Kas noticis ar Artūru Skrastiņu - vai Dailes teātra premjers kritis no pjedestāla?

Kā atgādina "Kas Jauns", vēl nesenā pagātnē Dailes teātrī nevienam citam aktierim nebija tik dižu lomu grandiozās izrādēs kā izcilajam Artūram Skrastiņam. Dažbrīd izskatījās, ka režisori, iestudējot uzvedumus, Skrastiņu cēla galveno varoņu lomās kā garantiju, ka izrāde publiku “paņems” bez ierunām.

Par šo situāciju reizumis paklusītēm neapmierinātību pauda citi Dailes teātra vīrieškārtas aktieri, kam retāk gadījās tikt pie piedāvājuma uz lielām lomām, jo visas “savāca” Skrastiņš, arī daļa publikas brīnījās, vai tad neviena cita teātrī vairs nav – uz kuru izrādi iet, tā priekšā Artūrs. Protams, vairākumā gan bija skatītāji, kas Dailes teātri pilnībā asociēja ar Artūru Skrastiņu un jūsmot nebeidza pat par mākslinieciski ne tik veiksmīgiem uzvedumiem, ja vien tajos ar savu nepārspējamo talantu žilbināja tieši viņš.

Tad pienāca 2019. gada rudens, kad laikam teju visa Dailes teātra aktieru saime, turklāt ar pašu Artūru Skrastiņu priekšgalā, organizēja slepenu sapulci un gluži kā ar apvērsumu panāca gan ilggadējā galvenā režisora Dž. Dž. Džilindžera, gan direktora Andra Vītola atkāpšanos. Konkursa kārtībā 2020. gada sākumā pie Dailes teātra vadības grožiem apņēmīgi stājās Juris Žagars un Viesturs Kairišs. Abu direktoru vērienīgo pārmaiņu ieviešanu un to atspoguļošanu gan krietni palēnināja Covid-19 pandēmija ar pulcēšanās ierobežojumiem, taču nu Dailes kuģis traucas pilnās burās, laižot klajā arvien jaunus uzvedumus, kas priecē gan ar starptautiskiem kopprojektiem, gan nebijušiem radošiem risinājumiem.

Skatītāja lūdz: “Atdodiet Artūru Skrastiņu!”

Būtu taču par jaunajām vēsmām jāpriecājas, taču pēc kādas no nesenajām Dailes teātra pirmizrādēm "Kas Jauns" redakcija saņēma jaušami izbrīna un vilšanās pilnu vēstuli, kurā ilggadēja Dailes teātra apmeklētāja aicina: “Atdodiet Artūru Skrastiņu!” Kundze vēsta, ka uz teātri līdz pat pandēmijas periodam gājusi tieši Skrastiņu un viņa talantu skatīties, taču tagad iemīļotais aktieris, viņasprāt, izrādēs redzams pārāk reti, biežāk otrā plāna lomās, turklāt arī tad uz maiņām ar kādu citu. “Kāpēc Artūram Skrastiņam vairs nav šo lielo, spilgto lomu?” vaicā teātra skatītāja, kā piemēru atgādinot par nu jau repertuārā vairs neesošajiem iestudējumiem "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu" un "Lauva ziemā".

Dailes teātra radošais direktors Viesturs Kairišs, izdzirdot šo jautājumu, teica, ka šajā situācijā viņam komentāru nebūs.

Verhoustinska nemana, ka Skrastiņš būtu pazudis

Tikmēr kultūras žurnāliste un teātra kritiķe Henrieta Verhoustinska uzskata - nav gluži tā, ka Skrastiņš šosezon sēž bez lomām.

“Nepamanu, ka Skrastiņš teātrī nav redzams. Šosezon aktierim ir bijušas divas lomas - "Farinelli un karalis", kur viņš spēlēja Farinelli, kas ir otra galvenā loma līdzās Ģirtam Ķesterim. Farinelli nudien bija gana krāšņa, liela un nozīmīga loma, vienīgi pats uzvedums varbūt nav tā veiksmīgākā Viestura Kairiša izrāde un nu arī krietnu laiku nav bijusi repertuārā,” skaidro teātra kritiķe, piebilstot, ka otra jaunā loma Skrastiņam ir arī viņa kādreizējā kursabiedra režisora Gata Šmita izrādē "Retrīts". Tajā šo pašu lomu atveido arī aktieris Lauris Subatnieks, līdz ar to daļa apmeklētāju sanāk trāpīt uz Skrastiņu, daļai – uz Subatnieku.

Henrieta Verhoustinska uzsver, ka arī iepriekšējā sezonā tapušajā izrādē "Rotkho" Skrastiņam ir liela un svarīga loma. “Man nudien nešķiet, ka Artūrs Skrastiņš būtu pazudis. Vienkārši vecās izrādes vairs netiek tik bieži liktas repertuārā. Neredzu iemeslu satraukumam, ka viņš būtu kur malā atstumts,” bažas kliedē kultūras žurnāliste.

Verhoustinska drīzāk uzmanību vērš uz pozitīvajām un jau labi saskatāmajām pārmaiņām, kas Dailes teātrī ienākušas līdz ar Juri Žagaru un Viesturu Kairišu kā vadītājiem.

“Repertuārs mākslinieciski ir ļoti augstvērtīgs. Redzu arī, ka skatītājiem vajag šādas izrādes. Atgādināšu, ka iepriekšējā "Spēlmaņu naktī" Dailes teātris bija līderis pēc saņemto balvu apjoma. Manā skatījumā Dailes teātris intriģējošā nozīmē šobrīd ir teātris numur viens Latvijā. Tādā ziņā, ka ir interesanti doties uz visām izrādēm un skatīt, kas tad no jauna ir tapis!

Vēl pašai nav bijusi iespēja noskatīties, taču esmu dzirdējusi ļoti labas atsauksmes par izrādi "Brands". No Kairiša iestudējumiem noteikti ir jāizceļ arī izrāde "Smiļģis", kas ir brīnišķīgs skatījums uz Dailes teātra dibinātāja likteni varas maiņu griežos. Un arī, protams, grandiozais Lukaša Tvarkovska darbs par to, kas tad ir māksla un mākslas viltojums, – izrāde "Rotkho". Vēl gribētu atzīmēt, ka par ļoti svarīgu tēmu ir tapusi izrāde arī Mazajā zālē – Matīsa Gricmaņa lugas "Kur pazuda valsts" iestudējums, kas ir Raimonda Staprāna lugas pārstrādājums. Šajā izrādē tiek apskatīts, kas tad īsti notika 1940. gadā, kad Latvija tika okupēta, ko tajā brīdī darīja Kārlis Ulmanis un viņam pietuvinātie ministri. Šī, manuprāt, ir svarīga izrāde, uz kuru iet rosinātu ikvienu, bet jo īpaši skolēnus, jauniešus,” saka teātra kritiķe un "Spēlmaņu nakts" žūrijas locekle Henrieta Verhoustinska.

Ar visu esot apmierināts

Artūra Skrastiņa sievas Ilzes Ķuzules-Skrastiņas tēvs Jānis Ķuzulis, "Kas Jauns" uzrunāts, arī atzīst, ka Dailes teātri vairs pazīt nevar. “Nemitīgi rullē!” viņš priecājas, sastapts Viestura Kairiša jauniestudējuma "Brands" pirmizrādē. “Arī jaunā izrāde "Brands" – režija ir spoža, mūzika – skaista, scenogrāfija – moderna. Tā ir augsta teātra māksla. Tas, ka es ne visu tai izrādē saprotu, ir mana problēma,” pasmaida dzejnieces Māras Zālītes laulātais draugs.

Vaicāts, vai arī viņam labpatiktos biežāk teātrī lielās, izteiksmīgās lomās skatīt talantīgo znotu Artūru Skrastiņu, Jānis Ķuzulis saka: “Tā nevar teikt – drīz jaunajā izrādē "Krīta aplis" Artūram atkal būs galvenā loma! Spēlēs kopā ar Rēziju. Tagad ar ģimeni visi četri Alpos slēpo, un, kolīdz atgriezīsies, sāks darbu pie jaunās izrādes. Es domāju, ka ar Skrastiņu viss ir kārtībā, viņš ir apmierināts ar dzīvi un darbu. Nez vai kaut kādā veidā apzināti viņš tiek apdalīts vai viņam darīts pāri. Viņš taču ir Dailes teātra premjers! Numur viens! Neapšaubāmi.”

“Kaut gan – ir jauna priekšniecība, jauni režisori, un viņi jau arī grib savus varoņus veidot,” aizdomājas Ķuzulis, bet piebilst: “Domāju, ka abižots viņš netiek. Katrā ziņā nekādas tādas negācijas no viņa puses ne tuvu nav nākušas. Artūrs ir ļoti apmierināts ar šīm pārvērtībām, kas Dailes teātrī ir tagad.”