"Iepriekš nejutos, ka esmu 100% pilsonis," - azerbaidžānis, kikboksa sportists Zaurs Džavadovs ieguvis Latvijas pilsonību
Ukrainas karš ir veicinājis vēlmi iegūt Latvijas pilsonību nepilsoņu vidū. Viena gada laikā uz pusi pieaudzis pieteikumu skaits.
Azerbaidžānis, kikboksa sportists Zaurs Džavadovs Latvijā dzīvo praktiski visu mūžu un nesen ieguvis pilsonību, mācoties latviešu valodu, kārtojot eksāmenus. “Es esmu Latvijā, bet nejutos, ka esmu īsts iedzīvotājs, pilsonis. Gribēju dabūt pilsonības pasi. Daudz arī ceļoju pa sacensībām un nometnēm, bija problēma ar vīzām,” ReTV norāda Džavadovs.
Sportists atzīst, ka grūtākais bija sagatavot dokumentus un pierādīt, ka pēdējie pieci gadi tiešām nodzīvoti Latvijā. Latviešu valodas eksāmenu viņam izdevās nokārtot ar otro reizi. Ir gandarījuma sajūta, ka varēs doties uz vēlēšanām. “Tas ir obligāti vajadzīgs. Tā ir mūsu Latvija. Tagad jūtos, ka tā ir mana valsts, tā ir mana zeme. Es dzīvoju šeit, man ir vārds. Tagad varu teikt, ko domāju. Iepriekš nejutos, ka esmu 100% pilsonis, bet tagad, jā.”
Pēdējā gada laikā naturalizēties gribētāju skaits nepilsoņu vidū Latvijā ir pieaudzis turpat vai uz pusi, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotie dati. Pārvalde kā vienu no būtiskiem iemesliem naturalizēties min Krievijas karadarbību Ukrainā. Madara Puķe, PMLP pārstāve: “Mēs jūtam lielāku interesi. Cilvēki mums raksta e-pastus, zvana, interesējas par procesu.”
Iesniegums vēl nenozīmē, ka visi šie cilvēki sekmīgi nokārtos pilsonības eksāmenu. Piemēram, latviešu valodas eksāmenu ar pirmo reizi nokārto vien puse, bet Latviešu valodas vēsturi un himnu ar pirmo reizi nokārto 89% cilvēku. Lielākais vairums eksāmenā izkritušo nāk vēlreiz. Madara Puķe: “Parasti tie, kas izvēlās veikt naturalizācijas procesu, ir cilvēki, kuri vēlas iegūt pilsonību, ir par to lepni. Ir cilvēki, kuri nevis skaita himnu, bet skaisti nodzied.”
Vislielākā interese naturalizēties ir Rīgā, Daugavpilī un Liepājā. Visbiežāk eksāmenu kārto nepilsoņi vecumā no 18 līdz 40 gadiem. Šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 200 000 nepilsoņu, kas ir 10% no visiem valsts iedzīvotājiem. Viņu iemesli nekļūt par Latvijas pilsoņiem ir dažādi. PMLP pārstāve stāsta: “Nenolemj darīt, jo uzskata, ka pilsonība pienākas tāpat. Ir daļa, kuri pauž, ka latviešu valoda ir ļoti grūta un arī eksāmens ir grūts. Tad ir daļa, kuri nevēlas to darīt. Piemēram, lai varētu brīvi izceļot uz Krieviju.”
Tikmēr tie, kuri izvēlas nokārtot eksāmenu pilsonības iegūšanai, var iepriekš patrenēties to veikt PMLP mājaslapā - speciāli izveidotā e-rīkā zināšanu pārbaudei.
