13. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1988. gadā Rita Obižajeva - kārtslēcēja.

1981. gadā Ineta Radeviča - bijusī vieglatlēte, bijusī Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidente, aizpērn diskvalificēta no 2012. gada Londonas olimpiskajām spēlēm, jo viņas analīzēs atrastas aizliegtā anaboliskā steroīda oksandrolona pēdas; anulēta sportistes izcīnītā ceturtā vieta šajā olimpiādē.

1959. gadā Dace Blūma - māksliniece.

1955. gadā Māris Ēlerts - Ventspils Augstskolas Informācijas tehnoloģiju fakultātes docents.

1951. gadā Akvelīna Līvmane - aktrise un astroloģe.

Jubilāri pasaulē

1983. gadā Ļu Sjans - ķīniešu barjerskrējējs.

1979. gadā Kregs Belamijs - Velsas futbolists.

1974. gadā Jarno Trulli - itāliešu autosportists.

1963. gadā Spads Vebs - amerikāņu basketbolists.

1957. gadā Kamerons Krovs - amerikāņu kinorežisors.

1944. gadā Erno Rubiks - ungāru izgudrotājs, skulptors un arhitekts, Rubika kuba izgudrotājs.

1942. gadā Harisons Fords - amerikāņu aktieris.

1941. gadā Roberts Forsters - amerikāņu aktieris (miris 2019. gadā).

1940. gadā Patriks Stjuarts - angļu aktieris.

1934. gadā Vole Šojinka - Nigērijas rakstnieks, Nobela prēmijas ieguvējs.

1929. gadā Sofija Muratova - krievu vingrotāja (mirusi 2006.gadā).

1924. gadā Karlo Bergonci - itāliešu tenors (miris 2014. gadā).

1918. gadā Alberto Askari - Itālijas autosportists (miris 1955.gadā).

1896. gadā Mordekajs Ardons - izraēliešu gleznotājs (miris 1992.gadā).

1821. gadā Natans Bedfords Forests - ASV konfederātu ģenerālis un Kukluksklana dibinātājs (miris 1877.gadā).

100. gada p.m.ē. Gajs Jūlijs Cēzars - Romas diktators, karavadonis un politiķis (miris 44.gadā p.m.ē.).

Notikumi Latvijā

2008. gadā aizsaulē pēkšņi devusies Latvijas Televīzijas režisore Māra Straume, kuras pēdējie darbi bijuši Dziesmu svētku Garīgās mūzikas koncerts un Simfoniskās mūzikas koncerts.

2004. gadā Ministru kabinets Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatā apstiprina bijušo VID Akcīzes preču pārvaldes direktoru Dzintaru Jakānu.

2000. gadā politiskā organizācija "Līdztiesība" Esplanādē rīko sapulci, lai apspriestu Ministru kabineta noteikumu projektu Valsts valodas likuma izpildei.

1998. gadā pirmo reizi notiek svinīga Ministru kabineta lēmumu "Par pilsonības piešķiršanu" izrakstu pasniegšana tiem Rīgas iedzīvotājiem, kuri ieguvuši tiesības kļūt par Latvijas pilsoņiem naturalizējoties.

1995. gadā "Bankas Baltija" (BB) Uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents izplata atklātu iesniegumu Latvijas ģenerālprokuroram Jānim Skrastiņam, kurā paziņo, ka BB bojāejā ieinteresēti pie varas esošie darboņi un ka viņa rīcībā atrodas informācija, kas liecina par šo personu konkrētu darbību, kas radīja banku, bet vēlāk arī finanšu krīzi valstī.

1989. gadā LPSR AP Prezidija lēmums Par darbību pilsoņu komiteju veidošanā atzīst, ka pilsoņu komiteju organizācija, ko ir uzņēmusies LNNK, "Helsinki-86" un tās Rīgas nodaļa, Vides aizsardzības klubs un Latvijas Tautas frontes radikālā apvienība, ir nelikumīga; pilsoņu reģistrācija nerada juridiskas sekas.

Notikumi pasaulē

2005. gadā uzņēmējam Bernardam Eberam, kurš padarīja kompāniju "WorldCom Inc." par telekomunikāciju gigantu, tiek piespriests 25 gadu cietumsods par krāpšanu, kas noveda pie lielākā korporatīvā bankrota ASV.

2004. gadā 74 gadu vecumā mirst viens no pasaules izcilākajiem diriģentiem Karloss Kleibers.

2003. gadā ASV atbalstītā 25 locekļu Irākas Pārvaldes padome Bagdādē sarīko inaugurācijas sanāksmi, atceļot brīvdienas, kas godināja gāzto prezidentu Sadamu Huseinu, un nosakot citu viņa gāšanas svinēšanai.

2000. gadā Vjetnama paraksta tirdzniecības līgumu ar ASV, kas pirmo reizi kopš Vjetnamas kara paver ceļu uz normālu tirdzniecību starp bijušajām ienaidniecēm.

1992. gadā Ichaks Rabins kļūst par Izraēlas premjerministru un nekavējoties piedāvā apmeklēt naidīgo arābu valstu galvaspilsētas, lai mēģinātu panākt mieru Tuvajos Austrumos.

1985. gadā ASV viceprezidents Džordžs Bušs kļūst par prezidenta pienākumu izpildītāju, kamēr ASV prezidentam Ronaldam Reiganam tiek veikta zarnu operācija. Bušs ir pirmais ASV viceprezidents, kas kļuvis par prezidenta pienākumu izpildītāju, kaut arī tikai uz astoņām stundām.

1985. gadā Londonā, Filadelfijā un citviet notiek rokzvaigznes Boba Geldofa rīkoto koncertu "Live Aid" sērija, ar kuru izdodas savākt vairāk nekā 60 miljonus dolāru cīņai pret badu Āfrikā.

1983. gadā Šrilankas budistu vairākums nogalina apmēram 3000 tamilu, liekot doties bēgļu gaitās vēl apmēram 400 000 tamilu. Šis notikums iegājis vēsturē kā Melnais jūlijs, kas noveda pie ilgstoša pilsoņu kara Šrilankā.

1977. gadā pēc elektroenerģijas piegādes zuduma Ņujorkā pievakarē sākas masveida izlaupīšana un nemieri, kas liek policijai arestēt vismaz 3000 izlaupītāju.

1960. gadā Džons F.Kenedijs iegūst ASV Demokrātiskās partijas nomināciju cīņai par Savienoto Valstu prezidenta amatu, pārspējot senatoru Lindonu Džonsonu.

1951. gadā Losandželosā mirst Austrijā dzimušais komponists Arnolds Šēnbergs.

1943. gadā lielākā tanku kauja pasaules vēsturē Kurskā beidzas ar Krievijas sakāvi cīņā ar nacistisko Vāciju. Otrā pasaules kara kaujā piedalījās gandrīz 6000 tanku un Vācija zaudēja 2900 spēkratus. Kaujā krita vairāk nekā 230 000 cilvēku.

1941. gadā Otrajā pasaules karā Melnkalnes iedzīvotāji uzsāk pirmo sacelšanos pret fašistisko bloku.

1930. gadā Montevideo pilsētā Urugvajā sākas pirmā Pasaules kausa izcīņa futbolā, kurā piedalās 13 komandas.

1923. gadā pasaulslavenā Holivudas zīme tiek oficiāli novietota kalnos virs Holivudas Losandželosā. Sākotnēji uz zīmes rakstīts "Hollywoodland", taču pēdējie četri burti tiek atmesti pēc atjaunošanas 1949.gadā.

1919. gadā britu lidmašīna R34 nolaidās Norfolkā Anglijā pēc pirmā turp un atpakaļ lidojuma pāri Atlantijas okeānam. Lidojums uz ASV sākts Skotijā 2.jūlijā un ilga 182 stundas.

1908. gadā pirmo reizi vēsturē modernajās olimpiskajās spēlēs piedalās sievietes.

1878. gadā tiek noslēgts Berlīnes līgums, Eiropas lielvarām pārzīmējot Balkānu karti - Serbija, Melnkalne un Rumānija kļūst pilnīgi neatkarīgas no Osmaņu impērijas.

1837. gadā Lielbritānijas karaliene Viktorija ievācas Bakingemas pilī un kļūst par pirmo britu monarhi, kas tajā dzīvo.

1832. gadā amerikāņu ģeologs un ģeogrāfs Henrijs Rovs Skūlkrafts atrod Misisipi upes izteku.

1573. gadā Astoņdesmit gadu karā pēc septiņu mēnešu aplenkuma Spānijas armija ieņem Holandes pilsētu Hārlemu.