"Viņa sabruka pēc vīra nāves," - meita pastāsta par Veltas Skurstenes mūža nogali
Mūžības ceļos aizgājusi leģendārā aktrise Velta Skurstene-Lāce – 19. decembrī viņa būtu svinējusi 92. šūpļa svētkus. Februārī, kad žurnāls "Kas Jauns" ciemojās pie Lāču pāra Skultē, Veltiņa teica, ka tā būs pēdējā intervija viņas mūžā…
"Mammai dzīves pēdējās dienas nebija vieglas,” žurnālam "Kas Jauns" pauž aktrises meita Zane Lāce-Baltalksne.
“Viņu aprūpēja mediķi, kuri ļoti atviegloja ciešanas. Pirms tam aizgāja tētis Visvaldis, un mamma ļoti saskuma, sabruka, ilgojās pēc tēta. Paldies par rūpēm un atsaucību vēlos teikt ārstam Jurim Zemmeram. Arī Gaiļezera slimnīcas terapijas nodaļas ārstiem Edmundam Jansonam un Natālijai Vellerei, tāpat nodaļas māsiņām. Arī Biķernieku slimnīcas paliatīvās aprūpes speciālistei Līgai Keišai-Ķirsei un nodaļas personālam,” bilst Zane.
Nerimstošā enerģija
Vaicāta, ko mantojusi no mammas, Zane teic – noteikti darbošanās prieku, jo Skurstenīte bijusi tāda ar “duracell baterijām” iekšā, tās bijušas uzlādētas līdz pēdējam dzīves solim. “Domāju, ka esmu no mammas šo rosīšanos aizguvusi, un par to viņai paldies. Mani ļoti aizkustina, cik daudz cilvēku man tagad zvana, izsakot līdzjūtību. Saprotu, ka mamma tiešām ir daudzus iepriecinājusi, tāpēc man joprojām dvēselē ir silti un gaiši. Jācer, ka dvēselītes tur augšā satiekas – tas ir gaišs ceļš. Man ir beidzies smagums tādā ziņā, ka nav vairs jāuztraucas, vai vecākiem sāp, vai ir grūti. Taču viņu man joprojām pietrūkst, jo bija ļoti mīļi,” saka Zane un piebilst, ka ir skumji, bet tās ir gaišas skumjas, jo vecāki nodzīvoja garu un bagātu mūžu.
“Lai cik smagi mammai bija pēc tēta aiziešanas, viņa vienalga centās jokot vai atcerējās jautras anekdotes. Humors ir tāda glābjoša viela ikvienam cilvēkam. Mamma man pat teikusi: manās bērēs neraudiet, atcerieties labās un smieklīgās lietas!” pauž Zane un saka – Velta nav vēlējusies, ka pēc viņas aiziešanas cilvēki sērotu: “Gribēja, lai atceras ar gaišumu un jokiem. Tas silda sirdi.”
“Piparmētru draudzība” ar Baibu Indriksoni
Gada sākumā žurnāls "Kas Jauns" ziemas spelgonī ciemojās pie aktrises Veltas Skurstenes-Lāces un Visvalža Lāča Skultē, kur mazā, no koka celtā, siltā namiņā viņi nodzīvoja 15 gadu.
Ciemos pie Veltas Skurstenes un Visvalža Lāča
Ciemos Skultē pie aktrises Veltas Skurstenes-Lāces un viņas vīra Visvalža Lāča 2022. gada ziemā.
“Man ļoti nepatīk pilsētas. Tikai ne Rīga, nemūžam. Bet tas man vairs nedraud,” toreiz stāstīja leģendārā aktrise. “Kad te ir ziema un sniegs, jātīra, bet tas arī ir jauki. Tikai tagad nav vairs spēka, nāk palīgi. Te redzi sniegu, sauli, īstu, dzīvu. Vasara arī ir ļoti skaista, tāpat rudens, pavasaris. Gaiss ir svaigāks un elpot vieglāk,” izjusti teica saimniece, kurai pie mājas bija iekopts arī neliels dārziņš. Pūles gan tas viņai sagādājot. “Galvenais, lai izaug garšaugi, pārējais viss ir pupu mizas. Bet tās ir labas rūpes,” priecājās viņa. “Mums ir diezgan liela teritorija, un sakopt pašiem kļūst arvien grūtāk. Ņemam palīgus, jo abi ar vīru taču esam diezgan lielos gados. Lācis gan par mani ir piecus gadus jaunāks. Kopā esam kopš 1974. gada,” skaitļus nosauca Skurstene.
“Savos gados, starp mums runājot, jūtos normāli, nav par ko sūdzēties. Bija čābīgāk, bija viss jau līdz kaklam, bet ko lai dara – jādzīvo vien ir! Ar redzi un dzirdi gan ir slikti, bet viss notiek tā, kā jānotiek, neko nevar darīt,” toreiz pauda tautā mīlētā aktrise.
Velta ar sirsnību atcerējās filmas "Džimlairūdi rallallā" uzņemšanu – viņai tad bijuši jau 82 gadi.
“Vai, kur tas bija jauki satikt kolēģus no tiem laikiem! Tad tikai es jutu – apžēlojies, es taču esmu visvecākā no dāmām! Es sazvanos tagad ar Baibu Indriksoni, mēs satikāmies jau Pionieru pils laikos – viņai toreiz bija vien 16 gadu. Ļoti ar Baibu sadraudzējāmies filmas uzņemšanā. Iesākās ar to, ka viņa man apsolīja piparmētras, bet neiedeva. Es viņai tās aizvedu, un viņa teica: ja tu zinātu, kā man tās piparmētras aug! Es ieteicu: tikai neliec melisai blakus, jo tās saāķējas kopā. Bet cik smaržīgas un garšīgas! Tā mums ar Indriksonīti ir tāda “piparmētru draudzība”,” Velta Skurstene bija uz jokiem.
Un atzina, ka ļoti liela mīlestība viņai bija Latvijas Televīzijas lellīte Gustiņš.
Ar Gustiņu, ko daudzi vecākās paaudzes televīzijas skatītāji vēl atceras, Velta satikusies 1964. gada augustā. Tas bijis laiks, kad varējis teikt kaut ko mīļu, labu, siltu un caur zilo ekrānu cilvēkiem sasildīt sirdis. “Tā bija tikšanās ārpus laika. Mums, latviešiem, Dziesmu svētki ir pats lielākais notikums, tas ir visskaistākais – būt kopā un ar vienu elpu elpot visiem. Un šie bija brīži manā mūžā, kad cilvēks caur ekrānu juta un tu varēji viņam aizsūtīt kaut ko siltu un labu vai komisku, priecīgu, vai bēdīgu,” sirdij tik mīļo darbu atminējās Skurstene.
Īpaši gardas lašmaizītes
Ļoti dziļa Skurstenes sāpe bija dēla Jura [aktieris Liepājas teātrī, vēlāk veidoja sižetus par jūru vietējā televīzijā – KJ] aiziešana, viņš atdusas Liepājas Centrālkapos. “Es nesaku neko sliktu par Jurīti, bet viņš bija citādāks. Es nekad neaizmirsīšu, kā Juris man gatavoja lašmaizītes. Tā nebija mūsu pēdējā tikšanās, satikāmies arī tad, kad dēls jau bija slimnīcā. Taču tas, kā Jurītis man grieza lašmaizītes, to es vēl redzu tagad. Tās bija sevišķi garšīgas, jo bija īpašas,” uzsvēra mamma, sakot, ka ir laimīga par meitu Zani, jo viņa dara darbu, kas pašai sagādā prieku [Zane ir radio žurnāliste – KJ]. Zane to dara ar ārkārtīgu aizrautību. “Kas no sirds nāk, tas pie sirds iet. Var pavirši pateikt caur mikrofonu vārdu, bet var to sasildīt. Tad tas aiziet līdz sirdij un dvēselei,” emocionāli atzina mamma, piebilstot, ka bieži ar meitu runājas pa telefonu, bet Zane allaž gribot būt blakus un palīdzēt.
