Kāpēc Brūss Villiss turpināja filmēties pēc tam, kad viņam konstatēja afāziju?

Par “cieto riekstu” sauktajam aktierim diagnosticēja afāziju. Tās dēļ viņš cieš no atmiņas un runas traucējumiem, pavasarī paskaidroja aktiera bijusī sieva Demija Mūra.

Izdevums “Mirror” sīkāk pastāstījis par Brūsa Villisa slimību un atklājis, kā tas viss sācies. Aktiera intereses pārstāvošais advokāts norāda, ka Villiss uzstājis, ka vēlas turpināt strādāt arī pēc tam, kad viņam sākušās problēmas ar veselību.

Saskaņā ar “Los Angeles Times” rīcībā esošo informāciju, producents Rendals Emets, kurš kopā ar Villisu strādājis pie vairākām filmām, zinājis par aktiera grūtībām filmēties, taču ļāvis viņam turpināt darbu.

Atbildot uz “Los Angeles Times” publicēto materiālu, aktiera advokāts Mārtins Singers norāda: “Mans klients turpināja strādāt pēc tam, kad viņam tika noteikta medicīniskā diagnoze, jo viņš gribēja strādāt un to varēja darīt, tāpat kā daudzi citi cilvēki, kuriem diagnosticēta afāzija, un kuri spēj turpināt strādāt.”

“Tā kā šajās filmās piedalījās Villisa kungs, filmu veidotāji varēja saņemt finansējumu. Tā rezultātā tūkstošiem cilvēku ieguva darbu, daudzi no viņiem Covid-19 pandēmijas laikā,” teikts advokāta paziņojumā.

Savukārt producenta Rendala Emeta pārstāvis izdevumam “US Weekly” pastāstījis, ka Emets “ļoti lepojas ar darbu, ko viņš un Brūss Villiss kopā paveikuši pēdējo 15 gadu laikā”. Kā arī piebildis – “ja Brūss nevēlētos būt filmēšanas laukumā, viņa tur nebūtu”.

“Villiss ir viens no sava laika izcilākajiem aktieriem. Pirms viņa nesenās aiziešanas pensijā par aktieri interesējās vairākas producentu kompānijas,” norāda Rendals Emets.

Atgādināsim, ka 30. martā aktiera vecākā meita Rūmera Villisa publiski apstiprināja, ka 67 gadus vecais Brūss patiešām vairs nefilmēsies, jo slimo ar afāziju. Kaite izpaužas kā runas traucējumi, kas rodas pēc smadzeņu bojājumiem. To dēļ cieš cilvēka runas un kognitīvās spējas.

Kas ir afāzija?

Afāzija ir medicīnisks stāvoklis, kas izraisa runas traucējums, kuras gadījumā raksturīga pilnīgi vai daļēji zudusi spēja saprast cita runu vai iztrūkst savas domas ar vārdiem vai frāzēm, būtībā tā ir galvas smadzeņu bojājuma izpausme.

Slimība var izpausties divās galvenajās formās: nespējā runāt, lai gan runas aparāta funkcija pastāv, un nespējā saprast dzirdēto un uzrakstīto.

“Motoriskā afāzija rodas, ja bojāta galvas smadzeņu pieresdaivas garoza. Slimnieks neprot runāt, bet saprot dzirdēto, atsevišķus vārdus un frāzes dažreiz var izteikt. Sensoriskā afāzija rodas, ja bojāta galvas smadzeņu deniņdaivas garoza. Slimnieks nesaprot cita runu, un pats nespēj kontrolēt savējo, jauc vārdus, burtus, zilbes,” vēsta portāls “Medicine.lv”.