6. augusta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1889. gadā Ādolfs Bļodnieks - valsts un sabiedriskais darbinieks. No 1920.-1922.gadam Satversmes sapulces loceklis. No 1925.-1934.gadam 2., 3., un 4. Saeimas deputāts. No 1933.-1934.gadam Latvijas Ministru prezidents (miris 1962. gadā).

1962. gadā Uldis Kokars - kora "Ave Sol" mākslinieciskais vadītājs, diriģents.

1974. gadā Evita Ašeradena - Valmieras Drāmas teātra direktore.

1986. gadā Madara Melne - Liepājas Teātra aktrise.

1982. gadā Dmitrijs Korņilovs - hokejists.

Jubilāri pasaulē

1766. gadā Viljams Volastons - angļu fiziķis un ķīmiķis, kas atklājis ķīmiskos elementus rodiju un pallādiju, kā arī izgudrojis vairākas ierīces, tostarp optisko ierīci "Camera lucida" (miris 1828.gadā).

1809. gadā Alfrēds Tenisons - angļu dzejnieks (miris 1892.gadā).

1881. gadā Aleksandrs Flemings - skotu zinātnieks, penicilīna izgudrotājs, Nobela prēmijas laureāts (miris 1955.gadā).

1928. gadā Endijs Vorhols - amerikāņu mākslinieks (miris 1987.gadā).

1943. gadā Džons Postels - datorzinātnieks (miris 1998.gadā).

1969. gadā Eliots Smits - amerikāņu mūziķis (miris 2003.gadā).

1970. gadā M. Naits Šaimalans - amerikāņu režisors.

1972. gadā Džerija Halivela - britu dziedātāja ("Spice Girls").

1973. gadā Stjuarts O'Greidijs - austrāliešu riteņbraucējs, 2004. gada olimpiskais čempions, divkārtējs pasaules čempions.

1973. gadā Vera Farmiga - amerikāņu aktrise.

1983. gadā Robins van Pērsijs - nīderlandiešu futbolists, Pasaules kausa izcīņas finālturnīra sudraba un bronzas ieguvējs.

Notikumi Latvijā

1905. gadā valdība izdod manifestu par likumdevējas domes izveidi. Gatavojoties tās vēlēšanām, izveidojas vēlēšanu komitejas, kas nedaudz vēlāk kļuva par pamatu politiskajām partijām.

1998. gadā Ģenerālprokuratūrā tiek pieņemts lēmums par krimināllietas ierosināšanu pret Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru Jāni Nagli, jo viņa rīcībā konstatētas nodarījuma pazīmes, kas minētas Kriminālkodeksa 151.3.panta 2.daļā - izvairīšanās no deklarāciju iesniegšanas.

1999. gadā Gulbenes rajona Lejasciema pagastā notiek pirmais Latvijas mednieku festivāls "Barons Minhauzens atgriežas".

1999. gadā Ipiķu pagastā uz Latvijas un Igaunijas robežas atklāj tālākā Latvijas ziemeļu punkta robežzīmi "Baltās naktis".

2002. gadā notiek pirmā datorizētā Ministra kabineta (MK) sēde. MK sēžu zālē ar datoriem aprīkota 21 darba vieta - 14 vietas ministriem, kā arī vietas Ministru prezidentam, Latvijas Bankas, Valsts kontroles, Ģenerālprokuratūras pārstāvjiem, Valsts kancelejas direktoram un vēl divas papildu vietas valsts sekretāru sanāksmes vajadzībām.

2005. gadā pēc ilgas slimības mūžībā aiziet izcilā latviešu literāte Vizma Belševica.

Notikumi pasaulē

1538. gadā Spāņu pētnieks Gonsalo Himeness de Kvesada nodibina Bogotas pilsētu Kolumbijā.

1806. gadā no troņa atsakās pēdējais Romas imperators Francs II, līdz ar to izbeidzot Svētās Romas impērijas pastāvēšanu.

1890. gadā Obērnas cietumā Ņujorkā tiek izpildīts pirmais nāvessods ar elektriskā krēsla palīdzību.

1914. gadā pirmajā pasaules karā Austroungārija piesaka karu Krievijai un Serbija piesaka karu Vācijai.

1926. gadā mags Harijs Hudini pavada 91 minūti zem ūdens noslēgtā tilpnē.

1926. gadā amerikāniete Gertrūde Ederlī kļūst par pirmo sievieti, kas pārpeldējusi Lamanša šaurumu, šķērsojot to mazliet vairāk nekā 14 stundās.

1932. gadā Venēcijā pirmo reizi notiek starptautiskais filmu festivāls.

1945. gadā ASV bumbvedējs "B-29" uz Japānas pilsētu Hirosimu nomet pirmo atombumbu. Sprādziena tiešā ietekmē iet bojā 80 000 cilvēki, bet līdz gada beigām no apdegumiem un radiācijas starojuma mirst vēl 60 000. Kopējais Hirosimas sprādziena upuru skaits pašlaik ir sasniedzis aptuveni 242 000 cilvēku.

1961. gadā padomju kosmonauts Germans Titovs pavada Zemes orbītā veselu dienu.

1991. gadā britu zinātnieks Tims Bērnerss-Lī publisko failus, kuros aprakstīta viņa ideja par Vispasaules tīmekļa (World Wide Web) izveidi.

1996. gadā leģendārā pankroka grupa "Ramones" Losandželosā nospēlē savu 2263. koncertu, kas izrādās pēdējais tās pastāvēšanas vēsturē.

1996. gadā amerikāņu zinātnieki paziņo, ka Antarktīdā atrastā meteorītā konstatēti pierādījumi par primitīvu dzīvības formu pastāvēšanu uz Marsa.

2012. gadā NASA izpētes robots "The Curiosity" sekmīgi piezemējas uz Marsa. Robots izmaksājis 2,5 miljardus dolāru un ir vissmalkākā pašgājēja laboratorija, kāda jebkad piezemējusies uz citas planētas.