Jestrs video: Gada aktieris Kaspars Zvīgulis lec pāri krēsliem. Taču - kādēļ viņš aizgāja no teātra?

23. novembrī, Dailes teātrī tika aizvadīta ikgadējā "Spēlmaņu nakts" ceremonija, kurā vairākās kategorijās apbalvoja labākos iepriekšējā teātra sezonā. 

Šogad ceremonijā triumfēja iestudējums "Rotkho", uzvarot kategorijā "Gada lielās formas izrāde", savukārt iestudējuma režisors Lukašs Tvarkovskis plūca uzvaras laurus kategorijā "Gada režisors".

Kategorijā "Gada mazās formas izrāde" uzvarēja Valmieras drāmas teātrī režisora Mārtiņa Eihes iestudējums "Kalendārs mani sauc", savukārt kategorijā "Gada izrāde bērniem vai pusaudžiem" triumfēja režisores Paulas Pļavnieces iestudējums Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī "Dakteris Aikāsāp".

Par gada aktrisi par lomu Jaunā Rīgas teātra izrādē "Post Scriptum" atzīta Čulpana Hamatova, savukārt par gada aktrisi otrā plāna lomā atzīta Vita Vārpiņa par Melas Rotko lomu Dailes teātra izrādē "Rotkho".

Gada aktiera titulu "Spēlmaņu nakts" ceremonijā ieguva Kaspars Zvīgulis par Jāsona lomu Latvijas Nacionālā teātra izrādē "Mazā naudiņa".

Kas noticis ar Kasparu Zvīguli?

“Viņš ir pārtraucis darba attiecības ar Latvijas Nacionālo teātri. Pēc paša vēlēšanās. Tāpēc arī mums bija atceltas izrādes Mazā naudiņa un citas, jo viņš aizgāja no teātra un bija nepieciešams laiks, lai viņa līdz šim spēlētās lomas apgūst citi kolēģi,” pirms vairākām nedēļām atklāja Latvijas Nacionālā teātra pārstāve Lolita Grāvīte.

Vaicāta, vai, ņemot vērā iepriekšējo reizi, kad disciplīnas pārkāpumu – vienkārši neierodoties uz mēģinājumiem un it kā pat atkarības problēmu – dēļ Kaspars Zvīgulis pirms desmit gadiem no darba teātrī tika atlaists, arī šajā reizē par pamatu aiziešanai nav bijuši līdzīgi iemesli, Lolita Grāvīte atbild noraidoši. “Šoreiz viņš aizgāja pēc paša vēlēšanās, un mēs bijām tikai pārsteigti. No teātra puses pilnīgi nekādu pretenziju, aizrādījumu vai spiediena nebija. Šis bija simtprocentīgi viņa privāts lēmums, un pie vainas, kā sapratu, nav nedz kādas problēmas, nedz izdegšana. Saprata, ka šobrīd vairs nevēlas turpināt to darīt, uzrakstīja atlūgumu un aizgāja. Nekādu paskaidrojumu vai informācijas par nākotnes plāniem nedeva. Visiem koleģiāli atsūtīja vēstuli: “Piedodiet, ka tā. Turpmāk būšu Kaspars Zvīgulis – skatītājs.” Kur viņš aizgāja un ko turpmāk darīs, neviens nezina. Varbūt kādi tuvāki draugi tikai, bet mēs, kolēģi, neko nezinām,” atzīst Lolita Grāvīte, atminēdamās: “Vēl augustā, kad atgriezāmies no atvaļinājuma un sākām jauno teātra sezonu, Kaspars bija ar mums un pilnīgi nekas neliecināja, ka jau pēc neilga laika sekos atlūgums.”

Pēc darba tiesisko attiecību pārtraukšanas 2012. gadā, kad uz krietnu laiku Kaspars Zvīgulis pat pameta valsti un pēcāk skaidroja, ka darbu teātrī zaudēja, jo nesaskatīja vairs jēgu un neguva prieku, esot aktiera ampluā, 2017. gadā viņš Latvijas Nacionālā teātra štatā spoži atgriezās un visus šos gadus priecēja ar patiesi izcilu skatuves darbu. Īpaši spožas karjerā izvērtās tieši pēdējās sezonas, jo par veikumu iepriekšējā sezonā viņš tika apbalvots ar Kārļa Sebra gredzenu, kā arī teātra profesionāļu augstā novērtējuma dēļ izpelnījās Gada aktiera nomināciju Spēlmaņu naktī.

Kaspars Zvīgulis: “Neuztraucieties, ar mani viss ir kārtībā!”

Sazinoties ar Kasparu Zvīguli un uzdodot jautājumu, kas bija par iemeslu lēmumam atstāt Latvijas Nacionālā teātra štatu brīdī, kad faktiski viņš ir izpelnījies patiešām ievērības cienīgu atzinību un uzslavas, aktieris teic, ka to darījis, jo sapratis – dzīvē vēlas paveikt vēl ko nozīmīgu un interesantu sev pašam, un to neesot iespējams apvienot ar regulāru darbu teātrī. “Neuztraucieties, ar mani viss ir kārtībā, viss ir labi un patiešām lieliski. Šobrīd, ja tā var teikt, nedaudz izbaudu iegūto brīvību, bet jau drīz vēlos ķerties pie savu ieceru īstenošanas. Nekur neesmu aizbraucis, aizbēdzis vai pazudis, dzīvoju tepat Latvijā,” viņš smejot nosaka.

Kaspars paskaidro: “Šis man nebija spontāns lēmums. Jau krietnu laiku par to domāju, ka dzīvē kaut kas ir jāmaina. Ir tiešām nozīmīgas lietas, ko vēlos paveikt. Man ir 42 gadi…  Ir degsme, idejas, enerģija, bet, esot piesaistītam darbā teātrī, neko no savām velmēm man nebija tīri fiziski iespējas un laika īstenot. Darba grafika dēļ arī lielākā daļā projektos ārpus teātra piedalīties nevarēju, par filmēšanos kino pat nedomāju, lai gan to tik tiešām vēlos. Tāpat vismaz 80 procenti piedāvājumu ko darīt vai piepelnīties blakus darbos, vadot vai organizējot pasākumus, man aizgāja gar degunu. Ja par finansiālo pusi – pats brīnījos, kā savelku galus un ar šo aktiera algu iztieku,” neslēpj Kaspars Zvīgulis.

Viņš uzskata, ka no aktiera profesijas neaiziet, ka aizgājis tikai no darba. Iespējams, pat tikai uz laiku. “Negribu sagaidīt pienākam savu pēdējo stundiņu un nožēlot, ka neesmu izdarījis to, ko patiešām vēlos. Ir vērts kaut mēģināt,” viņš optimistiski atzīst, piebilzdams, ka pagaidām publiski nevēlas vēl stāstīt par saviem turpmākās karjeras plāniem. “Vispirms ir jāiesāk un jāpadara. Vismaz kaut kas. Ir taču foršāk, ja darbi par tevi stāsta, nevis pats runā par to, kas vēl tikai padomā,” viņš uzskata.