija vulgāri, tas viss bija pieņemami no tāda viedokļa,” saka Auzere. “Manuprāt, vardarbības tēma ir ļoti aktuāla. Ko cilvēki dara viens otram ne tikai fiziski, bet arī morāli; tajā pašā laikā priekšplānā tiek celtas cilvēku savstarpējās attiecības un nesaprašanās. Izrāde rosina šķetināt arī skatītāja dzīves laikā gūtās morālās traumas, pieredzes un to, kas uz mums atstāj tos neizdzēšamos iespaidus,” uzskata Ilze, kura tovakar arī veltīja laiku Kristiana Brektes izstādes "Nekā personīga" aplūkošanai. “Man patika kapakmeņi un rozes, ko var interpretēt dažādos veidos,” saka viņa.