Dzimšanas dienā sveicam aktierus Dolfu Lundgrēnu un Artusu Kaimiņu!

Jubilāri Latvijā

1935. gadā Edvards Grūbe - gleznotājs (miris 2022. gadā).

1945. gadā Sarmīte Sīle - mākslas zinātniece, televīzijas režisore (mirusi 2018. gadā).

1956. gadā Vineta Muižniece - bijusī tieslietu ministre, politiķe.

1956. gadā Jānis Ādamsons - politiķis.

1958. gadā Irēna Auziņa - dzejniece.

1966. gadā Elita Kļaviņa - Jaunā Rīgas teātra aktrise.

1974. gadā Guntis Rēķis - kamaniņu braucējs.

1980. gadā Artuss Kaimiņš - bijis aktieris, bijis Saeimas deputāts.

1986. gadā Jevgēņijs Borodavko - džudists.

Jubilāri pasaulē

1500. gadā Benvenuto Čellīni - itāļu mākslinieks (miris 1571.gadā).

1560. gadā Anibals Karači - itāļu gleznotājs (miris 1609.gadā).

1604. gadā Osmans II - Osmaņu impērijas sultāns (miris 1622.gadā).

1618. gadā Aurangzebs - Indijas mugalu imperators (miris 1707.gadā).

1801. gadā Karls Bedekers - vācu rakstnieks un izdevējs (miris 1859.gadā).

1852. gadā Meidzi - Japānas imperators (miris 1912.gadā).

1893. gadā Edvards Edelberts Doizijs - amerikāņu bioķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1986.gadā).

1895. gadā Olga Nikolajevna Romanova - Krievijas lielhercogiene (mirusi 1918.gadā).

1896. gadā Gustavs Tengrens - zviedru ilustrators ("Sniegballīte un septiņi rūķīši", miris 1970.gadā).

1900. gadā Ādolfs Daslers - "Adidas" dibinātājs (miris 1978.gadā).

1901. gadā Leopolds III - Beļģijas karalis (miris 1983.gadā).

1921. gadā Čārlzs Bronsons - amerikāņu aktieris (miris 2003.gadā).

1926. gadā Valds Adamkus - bijušais Lietuvas prezidents.

1931. gadā Monika Viti - itāļu aktrise (mirusi 2022. gadā).

1933. gadā Džons Berijs - angļu komponists.

1933. gadā Amartja Sens - indiešu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts.

1936. gadā Rojs Emersons - austrāliešu tenisists.

1945. gadā Gerds Millers - vācu futbolists (miris 2021. gadā).

1949. gadā Lerijs Holmss - amerikāņu bokseris.

1949. gadā Anna Vintūra - Londonā dzimusi britu-amerikāņu žurnāliste, izdevuma "Vogue" galvenā redaktore.

1950. gadā Džeims Rotmens - amerikāņu zinātnieks, Nobela prēmijas laureāts medicīnā.

1952. gadā Rozanna - amerikāņu aktrise.

1954. gadā Adams Ants - angļu dziedātājs.

1957. gadā Dolfs Lundgrēns - zviedru aktieris.

1963. gadā Īans Raits - bijušais angļu futbolists, tagad sporta apskatnieks.

1971. gadā Dilans Morans - īru komiķis un aktieris.

1971. gadā Unajs Emerijs - bijušais spāņu futbolists, tagad treneris, ar spāņu klubu "Sevilla" trīs gadus pēc kārtas triumfējis Eiropas līgas turnīrā.

1971. gadā Dvaits Jorks - Tobago futbolists.

1973. gadā Miks Tomsons - amerikāņu ģitārists ("Slipknot").

1979. gadā Pavlo Aimars - bijušais argentīniešu futbolists, tagad treneris.

1982. gadā Jevgeņijs Pļuščenko - krievu daiļslidotājs.

1995. gadā Kendala Dženere - ASV modele, TV personība un sociālo tīklu zvaigzne.

Notikumi Latvijā

1801. gadā Aleksandrs I izdod pavēli Senātam atcelt kroņa staciņu Baltijā, jo uzskata, ka Vidzemes un Igaunijas zemniekiem jāmaksā daudz lielāki nodokļi nekā citās guberņās, tie "nospiež zemniekus".

1919. gadā Latvijas armija Rīgā dodas pretuzbrukumā bermontiešu spēkiem. Ar sabiedroto flotes artilērijas atbalstu latviešu spēki sāk uzbrukumu vāciešiem no ziemeļiem.

1998. gadā notiek pirmā 7.Saeimas plenārsēde, kuru atklāj iepriekšējās Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis. Valsts prezidents Guntis Ulmanis aicina savienības "Latvijas ceļš" izvirzīto Ministru prezidenta amata kandidātu Vili Krištopanu veidot jauno Ministru kabinetu.

1998. gadā Valsts nekustamā īpašuma aģentūra pārņem pirmās trīs Krievijai piederošās dzīvojamās ēkas un vienu palīgbūvi 31. augustā slēgtās Skrundas radiolokācijas stacijas dzīvojamajā pilsētiņā.

2004. gadā spēles laikā Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā pēkšņā nāvē mirst Latvijas hokeja izlases uzbrucējs Sergejs Žoltoks.

Notikumi pasaulē

1468. gadā Burgundijas hercoga Šarla I karaspēks noposta Lježu.

1493. gadā Kristofers Kolumbs ierauga Dominikas salu Karību jūrā.

1812. gadā Krievijas spēki Vjazmā sakauj Napoleona armijas, kas atkāpjas no Maskavas.

1838. gadā Indijā tiek dibināta pasaulē lielākā angļu valodas dienas laikraksta "The Times of India" izdevniecība "The Bombay Times and Journal of Commerce".

1903. gadā ASV pamudināta, Panama pasludina neatkarību no Kolumbijas.

1911. gadā tirgū oficiāli ienāk "Chevrolet", konkurējot ar "Ford Model T".

1913. gadā ASV tiek ieviests ienākuma nodoklis.

1918. gadā Austroungārija noslēdz miera līgumu ar Pirmā pasaules kara sabiedrotajiem un Habsburgu vadītā impērija sairst.

1918. gadā Polija pasludina neatkarību no Krievijas.

1935. gadā Grieķijas karalis Georgs II pēc referenduma atgūst troni pēc 12 trimdā pavadītiem gadiem.

1944. gadā Otrajā pasaules karā nacistiskās Vācijas spēki sagūsta divus slovāku sacelšanās līderus - ģenerāļus Janu Golianu un Rūdolfu Viestu, kuri tiek spīdzināti un nogalināti.

1954. gadā uz kinoekrāniem Japānā nonāk pirmā filma par Godzillu.

1954. gadā mirst franču mākslinieks Anrī Matiss.

1957. gadā Padomju Savienība palaiž kosmosā pirmo kosmosa kapsulu "Sputņik II" ar dzīvu būtni tajā - suni Laiku, kurš gan dažas stundas pēc starta gāja bojā no karstuma un stresa.

Indiešu pastmarka, veltīta Laikas palaišanai kosmosā.

1964. gadā par ASV prezidentu ar milzīgu balsu pārsvaru tiek ievēlēts demokrātu kandidāts Lindons Džonsons.

1973. gadā NASA palaiž uz Merkuru kosmosa zondi "Mariner 10", kas planētu sasniedza 1974. gada 29. martā.

1978. gadā Dominika iegūst neatkarību no Lielbritānijas.

1982. gadā Salanga tunelī Afganistānā, eksplodējot degvielas cisternai pie padomju militāriem konvojiem, iet bojā aptuveni 2000 padomju karavīru un afgāņu civiliedzīvotāju.

1983. gadā Dienvidāfrikas Republikas iedzīvotāji referendumā nobalso par indiešu un jauktas rases cilvēku iekļaušanu pārvaldē. Melnādainajiem šādu tiesību nav.

1992. gadā par ASV prezidentu tiek ievēlēts Bils Klintons.

2004. gadā ASV militārā tiesa piespriež 30 gadu cietumsodu amerikāņu seržantam Čārlzam Robertam Dženkinsam, kurš 1965. gadā dezertēja uz Ziemeļkoreju. Dženkinss Ziemeļkorejā salaulājās ar Phenjanas nolaupītu japānieti, bet 2004. gada septembrī viņš padevās amerikāņu armijas bāzē Japānā.

2005. gadā 96 gadu vecumā mirst Vācijas sieviešu žurnālu izdevēja Enne Burda, kuras starptautiskā žurnālu impērija sākās ar periodisku izdevumu "Burda-Moden" apģērbu šūšanai mājas apstākļos.