Kasparam Znotiņam galvenā loma meitas filmā

Rūta Znotiņa ir aktiera Kaspara Znotiņa viena no četrām atvasēm. Viņa Latvijas Kultūras akadēmijā studēja filmu režiju, un viņas diplomdarbs – mok-rokumentālā (jā, jā – tāds esot šīs filmas žanrs!) īsfilma "Sāc visu no jauna" novērtēta vairākos festivālos un pretendē uz "Lielo Kristapu".

Šī filma, kurai iedvesmu Rūta smēlusies no sava radinieka, ir par pusmūža vīrieti, rokmūzikas fanu Raimondu, kura sapnis ir kļūt par rokgrupas "Līvi" ģitāristu un kurš vēlas izveidot "Līviem" videoklipu, tā tapšanas procesā iesaistot kinorežijas studenti.

Kopš bērnības teātrī

Kļūt par kinorežisori bija Rūtas Znotiņas pašas izvēle, un teātra vidē labi pazīstamais Kaspars Znotiņš meitas karjerā nejaucās. Tajā pašā laikā Rūta žurnālam "Kas Jauns" atzīstas: “Bet man jau paveicās ar tēti tajā ziņā, ka kopš bērnības tiku rauta uz teātri. Protams, tad man tas pavisam nepatika – skatīties kaut kādas pieaugušo izrādes. Tikai tagad saprotu, cik tas bija nozīmīgi manā izaugsmē, ka Kaspars mani veda uz izrādēm, man jau mazai esot.”

Latvijas Kultūras akadēmijā studēt režiju Rūta nolēma pēc mācībām ASV. “Doma par to man atnāca, kad apmaiņas programmā mācījos Amerikā. Toreiz nedaudz bēgu no realitātes, skatoties kino, un sapratu, ka kino jūtos ērti un tā ir vienīgā vide, kurā gribētu sevi redzēt nākotnē. Tā izdomāju vienu vasaru iestāties Kultūras akadēmijā – lai tikai pamēģinātu, pārliecinātos, vai mani tas tomēr aizraus. Un aizrāva arī!”

Kāda bija Rūtas tēta reakcija, uzzinot, ka viņa meita savu profesionālo nākotni saistīs ar režiju un kino? “Patiesībā viņš neko daudz neteica. Viņš no tā visa maksimāli turējās pa gabalu. It īpaši, kad stājos akadēmijā, jo viņš negribēja, lai mani asociētu ar Kaspara Znotiņa meitu. Kad tiku akadēmijā un sāku veidot savus pirmos darbus, tad sākām par šo manu jomu runāt vairāk. Vai viņš ir liels kritiķis? Daļēji. Bet vispār tētis mani ļoti atbalsta,” teic jaunā režisore.

Tikai profesionālas attiecības

Kāpēc Rūta izvēlējās savu filmu veidot tieši par "Līviem"? Jo šī grupa jau nebūt nav viņas paaudzes elki. “Pateicoties radiniekam, kurš ir mans lielākais iedvesmas avots šai filmai. Tieši viņam savulaik radās ideja taisīt "Līvu" dziesmai videoklipu, un viņš aicināja mani kā šā klipa producenti. Toreiz viņā klausījos, tā šķita ļoti ambicioza ideja, un tad pirms gada atcerējos šo mūsu sarunu un padomāju – par to taču varētu taisīt filmu!”

Kā Rūta pierunāja tēti galvenajai lomai savā filmā? “Tas bija viens no sarežģītākajiem filmas posmiem. Kad sāku veidot filmas galvenā varoņa tēlu, sapratu, ka Kaspars ir vienīgais, kuram būtu pa spēkam to izrādīt, jo viņš labi pazīst filmas iedvesmas avotu. Piezvanīju tētim un ļoti oficiāli teicu: “Labdien! Šeit Rūta Znotiņa, Kultūras akadēmijas studente. Es taisu savu diplomdarbu un ļoti labprāt uzaicinātu jūs filmēties galvenajā lomā manā filmā.” Kad ar Kasparu pēc šīs sarunas satikāmies, tikos ar viņu tieši kā Kultūras akadēmijas studente, un mūsu saruna bija pilnībā profesionāla. Un, iespējams, tieši tas arī nostrādāja, jo sākumā Kaspars pret manu piedāvājumu un ideju bija ļoti skeptisks.”

Kā ir būt režisorei savam tētim? “Ja filmēšanas laukumā par ģimenes lietām nerunājām vispār, tad mājās gan filmu un tās tapšanas procesu apspriedām vienā laidā. Tā bija mana priekšrocība, jo atšķirībā no citiem režisoriem, kuriem ir ierobežots laiks, lai parunātu ar aktieriem par viņu tēliem, es ar Kasparu varēju par to runāt arī mājās jebkurā brīdī. Domāju, ka tajā laikā mēs mammai pilnībā noriebāmies ar savām runāšanām par filmu,” smejas Rūta Znotiņa.

Znotiņš: “Vēl nesen meitu vedu uz dārziņu, bet tagad viņa taisa filmas”

Tikmēr Kaspars Znotiņš neslēpj, ka gribējis meitu atrunāt no vēlmes viņu redzēt galvenajā lomā. “Vienkārši ar filmas prototipu – savu brālēnu – jūtos pārāk tuvs, tāpēc negribējās ģimenes, dzimtas attiecībās ievilkt savu profesionālo darbu. Tāda bija mana pirmā reakcija, bet tad sapratu, ka tas tomēr ir vērtīgs stāsts un pelnījis, lai to izstāsta citiem. Nostrādāja arī meitas faktors, jo viņa bija pārliecināta, ka to grib, un tas vienmēr ietekmē, ja redzi, ka mākslinieks, radītājs ir izdomājis, ka tas viņam ir svarīgi, un zina, ka būs labs rezultāts. Tas iedzina stūrī, ka nevarēju atteikt,” žurnālam "Kas Jauns" bilst Znotiņš.

Kā profesionālam aktierim ar milzu pieredzi bija strādāt ar topošo režisori,  kura turklāt ir paša meita? Kurš kuru vairāk klausīja? “Darba lietās varu norobežoties no personiskajām attiecībām, un filmēšanas laukumā mums bija diezgan profesionālas attiecības – mēģināju iet viņas norādīto ceļu. Man arī pašam vienmēr ir interesanti saprast, kas ir režisora galvā, ko viņš redz, kā viņš ir iztēlojies. Un, piemēram, es to tēlu būtu taisījis daudz ekspresīvāku, vairāk uz ārišķībām tendētu, bet Rūta nē, viņa man to neļāva, teica, ka viņš nebūs nekāds psihs, bet gan cilvēks, kurš neatlaidīgi iet uz savu mērķi.”

Vai Kaspars Znotiņš ir apmierināts ar meitas profesionālo izvēli kļūt par režisori? “Te man prātā nāk slavenais dokumentālists režisors Tālivaldis Margēvičs. Kad Rūta reiz uz viņa jautājumu “par ko tad tu, meitiņ, mācies?” atbildēja “par kinorežisori!”, tad vecais meistars noteica: “Nu tas, protams, ir ļoti, ļoti slikti!”. Tāda bija arī mana pirmā reakcija,” pasmaida aktieris, neslēpjot, ka tagad ir apmierināts ar meitas veikumu: “Filma man patīk. Kas tālāk? To jau neviens nevar zināt! Kultūras akadēmija izlaiž tik daudz jauno režisoru – kurš no viņiem patiešām būs atzīts kino režisors, kurš režisēs ko citu... Bet nākotne pieder ekrānam, to jau mēs paši redzam, cik daudz mūsu dzīves paiet, veroties tajā. Un to visu, ko mēs tur blenžam, taisa vairāk vai mazāk profesionāli cilvēki. Darba lauks režisoriem ir plašs, un, pa kuru ceļu Rūta aizies, es nezinu. Tā ir viņas pašas izvēle. Vai man kā tēvam ir lepnums par paša bērna paveikto? Es vēl tam nespēju noticēt! Tas, ka viņa ir režisore, man kaut kā nesaistās ar to, ka viņa ir tā pati mana mazā meitiņa, kas vēl šķietami nesen bija jāved uz bērnudārzu un skolu! Sākusies cita dzīve, laipni lūgta pieaugušo pasaulē!”