"Kleberēju un steberēju, bet nesūdzos!" - Guntis Ulmanis pēc avārijas pat plāno stūrēt traktoru
“Labākā dāvana ir tā, ka kļūstu veselāks!” - tā žurnālam "Kas Jauns" atzinis eksprezidents Guntis Ulmanis, kas aizvadītajā nedēļā ģimenes lokā nosvinēja savu 83. dzimšanas dienu.
Pagājušā gada nogalē Ulmanis cieta nopietnā autoavārijā. Kā pats vēlāk atzina: “Pēc auto katastrofas četrus mēnešus biju starp dzīvību un nāvi. Mediķi mani glāba un ārstēja – Stradiņos un Vaivaros.”
Viņš pusgadu bija uz gultas, bet nu jau ir atsācis staigāt. “Pamazām viss iet uz priekšu. Drusciņ staigāju. Var teikt, attīstos no jauna, un labākā kvalitātē!” humora pilns ir Guntis Ulmanis, pāris dienu pēc dzimšanas dienas žurnālam "Kas Jauns" stāstot, kā tad tagad viņam klājas.
Eksprezidents atklāj, ka joprojām grūtības sagādā runāšana, bet, kad viņš ir labā formā, var arī to: “Nogurums dara savu, bet nogurums jau tāpēc ir domāts, tāpat kā kalni, kuri jāpārvar. Arī kreisā roka vairs nav tik nejutīga. Reizēm tā ir kustīgāka, reizēm ne, bet viss jau pamazām aiziet pagātnē un uz nākotni skatos optimistiski. Tagad ir jādomā par to, ko darīšu rīt, parīt, nevis par to, kas bijis, it sevišķi, ja tas bijis tumšām krāsām klāts. Lēnām ir jāaizmirst tie drūmi notikumi.”
Savu dzimšanas dienu Guntis Ulmanis nosvinēja ģimenes lokā. “Svinības bija kā jau 83 gadu vecumā. Ja gadi ietu uz otru pusi, tad jau varētu svinēt, bet, tā kā tie iet uz priekšu, ar to svinēšanu ir, kā ir – ko tur svinēt, jābūt uzmanīgam,” atjoko eksprezidents, sakot, ka ar lielām svinībām nav aizrāvies – atzīmējis ar kafiju un biezpienmaizītēm. Vaicāts, kādu pārsteigumu saņēmis dāvanā no ģimenes, Guntis Ulmanis teic: “Nav mums tādas tradīcijas – pārsteigt citam citu ar negaidītām dāvanām. Lielākais pārsteigums ir tas, ka kļūstu veselāks un meitai mazāk ir par mani jārūpējas. Un tā jau ir laba dāvana. Tāpēc materializēta dāvanu procedūra šoreiz bija otrā plānā, un vispār – ko cilvēkam 83 gados var uzdāvināt? Kādu labu grāmatu, kas tā vienmēr ir bijis, meita no sava dārza pasniedza pašaudzētus ziedus, ar kuriem lepojas.”
Ikdiena eksprezidentam nu paiet, lasot grāmatas, sekojot līdzi notikumiem pasaulē un Latvijā. “No visa pa druskai. Pēdējā mēnesī esmu pievērsies arī lielākām sabiedriskām aktivitātēm, kurās esmu iesaistījies. Protams, ir arī televizors, kur ar lielu interesi skatos Eiropas čempionātu basketbolā, arī hokeju un citus sporta veidus. Arī pats jau tuvākajā laikā mēģināšu ar vienu roku bumbu iemest grozā! Bet vēl neesmu to uzdrošinājies. Jāmēģina arī ar traktoru pa sētu pabraukt, jo līdz šim zāles pļaušanas darbus veica meita, pie tā viņa nelaida mani klāt, teica, ka nebūšot pietiekami gludi, ja es pļaušot.
Taisnība jau viņai ir, jo pēc visiem tiem smagajiem notikumiem zināmas problēmas man vēl ir, bet nu jau kļūst labāk.
Tā ka dzīve iet uz priekšu, jūtos labi, dzīvoju, kā būtu jādzīvo veselam cilvēkam. Cik Dievs man būs atvēlējis, tik ilgi arī dzīvošu,” optimistiskās noskaņās tagad ir Guntis Ulmanis.
Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!
