31. maija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1933. gadā Viktors Ivbulis - Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātes profesors, literatūrzinātnieks.

1958. gadā Arnis Miltiņš - mūziķis.

1971. gadā Oļegs Jumatovs - horeogrāfs.

1957. gadā Uldis Marhilevičs - mūziķis, komponists, pianists.

1992. gadā Laura Ikauniece - vieglatlēte, Universiādes uzvarētāja, pasaules čempionāta bronzas medaļniece, Eiropas čempionāta sudraba medaļniece, 2016. gada olimpisko spēļu ceturtās vietas ieguvēja septiņcīņā.

Jubilāri pasaulē

1557. gadā Fjodors I - Krievijas cars (miris 1598.gadā).

1857. gadā Pijs XI - Romas katoļu pāvests (miris 1939.gadā).

1921. gadā Alida Valli - itāliešu aktrise (mirusi 2006.gadā).

1930. gadā Klints Īstvuds - amerikāņu kinorežisors un aktieris.

1940. gadā Anatolijs Bondarčuks - Ukrainā dzimis padomju vieglatlēts, olimpiskais un Eiropas čempions vesera mešanā.

1945. gadā Rainers Verners Fasbinders - vācu kinorežisors (miris 1982.gadā).

1948. gadā Džons Bonhems - britu mūziķis ("Led Zeppelin", miris 1980.gadā).

1949. gadā Toms Berendžers - amerikāņu aktieris, "Zelta globusa" un "Emmy" balvas ieguvējs.

1950. gadā Edgars Savisārs - igauņu politiķis, bijis valsts premjers un Tallinas mērs.

1956. gadā Frics Hilperts - vācu mūziķis un skaņu inženieris ("Kraftwerk").

1961. gadā Lia Tompsone - amerikāņu aktrise ("Atpakaļ nākotnē").

1962. gadā Korijs Hārts - kanādiešu dziedātājs.

1965. gadā Brūka Šīldsa - amerikāņu modele un aktrise.

1970. gadā Paolo Sorentino - itāliešu kino režisors un scenāriju autors.

1972. gadā Frūde Estils - norvēģu distanču slēpotājs, divkārtējs olimpiskais un četrkārtējs pasaules čempions.

1973. gadā Nataša Koroļova - Ukrainā dzimusi krievu dziedātāja, aktrise un modele.

1976. gadā Kolins Farels - īru aktieris, "Zelta globusa" ieguvējs.

1984. gadā Neits Robinsons - amerikāņu basketbolists, trīskārtējs NBA "Slam Dunk" turnīra uzvarētājs.

1989. gadā Marko Reiss - vācu futbolists, 2012. gada Eiropas čempionāta finālturnīra bronzas godalgas ieguvējs.

Notikumi Latvijā

1872. gadā valdība izdod likumu par pilsētskolu izveidošanu. Tās parasti ir pārveidotas apriņķu skolas, kurās mācās turīgāko pilsētnieku bērni.

1989. gadā Latvijas Tautas frontes (LTF) Domes valde pieņem aicinājumu visās LTF grupās un nodaļās apspriest iestāšanos cīņā par Latvijas pilnīgu politisko un ekonomisko neatkarību.

1995. gadā ierosina krimināllietu pret "Bankas Baltija" (BB) vadītājiem. Uzrādītajā apsūdzībā teikts, ka BB, "sagrozot grāmatvedības datus, fiktīvi palielināja pašas bankas kapitālus, radot priekšstatu par bankas veiksmīgu attīstību". Krimināllieta ierosināta pret BB prezidentu Tāli Freimani, Uzraudzības padomes priekšsēdētāju Aleksandru Laventu, kā arī pret biroja "L&A" vadītāju Alvi Līdumu.

1999. gadā Rīgā atklāj krīzes centru "Skalbes". Centra mērķis ir sniegt tūlītēju psiholoģisko palīdzību par velti, kā arī informāciju par citu iespējamo palīdzību Latvijā.

2003. gadā Latvijā vērojams daļējs, bet spēcīgs Saules aptumsums.

2007. gadā Saeima Valsts prezidenta amatā ievēl valdošās koalīcijas izvirzīto ārstu, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadītāju Valdi Zatleru. Par Zatlera ievēlēšanu prezidenta amatā aizklātās vēlēšanās nobalso 58 deputāti, par otru augstā amata kandidātu, "Saskaņas centra" izvirzīto juristu, bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu savas balsis atdod 39 deputāti, bet viens deputāts balso pret abiem kandidātiem.

2011. gadā ASV vēstniecība Latvijā sāk darbu savās jaunajās telpās Pārdaugavā, Remtes ielā 1. Līdz ar vēstniecības pārcelšanos uz jaunām telpām no Tallinas uz Rīgu pārceļas arī FIB reģionālais birojs Baltijā.

Notikumi pasaulē

1279. gada p.m.ē.Ramzess II kļūst par Senās Ēģiptes faraonu.

526. gadā Spēcīga zemestrīce satricina Antiohiju (mūsdienu Turcijā), prasot apmēram 250 000 cilvēku dzīvības.

1223. gadā Mongoļu iekarotāji Čingishana vadībā kaujā pie Kalkas upes sakauj polovciešu un Krievijas kņazu karaspēku.

1790. gadā ASV stājas spēkā pirmais autortiesību likums.

1859. gadā darbu sāk slavenais pulksteņtornis Bigbens, kas atrodas pie britu parlamenta Londonā.

1884. gadā amerikāņu mediķis Džons Hārvijs Kellogs patentē kukurūzas pārslas.

1911. gadā pasažieru laineris "Titāniks" tiek nolaists ūdenī.

1931. gadā 7,1 magnitūdu stipra zemestrīce sagrauj Ketas pilsētu Pakistānā un prasa 40 000 cilvēku dzīvības.

1961. gadā dibina Dienvidāfrikas Republiku.

1962. gadā Jeruzalemē tiek pakārts Ādolfs Eihmans, kurš palīdzēja organizēt nacistiskās Vācijas programmu miljoniem ebreju nogalināšanai.

1969. gadā Džons Lennons un Joko Ono savā gultā viesnīcā ieraksta dziesmu "Give Peace a Chance". Tas ir pirmais singls, ko soloprojektā izdevis kāds "Beatles" dalībnieks grupas pastāvēšanas laikā.

1970. gadā spēcīga zemestrīce Peru iznīcina Jungajas, Uarazas un Čimbotes pilsētas, nogalinot 70 000 cilvēku un 600 000 atstājot bez pajumtes.

1985. gadā pēc futbola klubu "Liverpool" un "Juventus" fanu sarīkotajiem nemieriem Briselē, kuros bojā gāja 39 cilvēki, Lielbritānijas Futbola asociācija aizliedz Anglijas futbola klubiem spēlēt Eiropā.

1998. gadā Džerija Halivela pamet grupu "Spice Girls".

2005. gadā bijušais ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) darbinieks Marks Felts žurnālam "Vanity Fair" atklāj, ka viņš ir Dziļā rīkle - leģendārais informācijas sniedzējs, kurš laikrakstam "Washington Post" nopludināja Votergeitas skandāla noslēpumus, kā dēļ no amata atkāpās prezidents Ričards Niksons. Dziļās rīkles identitātes atklāšana atrisina vienu no mūsdienu vēstures lielākajiem politiskajiem un žurnālistikas noslēpumiem.

2008. gadā Jamaikas sprinteris Useins Bolts sasniedz jaunu pasaules rekordu 100 metru skrējienā, distanci mērojot 9,72 sekundēs.