"Ja vajadzēs, kritīšu par šo zemi!" - Intars Rešetins stājas Zemessardzē
foto: Mārtiņš Ziders
Intars bija režisors pasākumam "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma".
Slavenības

"Ja vajadzēs, kritīšu par šo zemi!" - Intars Rešetins stājas Zemessardzē

Žurnāls "Kas Jauns"

Aktieris un režisors Intars Rešetins ne tikai piedalījies organizēšanā, bet veidojis arī režiju šomēnes notikušajam miermīlīgajam gājienam par atbrīvošanos no padomju mantojuma. Nu viņa plānos ietilpst stāšanās Zemessardzē.

"Ja vajadzēs, kritīšu par šo zemi!" - Intars Rešet...

Sabiedrībā pazīstami cilvēki gājienā par atbrīvošanos no padomju mantojumu

Sabiedrībā pazīstami cilvēki gājienā par atbrīvošanos no padomju mantojumu 2022.gada 20.maijā.

Sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" Intars Rešetins atklājis, ka ir iesaistījies Latvijas patriotu pilsoniskās iniciatīvas aktivitātē. “Es mīlu šo zemi un iestāšos, un kritīšu, ja vajadzēs, par šo zemi, jo mēs esam latvieši. Kā teicis Rainis – mēs esam maza cilts. Un šodien mums jāparāda, cik stipra ir mūsu griba un griba iestāties par sevi un savām vērtībām,” pilsonisko aktivitāti pamato Rešetins.

Runājot par šo saspringo situāciju, kas pēdējā laikā valda Latvijā pēc tam, kad Ukrainā sākās karš, aktieris teic: “Secinājums ir viens. Sākoties karam, es atkal noticēju cilvēcei, labajam, jo man bija lielas bailes, ka pasaule iet uz galu. Bet es ticu, ka mēs spējam restartēties un kļūt labāki. Šī ir mūsu iespēja. Ceru, ka šis būs pagrieziena punkts ne tikai tautai kā tādai, lai mēs iztaisnotu savu mugurkaulu un satuvotos cits ar citu, bet arī tiem, kas ir lēmējvara. Ceru, ka viņi sapratīs, ka tauta un valsts pārvalde ir nedalāmi jēdzieni. Mēs kopā esam Latvija.”

Tuvākajā nākotnē Intara Rešetina plānos ir stāšanās Zemessardzē. “Iestāšanās Zemessardzē ir kļuvusi aktuāla no dienas uz dienu, jo pieļauju, ka nabaga ukraiņi asinis vēl ilgi lies. Ukrainā karš sākās 2014. gadā, un līdz šā gada februārim viņiem bija astoņi gadi, ko sagatavoties. Un mums ir jābūt gataviem! Es arī gribētu aicināt pilnīgi visus stāties Zemessardzē - gan sievietes, gan vīriešus, jo, dzīvojot blakus agresora valstij, nekad nezinām, kad pienāks tā x stunda, sevišķi ņemot vērā, ko redzējām 9. un 10. maijā. Mums ir daudz problēmu, kas ir jārisina. Es nedomāju, ka pieminekļa gāšana to risinās, iespējams, ka plaisu padarīs vēl dziļāku, bet mums ir jāmeklē kopsaucējs, jo valsts mums ir viena un vērtības ir vienas,” viņš piebilst.

"Atbrīvošanās no padomju mantojuma" gājienā pulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku

Pasākums tika atklāts, nodziedot Latvijas himnu. Uz gājienu pulcējušies pārsvarā vidēja vecuma ļaudis, ir redzami arī jaunieši un bērni. Daudziem ...

Runājot par gājienu, uz kuru bija pulcējušies tūkstošiem ļaužu un kas sākās pie Brīvības pieminekļa un noslēdzās ar latviešu mūziķu koncertu Uzvaras parkā, Rešetins teic, ka tas bija simbolisks solis. Nedēļas laikā viņam tapa režija šim pilsoniskās iniciatīvas aktam – tautas gājienam. “Caur simboliem mēs tiekam pie vērtībām. Veidojot šim pasākumam režiju, es negribēju, lai ir pliks gājiens, vēlējos tam klāt performatīvo dabu, lai iedotu vieglumu un nācijai kopības sajūtu, tautiskumu, latviskumu. Šis ir stāsts par mums,” viņš nosaka.

Ļaudis dodas uz pasākuma "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma" koncertu

Pasākums Uzvaras parkā noslēdzās ar pasākumu vadītāju uzrunām un skaļām ovācijām, noslēgumā nodziedot mūžībā aizgājušā komponista Mārtiņa Brauna dziesmu "Saule, ...

Rešetins uzsver, ka šim gājienam nav atbalstītāju: “Mums ir Reinis Pozņaks, kas šobrīd ir Kijivā un ir pieslēdzies finansiāli. Paldies viņam par to. Mums ziedot.lv mazliet palīdz, bet principā tā ir pašiniciatīva, un aiz mums nestāv neviens politiskais spēks, un no mūsu organizācijas biedriem neviens nestāsies politikā. Mēs negatavojamies gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Saules mūžu Latvijai!”