8. marta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1859. gadā Konstantīns Pēkšēns - arhitekts (miris 1928. gadā).

1954. gadā Bruno Cabulis - Latvijas senioru koru virsdiriģents.

1958. gadā Edvīns Inkēns – TV producents, bijušais Saeimas deputāts.

1965. gadā Uģis Magonis - bijušais AS "Latvijas Dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs.

1966. gadā Dž. Dž. Džilindžers - teātra režisors un raidījumu vadītājs.

1968. gadā Indra Roga - aktrise un režisore.

1970. gadā Sigita Pļaviņa (iepriekš Jevgļevska) - aktrise.

1971. gadā Horens Stalbe - mūziķis.

Jubilāri pasaulē

1822. gadā Ignasijs Lukaševičs - poļu izgudrotājs (miris 1882.gadā).

1879. gadā Otto Hāns - vācu fiziķis un Nobela prēmijas laureāts (miris 1968.gadā).

1886. gadā Edvards Kelvins Kendalls - amerikāņu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1972.gadā).

1907. gadā Konstantīns Karamanlis - grieķu politiķis (miris 1998.gadā).

1937. gadā Žuvenāls Habjarimana - Ruandas prezidents (miris 1994.gadā).

1939. gadā Lidija Skobļikova - krievu ātrslidotāja.

1943. gadā Linna Redgreiva - angļu aktrise (mirusi 2010.gadā).

1945. gadā Mikijs Dolenss - amerikāņu mūziķis ("The Monkees").

1946. gadā Rendijs Meisners - amerikāņu mūziķis ("The Eagles").

1947. gadā Maikls Hārts - elektroniskās grāmatas izgudrotājs, vecākās elektronisko grāmatu krātuves "Project Gutenberg" izveidotājs (miris 2011.gadā).

1957. gadā Klaivs Bers - britu bundzinieks ("Iron Maiden").

1957. gadā Sintija Rotroka - amerikāņu aktrise un cīņas mākslu meistare.

1958. gadā Gerijs Ņumens - britu mūziķis.

1959. gadā Eidens Kvinns - amerikāņu aktieris.

1969. gadā Andrea Pārkere - amerikāņu aktrise.

1976. gadā Fredijs Prinss juniors - amerikāņu aktieris.

1977. gadā Džeimss van der Bīks - amerikāņu aktieris.

1979. gadā Toms Čaplins - angļu dziedātājs ("Keane").

1988. gadā Elija Džeksone - britu dziedātāja ("La Roux").

Notikumi Latvijā

1923. gadā viņsaulē aiziet folklorists, rakstnieks, publicists, viens no jaunlatviešu kustības pārstāvjiem, par Dainu tēvu dēvētais Krišjānis Barons (dzimis 1835. gadā).

1995. gadā Rīgā notiek otrā Latvijas Republikas pašvaldību sanāksme, kurā piedalās ap 400 Latvijas pilsētu, rajonu un pagastu pārstāvji un no jauna tiek prasīts noteikt pašvaldību tiesības un statusu Satversmē.

1995. gadā Ārlietu ministrija izplata paziņojumu par to, ka Latvija negatavojas iesaistīties Neatkarīgo valstu sadraudzības kolektīvās drošības sistēmā.

1998. gadā Liepājas pilsētas kapos tiek apgānīts Otrajā pasaules karā kritušā padomju lidotāja Dedajeva kaps. Neilgi pirms šā gadījuma Liepājas pilsētas kapos notiek līdzīgs incidents, kad apgānīts 1941.-1949.gada komunistiskā terora upuru piemineklis. Krievijas Ārlietu ministrija izsaka asu kritiku par padomju karavīra kapa apgānīšanu, to saistot ar pārmērīgo nacionālismu, rusofobiju un cilvēku tiesību pārkāpumiem Latvijā. Mūsu valsts Ārlietu ministrija pauž atkārtotu nožēlu par Krievijas amatpersonu pārsteidzīgajiem, nepārbaudītajiem spriedumiem.

1999. gadā Rīgas Fondu biržas valde pieņem lēmumu apturēt "Rīgas komercbankas" akciju kotēšanu Oficiālajā sarakstā, kā arī pārtraukt "Rīgas komercbankas" darbību biržā, jo tas apdraud tirgus drošību.

2001. gadā Rīgā pie Ministru kabineta Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība rīko medicīnas māsu piketu, lai pievērstu valdības uzmanību medicīnas māsu zemajām darba algām un sarežģītajiem darba apstākļiem, lai panāktu algu paaugstinājumu. Medicīnas māsu piketi notiek arī citās Latvijas pilsētās.

2002. gadā zemkopības ministrs Atis Slakteris un VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" prezidents Inesis Feiferis paraksta vienošanos par Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmu.

2003. gadā notiek Lietišķo sieviešu apvienības atklāšanas pasākums. Apvienībā ietilpst desmit organizācijas, kurās darbojās aptuveni 150 sieviešu.

2004. gadā Sociāldemokrātiskā labklājības partija un politiskā apvienība "Par brīvību, sociālo taisnīgumu un vienlīdzību" nolemj apvienoties un izveido patriotisku politisku apvienību "Dzimtene", par kuras līdzpriekšsēdētājiem ievēl Juriju Žuravļovu un Ivanu Gusevu.

2005. gadā Rīgā oficiāli atklāj invalīdu informācijas un vides pieejamības centru "VAR!", lai invalīdiem un viņu tuviniekiem nodrošinātu iespēju vienuviet saņemt dažādu tiem nepieciešamo informāciju.

2006. gadā stājas spēkā Saeimā 2.martā pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kas paredz, ka strādājošiem vecākiem, kuriem ir bērns līdz viena gada vecumam, ir tiesības saņemt pusi bērna kopšanas pabalsta.

2006. gadā Ņujorkā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tiekas ar ANO ģenerālsekretāru Kofi Annanu.

Notikumi pasaulē

1618. gadā vācu matemātiķis un astronoms Johanness Keplers atklāj planētu kustības trešo likumu.

1702. gadā mirst Oranžas Viljams III. Par Anglijas, Skotijas un Īrijas valdošo karalieni kļūst Anna Stjuarte.

1817. gadā tiek dibināta Ņujorkas birža.

1844. gadā par Zviedrijas un Norvēģijas karali kļūst Oskars I.

1911. gadā pirmo reizi tiek svinēta Starptautiskā sieviešu diena.

1921. gadā, Vācijai nesamaksājot reparācijas no Pirmā pasaules kara, Francijas spēki ieņem Diseldorfu un Rūras apgabala pilsētas.

1921. gadā anarhisti Madridē nogalina Spānijas premjerministru Eduardo Dato.

1948. gadā ASV Augstākā tiesa nolemj, ka reliģijas mācības skolās ir pretrunā ar konstitūciju.

1950. gadā Padomju Savienība paziņo, ka tās rīcībā ir atombumba.

1963. gadā Sīrijas armijas virsnieku grupa pulkveža Ziada Hariri vadībā gāž Sīrijas valdību un nodibina Revolūcijas nacionālo padomi.

1973. gadā pie Lielbritānijas Centrālās krimināltiesas ēkas un Skotlendjarda galvenās mītnes Londonā eksplodē ĪRA uzstādītas mīnētas automašīnas, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot 238.

1974. gadā Francijas galvaspilsētā Parīzē tiek atklāta Šarla de Golla lidosta.

1978. gadā britu raidkorporācijas BBC radiostacija "Radio 4" pārraida Duglasa Adamsa darba "The Hitchhiker's Guide to the Galaxy" ("Ceļvedis galaktikas stopētājiem") pirmo epizodi.

1980. gadā Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi sākas rokmūzikas festivāls "Pavasara ritmi: Tibilisi-80".

1983. gadā ASV prezidents Ronalds Reigans nosauc Padomju Savienību par "ļaunu impēriju".

2001. gadā Čīles apelāciju tiesa nolemj, ka bijušais diktators Augusto Pinočets var tikt tiesāts par cilvēktiesību pārkāpumiem valstī pēc viņa nākšanas pie varas 1973.gada militārā apvērumā.

2005. gadā Krievijas spēki Tolstoijurtas ciemā Čečenijā nogalina čečenu kaujinieku līderi un bijušo Ičkērijas republikas prezidentu Aslanu Mashadovu.

2006. gadā Eiropas Savienība vienojas atcelt desmit gadus pastāvējušo Lielbritānijas liellopu gaļas importa aizliegumu, kas tika ieviests deviņdesmitajos gados govju trakuma slimības uzliesmojuma laikā.

2007. gadā Kipras grieķu valdība nojauc dzelzbetona sienu, kas desmitiem gadu sadalīja galvaspilsētu Nikosiju divās, grieķu un turku kontrolētās daļās.

2014. gadā pazūd lidsabiedrības "Malaysia Airlines" lidmašīna, kas bija ceļā no Kualalumpuras uz Pekinu un kurā atradās 239 cilvēki. Domājams, ka lidmašīna iegāzās okeānā, bet tās atlūzas tā arī netiek atrastas.