18. maija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1936. gadā Māris Villerušs - čellists, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors.

1949. gadā Anita Meldere - gleznotāja.

1969. gadā Rolands Broks - bijušais Izglītības un zinātnes ministrs.

1974. gadā Mārtiņš Ozoliņš - Latvijas Nacionālās operas un baleta galvenais diriģents.

1978. gadā Mārtiņš Aleksandrovičs - motosportists.

1988. gadā Kaspars Daugaviņš - hokejists.

Jubilāri pasaulē

1048. gadā Omārs Haijams - persiešu dzejnieks un filozofs (miris 1131.gadā).

1868. gadā Nikolajs Romanovs - pēdējais Krievijas imperators (miris 1918.gadā).

1872. gadā Bertrāns Rasels - angļu filozofs un matemātiķis, Nobela prēmijas laureāts literatūrā (miris 1970.gadā).

1897. gadā Frenks Kapra - Sicīlijā dzimis amerikāņu režisors (miris 1991.gadā).

1920. gadā Jānis Pāvils II - Romas pāvests (miris 2005.gadā).

1949. gadā Riks Veikmens - angļu komponists un mūziķis ("Yes").

1957. gadā Mihaels Kretu - vācu mūziķis ("Enigma").

1960. gadā Jari Kurri - somu hokejists, pieckārtējs Stenlija kausa ieguvējs, pasaules čempionāta sudraba medaļnieks, olimpisko spēļu bronzas godalgas ieguvējs.

1960. gadā Janiks Noā - franču tenisists, Francijas "open" uzvarētājs gan vienspēlē, gan dubultspēlē.

1962. gadā Sandra - vācu dziedātāja.

1963. gadā Mārtijs Maksorlijs - kanādiešu hokejists, divkārtējs Stenlija kausa ieguvējs.

1967. gadā Heincs Haralds Frencens - vācu F1 autobraucējs.

1970. gadā Tīna Feja - amerikāņu humoriste, aktrise un producente, triju "Zelta globusu" un deviņu "Emmy" balvu ieguvēja.

1971. gadā Breds Frīdels - amerikāņu futbolists, vārtsargs.

1978. gadā Rikardu Karvaļu - portugāļu futbolists, 2016. gada Eiropas čempions.

1985. gadā Vinsents Žē - franču biatlonists, 2010. gada olimpiskais čempions sprintā.

2002. gadā Alīna Zagitova - krievu daiļslidotāja, olimpiskā, pasaules un Eiropas čempione.

Notikumi Latvijā

1301. gadā pāvests Bonifācijs VIII pavēl, lai Livonijas ordenis atdod jaunajam arhibīskapam Izarnam viņa priekšgājēja laikā atņemtās pilis un citus īpašumus. Tā kā ordenis šo pavēli izpilda, īslaicīgi uzlabojas ordeņa mestra un arhibīskapa attiecības.

1484. gadā pēc dažu mēnešu pretošanās padodas ordeņa Rīgas pils garnizons. Mēneša laikā pils tiek izpostīta un nojaukta. Tomēr rīdziniekiem pietrūkst materiālo resursu un sabiedroto atbalsta, lai ofensīvu turpinātu.

1906. gadā Rīgā atklāts Gaisa tilts.

2000. gadā stājas spēkā Latvijas un Sanmarīno diplomātiskās attiecības.

2002. gadā golfa laukumā "Viesturi" notiek pirmās Latvijas sieviešu golfa kluba rīkotās atklātās sacensības golfā.

2005. gadā Rīgas rajona Stopiņu pagastā svinīgi atklāj Getliņu atkritumu poligonu un bezmaksas atkritumu šķirošanas laukumu iedzīvotājiem.

2006. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piedalās Nīderlandes tulpju selekcionāru radītās jaunās tulpju šķirnes "Vaira" vārda došanas svinībās.

Notikumi pasaulē

1268. gadā Sultāna Mamluka spēki ieņem Antiohas krustnešu valstiņu un tik pamatīgi izposta Antiohas pilsētu, ka tā uz visiem laikiem zaudē savu kādreizējo nozīmību reģionā.

1652. gadā Rodailendā pieņem Ziemeļamerikas pirmo likumu par verdzības aizliegšanu.

1765. gadā ugunsgrēkā tiek izpostīta liela Monreālas pilsētas daļa.

1803. gadā Lielbritānija anulē Amjēnas līgumus un piesaka karu Francijai.

1804. gadā Francijas Senāts pasludina Napoleonu Bonapartu par Francijas imperatoru.

1896. gadā svinību laikā pēc Krievijas cara Nikolaja II kronēšanas Hodinkas laukos sākas masu panika, kad pie speciāli izvietotajiem galdiņiem sāk izbeigties izdalīšanai paredzētie suvenīri, un neorganizētajā pūlī dzīvību zaudē 1389 cilvēki.

1897. gadā izdod īru rakstnieka Brema Stokera romānu "Drakula".

1927. gadā neapmierināta skolas valdes locekļa izvietotu bumbu sprādzienos ASV Mičiganas štatā skolā tiek nogalināti 45 cilvēki.

1944. gadā Polijas vadītie sabiedroto spēki pēc četru mēnešu uzbrukumiem beidzot padzen Vācijas karaspēku no Kasīno kalna Itālijā. Kaujās par reģionu iet bojā 20 000 cilvēku.

1944. gadā PSRS deportē Krimas tatārus.

1954. gadā stājas spēkā Eiropas Cilvēktiesību konvencija.

1974. gadā pabeidz Varšavas radio masta celtniecību. Šī ir tālaika augstākā konstrukcija, kāda jebkad izbūvēta. 1991.gada 8.augustā tā sabrūk.

1974. gadā Indija sekmīgi veic savas pirmās kodoliekārtas izmēģinājumu.

1977. gadā ASV, PSRS un 29 citas valstis paraksta ANO paktu, kas aizliedz laika apstākļu mākslīgu izmantošanu kā kara ieroci, apņemoties nekad viena otrai neuzbrukt ar cilvēku veidotām vētrām, zemestrīcēm vai paisuma un bēguma viļņiem.

1980. gadā savā mājā pašnāvību izdara ietekmīgās grupas "Joy Division" līderis Ians Kērtiss.

1980. gadā ASV Vašingtona štatā sākas Svētās Helēnas vulkāna izvirdums, radot 4000 kilometrus garu un 1600 kilometrus platu pelnu mākoni. Izvirdums prasa 57 cilvēku dzīvības un nodara zaudējumus trīs miljardu dolāru apmērā.

1990. gadā vilciens TGV Francijā uzrāda jaunu dzelzceļa ātruma rekordu - 515,3 kilometri stundā.

2001. gadā ASV Jūtas štata iedzīvotāju Tomu Grīnu, kurš ir 25 bērnu tēvs, tiesā atzīst par vainīgu bigāmijā četros pantos. Tā ir pirmā šāda lieta ASV 50 gadu laikā.