24. jūnija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
Šīs dienas gaviļnieks ir mūziķis Valters Pūce, bet futbola zvaigzne Lionels Mesi top 35 gadus vecs. 24. jūnijs iegājis pasaules vēsturē arī ar to, ka 1916. gadā sākas pirmā Sommas kauja, kas bija viena no lielākajām kaujām Pirmajā pasaules karā un viena no asiņainākajām cilvēces vēsturē.
Jubilāri Latvijā
1914. gadā Ērika Ferda - Azerbaidžānā dzimusi aktrise un teātra pedagoģe (mirusi 1997. gadā).
1952. gadā Ungars Savickis - komponists, skaņu režisors Latvijas Radio.
1986. gadā Valters Pūce – čellists, grupas “Dagamba” dalībnieks.
Jubilāri pasaulē
1860. gadā Orleānas Mersedesa, Spānijas karaliene (mirusi 1878. gadā).
1930. gadā Klods Šabrols - franču kinorežisors (miris 2010. gadā).
1938. gadā Lorenss Bloks - amerikāņu rakstnieks.
1938. gadā Boriss Lagutins - krievu bokseris, divkārtējs olimpiskais čempions.
1944. gadā Džefs Beks - angļu mūziķis ("The Yardbirds").
1945. gadā Kolins Blanstouns - angļu mūziķis ("The Zombies").
1947. gadā Miks Flītvuds - angļu mūziķis ("Fleetwood Mac").
1947. gadā Pīters Vellers - amerikāņu aktieris, režisors un mākslas vēsturnieks.
1949. gadā Džons Ilslijs - angļu basģitārists ("Dire Straits").
1961. gadā Kurts Smits - angļu mūziķis ("Tears for Fears").
1965. gadā Ūve Krups - vācu hokejists, Stenlija kausa ieguvējs, tagad treneris.
1967. gadā Rihards Kruspe-Bernšteins - vācu mūziķis ("Rammstein").
1979. gadā Petra Ņemcova - čehu supermodele.
Petra Ņemcova izvēlēta par apakšveļas zīmola „Ultimo” jauno reklāmas seju
Čehu modele Petra Ņemcova izvēlēta par apakšveļas zīmola „Ultimo” jauno reklāmas seju. Viņa reklamē 2015. gada pavasara un vasaras kolekciju.
1980. gadā Minka Kellija - amerikāņu aktrise.
1987. gadā Lionels Mesi - argentīniešu futbolists, 2008. gada olimpiskais čempions, 2014. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīra sudraba godalgas ieguvējs, 2021. gada "Copa America" uzvarētājs.
Lionela Mesi un Antonellas Rokuco kāzu publiskā daļa
Barselonas futbola zvaigzne Lionels Mesi un viņa bērnības simpātija Antonella Rokuco piektdienas vakarā apprecējās kāzās, kuras apmeklēja popmūzikas zvaigzne Šakira ...
Notikumi Latvijā
1998. gadā noslēdzas Valsts bērnu kardioloģijas centra sadarbībā ar AS "Laima" rīkotā akcija "Palīdzi mazai sirsniņai!", kuras laikā iegūtie līdzekļi tiek izmantoti ehokardiogrāfa jeb krāsu ultraskaņas kardiogrāfa iegādei Valsts bērnu kardioloģijas centram.
1999. gadā uz Bosniju izbrauc Nacionālo bruņoto spēku vadības virsnieku grupa, lai iepazītos ar latviešu karavīru darbu SFOR (NATO vadītie miera nodrošināšanas spēki Bosnijā - Hercegovinā) misijā Bosnijā.
Notikumi pasaulē
1340. gadā Francijas un Anglijas Simtgadu kara sākumā Slausas kauja, kurā Anglijas karaļa Edvarda III vadītie jūras spēki gandrīz pilnībā iznīcina Francijas floti. Rezultātā lielākā daļa kara notika Francijas teritorijā.
1571. gadā Migels Lopess de Legaspi dibina Manilu, mūsdienu Filipīnu galvaspilsētu.
1812. gadā Napoleona vadītā Francijas armija iebrūk Krievijā.
1901. gadā Parīzē tiek atklāta 19 gadus vecā gleznotāja Pablo Pikaso pirmā izstāde, kas izpelnās kritiķu atzinību.
1916. gadā sākas pirmā Sommas kauja, kas bija viena no lielākajām kaujām Pirmajā pasaules karā un viena no asiņainākajām kaujām cilvēces vēsturē. Sabiedroto spēki mēģināja izlauzties cauri Vācijas līnijām 40 kilometrus garā frontē uz ziemeļiem un dienvidiem no Sommes upes Francijas ziemeļos. Kaujā sabiedroto pusē krita 146 000 karavīri, bet vācu pusē 164 000 karavīri.
1916. gadā kanādiešu aktrise Mērija Pikforda kļūst par pirmo sieviešu kārtas kinozvaigzni, kas par filmu saņem miljonu ASV dolāru.
1945. gadā Maskavā notiek grandioza militāra parāde, svinot uzvaru Otrajā pasaules karā.
1947. gadā amerikāņu pilots ziņo par debesīs redzētiem dīvainiem objektiem, kas līdzinājās "virs ūdens planējošiem lidojošajiem šķīvīšiem". Tas ir pirmais gadījums, kad lietots termins "lidojošais šķīvītis".
1948. gadā Padomju Savienība sāk bloķēt Berlīni, apturot visu sauszemes satiksmi no Rietumvācijas.
2003. gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins sāk vēsturisku vizīti Lielbritānijā, kļūstot par pirmo Krievijas līderi, kurš apmeklējis Lielbritāniju kopš cara Aleksandra II 1874. gada vizītes.
