Intriģējošais Nordic noir. Ziemeļvalstu kino fenomens

Pagājušā gadsimta 20. gados jēdzienu noir kino pasaulē lietoja, lai apzīmētu noteiktu filmu veidu – detektīvus, kriminālžanra filmas un kaislību drāmas, kuros būtisks ir nozieguma elements.  Mūsdienās šī žanra filmas top dažādos reģionos un ir attīstījies par neo noir – stāstiem par sarežģītiem noziegumiem, to atšķetināšanu, arī cilvēku attiecībām, kas tiek filmēti, izmantojot īpašu vizuālo stilu – piesātinātu, trauksmainu apgaismojumu, dziļas ēnas un vientulīgu vidi. Spilgts noir tradīcijas turpinājums pēdējās desmitgadēs iezīmējas arī Ziemeļvalstīs veidotajās filmās, kas pasaulē pazīstamas kā Nordic noir. Šis Ziemeļvalstu kultūras fenomens ietver gan literatūru, gan kino – filmas un seriālus.

"Viaplay" tematiskajā izlasē Nordic noir ir apkopoti pēdējo gadu seriāli, ko nereti dēvē arī par Ziemeļvalstu krimināldrāmām (Nordic crime). Pamatā tie ir stāsti par noziegumiem un to izmeklēšanu, kuru centrā – detektīvs, izmeklētāja vai to komanda. Viņu mērķis ir atšķetināt sarežģītu noziegumu. Lai sasniegtu mērķi, detektīvam nemitīgi jāsatopas ar dažādiem šķēršļiem. Kino teorētiķe Dita Rietuma stāsta, ka tas, kas padara Nordic noir īpašu ir ne tikai prasme aizraujoši un profesionāli izstāstīt stāstu, sagādājot visdažādāko izjūtu spektru kriminālžanra un detektīva cienītājiem, bet arī atsevišķi elementi, uz kuru pamata tiek būvēts žanrs –  filmas varoņi, vide, vizuālais stils, sociālā spriedze un arī citi.

Sievietes loma – viena no galvenajām noir žanrā

Viena no Nordic noir iezīmēm ir spēcīgu, neatkarīgu sieviešu lomas. Šajos seriālos sievietes ieņem aktīvu lomu – viņas ir izmeklētājas, policistes, juristes, vai TV producentes, kas kopā ar kolēģiem vai arī vienas šķetina noziegumus.

Šāda varone darbojas arī seriālā Agatas Kristi Hjersons (Agatha Christie's Hjerson). Tas veidots atraktīvākā, rotaļīgākā stilā, nekā klasiskie noir, taču arī šajā seriālā dominē noziegumi un to atšķetināšana. Ar to atminēšanu nodarbojas izbijušais izmeklētājs, kādreizējā slavenība Hjeršons, kurš nolēmis distancēties no sabiedrības, un azartiska TV producente Klāra, kuras mērķis ir pierunāt Hjeršonu piedalīties TV šovā. No šīs “neiespējamās misijas” ir atkarīga viņas karjera.

Lai gan seriāla darbība norisinās Zviedrijā, nereti – noslēgtā sabiedrībā uz kādas no salām, seriālā iezīmējas angļu detektīvu rakstnieces Agatas Kristi romānu gars, par ko liecina arī seriāla nosaukums. Seriāla Agatas Kristi Hjeršons spriedzi nodrošina gan noziegumu atšķetināšanas intriga, gan arī to galveno varoņu – detektīva un TV producentes – attiecības. Kinoklasikas cienītājus, iespējams, piesaistīs fakts, ka vienā no šī seriāla sērijām skatāms arī pasaulslavenais Bjorns Andersens (Björn Andrésen) – aktieris, kurš ieguva pasaules slavu bērnībā, nospēlējot lomu itāļu režisora Lukīno Viskonti (Luchino Visconti) leģendārajā filmā Nāve Venēcijā (Death In Venice).

“Viaplay” oriģinālseriāla Trom (2022) darbība norisinās Fēru salās. Tās centrā ir žurnālists Hanniss Martinsons, kurš saņem satraucošu videozvanu no jaunas sievietes, vides aktīvistes, kura apgalvo, ka ir viņa meita un jūtas apdraudēta. Ierodoties Fēru salās, Martinsons uzzina dramatiskus faktus par konfliktiem, kas satricinājuši skarbi gleznaino salu. Filmā galvenajā lomā ir starptautiski pazīstamais dāņu aktieris Ulrihs Tomsens (Ulrich Thomsen), savukārt nozīmīgās detektīves, policistes loma – dāņu aktrise Marija Riča (Maria Rich).

Aizraujošs ir arī Islandes “Viaplay” oriģinālseriāls Stella Blūmkvista (Stella Blómkvist), kuras galvenā varone ir skaista sieviete – advokāte Stella Blūmkvista, kura tiek uzaicināta kļūt par aizstāvi jaunam puisim – viņš tiek apsūdzēts premjerministra palīdzes noslepkavošanā.  Seriāla sākums ir izaicinošs – telefona zvans pārsteidz Stellu kaislīgas tuvības brīdī. Ar šo epizodi seriāla veidotāji Stellu raksturo kā patstāvīgu, neatkarīgu sievieti, kurai nav mazvērtības kompleksu vīriešu pasaulē – ne privātajā, ne arī profesionālajā dzīvē. Advokāte Stella Blūmkvista eleganti tiek galā gan ar Islandes korumpētajiem politiķiem, gan policistiem. Kaut arī Islande ir mazākā no Skandināvijas valstīm, tās filmu veidošanas tradīcijas ir atzītas visā pasaulē ­– arī Islandē veidotie seriāli pārliecina ar kvalitāti un novatorismu. Jāpiezīmē, ka daudzu šajā apskatā minēto seriālu pamatā ir populāras grāmatas – detektīvi un kriminālžanra darbi, kas tapuši Ziemeļvalstīs.

Cīņa ar savu iekšējo "es"

Vēl viens būtisks Nordic noir elements ir sarežģīti varoņi, kas nereti cīnās ar iekšējiem dēmoniem. Arī videi, kur norisinās darbība, ir būtiska ietekme gan uz filmas stāstu, gan stilu – vide, daba šķietami rezonē dramatiskās norises, spriedzi un noziegumus, bez kuriem nav iedomājami Nordic noir.  Būtisks Nordic noir elements ir kritisks skatījums uz sabiedrības problēmām, kādas ir arī šķietami pārtikušajā un demokrātiskajā Skandināvijā.

Šajā ziņā nozīmīgs ir arī “Viaplay” oriģinālseriāls Box 21, kas stāsta par organizēto noziedzību un prostitūciju Skandināvijā. Viena no šī seriāla varonēm ir jauna meitene no Rumānijas, kura naivas paļāvības dēļ kļūst par cilvēktirdzniecības un ir spiesta nodarboties ar prostitūciju Zviedrijā. Seriāla skarbā vide un varoņi iezīmē arī plašāku problēmu loku un plašāku Eiropas ģeogrāfiju, arī materiālo un sociālo atšķirību starp Austrumeiropas un Skandināvijas valstīm.

“Kvalitatīvo TV seriālu formātā Nordic noir ir pārliecinoši uzplaucis kopš 2010.gadiem un par vienu no šīs tradīcijas aizsācējiem tiek uzskatīs seriāls Tilts (The Bridge). Mūsdienās Nordic noir ir kļuvis par iecienītu starptautisku zīmolu, kas nodrošina Skandināvijas kino atpazīstamību. Tradīcija turpinās, to apliecina arī jaunāko, pēdējos gados tapušo kvalitatīvo seriālu izlase, kas skatāma “Viaplay””, komentē kino teorētiķe Dita Rietuma.