Svin Merilins Mensons un Vadims Vasiļevskis - sveicam jubilārus!

Jubilāri Latvijā

1946. gadā Antons Seiksts - bijušais partijas "Latvijas ceļš" līdzdibinātājs, 7. Saeimas deputāts.

1953. gadā Viesturs Tīle - izstāžu rīkotājsabiedrības SIA "BT1" valdes priekšsēdētājs.

1955. gadā Māris Grīnblats - politiķis, bijušais izglītības un zinātnes ministrs (miris 2021. gadā).

1961. gadā Inese Šmitiņa - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktore.

1970. gadā Aleksandrs Brandavs - Rīgas pareizticīgo kamerkora "Blagovest" mākslinieciskais vadītājs un diriģents.

1970. gadā Jānis Ikstens - politologs.

1982. gadā Vadims Vasiļevskis - Atēnu olimpisko spēļu vicečempions, šķēpmetējs.

Jubilāri pasaulē

1209. gadā Kornvolas Ričards - Svētās Romas impērijas imperators (miris 1272.gadā).

1548. gadā Fransisko Suaress - spāņu teologs un filozofs (miris 1617.gadā).

1846. gadā Rūdolfs Kristofs Oikens - vācu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1926.gadā).

1855. gadā Kings Kemps Džilets - amerikāņu izgudrotājs, viens no žiletes izgudrotājiem (miris 1932.gadā).

1874. gadā Džozefs Erlandžers - amerikāņu fiziologs, Nobela prēmijas laureāts (miris 1965.gadā).

1876. gadā Konrāds Adenauers - vācu valstsvīrs (miris 1967.gadā).

1880. gadā Nikolajs Metners - krievu komponists (miris 1951.gadā).

1911. gadā Žans Pjērs Omons - franču aktieris (miris 2001.gadā).

1914. gadā Džordžs Rīvss - amerikāņu aktieris (miris 1959.gadā).

1917. gadā Džeina Vaimena - amerikāņu aktrise (mirusi 2007.gadā).

1921. gadā Žans I - Luksemburgas lielhercogs (miris 2019. gadā).

1923. gadā Sems Filipss - amerikāņu mūzikas producents, Elvisa Preslija talanta atklājējs (miris 2003.gadā).

1928. gadā Zulfikars Ali Bhuto - pakistāniešu valstsvīrs (miris 1979.gadā).

1931. gadā Roberts Divāls - amerikāņu aktieris.

1932. gadā Umberto Eko - itāliešu rakstnieks un filozofs (miris 2016. gadā).

1938. gadā Huans Karloss I - bijušais Spānijas karalis.

1941. gadā Hajao Mijazaki - japāņu animators.

1946. gadā Daiena Kītone - amerikāņu aktrise.

1952. gadā Uli Hēness - vācu futbolists, Pasaules kausa ieguvējs 1974. gadā, 1972. gada Eiropas čempions, bijis futbola kluba Minhenes "Bayern" prezidents.

1953. gadā Džordžs Tenets - bijušais ASV CIP direktors.

1960. gadā Fils Tornalijs - angļu basģitārists ("The Cure").

1965. gadā Vinnijs Džonss - britu aktieris un futbolists.

1967. gadā Džo Flenigans - amerikāņu aktieris.

1968. gadā DJ BoBo, īstajā vārdā Peters Renē Baumanis - šveiciešu dziedātājs.

1969. gadā Merilins Mensons - amerikāņu dziedātājs.

1975. gadā Bredlijs Kūpers - amerikāņu aktieris un režisors.

1978. gadā Dženjuerija Džonsa - amerikāņu aktrise.

1979. gadā Kails Kalders - kanādiešu hokejists, 2003. gada pasaules čempions.

1982. gadā Janiča Kosteliča - horvātu slēpotāja.

1986. gadā Dīpika Padukone - indiešu aktrise.

Notikumi Latvijā

1822. gadā Jelgavā iznāk pirmais numurs laikrakstam „Latviešu avīze”, kas tiek uzskatīta par pirmo avīzi latviešu valodā. To uzskata ne tikai par pirmo avīzi latviešu valodā, bet arī par vienu no visilgāk izdotajiem preses izdevumiem Latvijā, jo tā darbība ilga līdz 1915.gadam, kad tā izdošanu pārtrauca Kurzemes okupācija.

1919. gadā Jelgavā dibinās Atsevišķais latviešu bataljons Oskara Kalpaka vadībā. Tā ir pirmā lielākā Latvijas bruņoto spēku vienība.

1994. gadā Ārlietu ministrija nāk klajā ar oficiālu paziņojumu, ka Latvijas mērķis ir kļūt par NATO dalībvalsti.

2001. gadā Rīgā, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, atver Plaukstas un rekonstruktīvās mikroķirurģijas centru.

2001. gadā Nacionālajā aizsardzības akadēmijā notiek pirmais rotu komandieru kursa izlaidums.

2002. gadā pēdējā gaitā no Doma baznīcas izvada diriģentu un komponistu Leonīdu Vīgneru. Viņš miris 23.decembrī 95 gadu vecumā.

2004. gadā Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektora vietnieka amatā darbu sāk Edgars Kots, kuru izraudzījās tā brīža LTV ģenerāldirektors Uldis Grava.

2005. gadā Izglītības un zinātnes ministrijas zālē paraksta vienošanās protokolu starp "L`Oreal Baltic", UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Zinātņu akadēmiju par trīs jaunu stipendiju "Sievietēm zinātnē" iedibināšanu.

2006. gadā Saeima ārkārtas sēdē aizsardzības ministra amatā ieceļ partijas "Jaunais laiks" izvirzīto kandidāti - Saeimas deputāti un bijušo Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāri Lindu Mūrnieci. Viņa ir pirmā sieviete aizsardzības ministre Latvijas vēsturē.

Notikumi pasaulē

1477. gadā Nansī kaujā tiek nogalināts Burgundijas hercogs Šarls Drosmīgais un Burgundija kļūst par Francijas sastāvdaļu.

1500. gadā hercogs Ludoviko Sforca iekaro Milānu.

1527. gadā Cīrihē tiek izpildīts nāvessods noslīcinot anabaptistu draudzes līderim Feliksam Mancam.

1757. gadā no atentāta mēģinājuma izglābjas Francijas karalis Luijs XV.

1854. gadā tvaikoņa katastrofā Sanfrancisko iet bojā 300 cilvēki.

1895. gadā Francijas armijas ebreju izcelsmes virsniekam Alfredam Dreifūsam atņem militāro pakāpi un piespriež mūža ieslodzījumu par nodevību. Vēlākajos gados Dreifūsa jautājums sašķeļ Francijas sabiedrību, kamēr virsnieks tiek atbrīvots un reabilitēts kā nevainīgs.

1896. gadā Austrijas laikraksts vēsta, ka Vilhelms Rentgens atklājis starojumu, kas vēlāk tiek nosaukts par rentgena stariem.

1900. gadā īru līderis Džons Edvards Redmonds aicina sacelties pret britu pārvaldi.

1909. gadā Kolumbija atzīst Panamas neatkarību.

1919. gadā dibina Vācijas Strādnieku partiju, kas vēlāk kļūst par Nacistisko partiju.

1922. gadā mirst īru pētnieks Sers Ernests Henrijs Šekltons, kas vadījis vairākas ekspedīcijas uz Antarktiku.

1940. gadā ASV Federālā sakaru komisija pirmo reizi demonstrē FM radio.

1941. gadā viņas lidmašīnai nogāžoties Temzas estuārā, iet bojā britu aviatore Emija Džonsone, kura 1930.gadā kļuva par pirmo sievieti, kas vienatnē nolidoja no Anglijas līdz Austrālijai.

1945. gadā Otrajā pasaules karā Japānas lidmašīnu piloti pirmo reizi saņem pavēli veikt "kamikadze tipa" pašnāvnieku uzbrukumus ASV spēkiem.

1945. gadā PSRS atzīst jauno propadomju Polijas valdību.

1948. gadā kompānija "Warner Brothers" prezentē pirmo krāsaino kinohroniku.

1964. gadā Jeruzalemē tiekas Romas pāvests Pāvils VI un patriarhs Atenagors I. Tā ir pirmā Romas katoļu un Pareizticīgo baznīcas līderu tikšanās kopš 1439.gada.

1968. gadā pie varas Čehoslovākijā nāk Aleksandrs Dubčeks, aizsākot "Prāgas pavasara" notikumus.

1969. gadā kosmosā palaiž padomju kosmosa kuģi "Venēra 5", kam pēc piecām dienām seko "Venēra 6". Abi lidaparāti sasniedz Venēru attiecīgi 16. un 17.maijā

1993. gadā naftas tankerim "MV Braer" ietriecoties Šetlendas salu piekrastē Ziemeļjūrā, tiek noplūdinātas 84 700 tonnas jēlnaftas, izraisot plašu ekoloģisku katastrofu.

1996. gadā Gazā tiek nogalināts daudzu pret Izraēlu vērstu pašnāvnieku sprādzienu rīkotājs Jahija Ajašs jeb Inženieris. Uzskata, ka viņa nogalināšanā izmantots mīnēts mobilais telefons.

1997. gadā Krievijas spēki tiek izvesti no Čečenijas.

1998. gadā slēpojot iet bojā amerikāņu kongresmenis un bijušais dziedātājs Sonijs Bono. Septiņdesmitajos gados Bono kļuva slavens, dziedot duetā ar Šēru. Slavenākais viņa hits bija "I Got You Babe".

2003. gadā notiek Lietuvas prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā, apsteidzot iepriekšējo valsts vadītāju Valdu Adamku, uzvar Lietuvas Liberāldemokrātiskās partijas līderis Rolands Pakss.

2003. gadā 84 gadu vecumā mirst viens no populārākajiem Itālijas pēckara aktieriem Massimo Džiroti.

2005. gadā tiek atklāta Saules sistēmas lielākā zināmā pundurplanēta Erīda, kas pazīstama arī kā Ksena un Lilu. Erīda ir devītais lielākais ķermenis, kurš riņķo orbītā ap Sauli.

2006. gadā vismaz 76 cilvēki iet bojā, kad musulmaņu svētajā pilsētā Mekā tradicionālā hadža svētceļojuma laikā sagrūst četrstāvu ēka.

2009. gadā, laužot ilggadējo tradīciju, laikraksts "New York Times" pirmo reizi savas pastāvēšanas 158 gados publicē reklāmu laikraksta pirmajā lapaspusē.

2016. gadā ASV tiesa atzīst Latvijas pilsoni Denisu Čalovski par vainīgu izvirzītajās apsūdzībās par kibernoziegumiem un piespriež viņam cietumsodu, kas līdzvērtīgs laikam, kuru viņš jau pavadījis apcietinājumā. Čalovskis pēc tam atgriežas Latvijā.