4. maija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
4. maijs Latvijā ir svētku diena, jo 1990. gadā LPSR Augstākā Padome pieņem deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
Jubilāri Latvijā
1914. gadā Jānis Mencis - Liepājas Pedagoģijas akadēmijas ilggadējais pasniedzējs, pedagoģijas doktors profesors, daudzu matemātikas mācību grāmatu autors (miris 2011. gadā).
1927. gadā Juris Sinka - politiķis, 5., 6. un 7. Saeimas deputāts (miris 2001. gadā).
1962. gadā Ints Ķuzis - jurists, ģenerālis, bijis Valsts policijas priekšnieks.
1964. gadā Igors Miglinieks - olimpiskais čempions, basketbolists, basketbola speciālists.
1975. gadā Mārtiņš Eihe - režisors.
1978. gadā Lauris Subatnieks - Dailes teātra aktieris.
Lauris Subatnieks pārtop par monstru
Ināras Kolmanes filmā „Mona” Lauris Subatnieks tēloja lopkautuves darbinieku Henku, kurš pārvērtās par zvēru.
1979. gadā Kārlis Brahmanis - vijolnieks.
1980. gadā Vladimirs Koļesņičenko - futbolists.
1993. gadā Jānis Bērziņš - basketbolists.
Jubilāri pasaulē
1008. gadā Anrī I - Francijas karalis (miris 1060.gadā).
1655. gadā Bartolomeo Kristofori - itāļu mūzikas instrumentu ražotājs, tiek uzskatīts par klavieru radītāju (miris 1731.gadā).
1852. gadā Alise Plīsensa Lidla - angļu skolniece, Luisa Kerola grāmatas "Alises Brīnumzemē" iedvesmas avots (mirusi 1934.gadā).
1929. gadā Odrija Hepberna - Beļģijā dzimusi angļu aktrise (mirusi 1993.gadā).
Odrija Hepberna leģendārajā filmā "Brokastis pie "Tifānija""
1951. gadā Miks Marss - amerikāņu ģitārists ("Mötley Crüe").
1951. gadā Džekijs Džeksons - viens no grupas "The Jackson 5" dalībniekiem, Džeksonu ģimenes vecākais dēls.
1959. gadā Valdemārs Homičs - lietuviešu basketbolists, olimpiskais, pasaules un Eiropas čempions.
1970. gadā Vils Ārnets - kanādiešu/amerikāņu aktieris.
1971. gadā Leonīds Sluckis - krievu futbola treneris.
1973. gadā Džons Madens - kanādiešu hokejists, tagad treneris.
1979. gadā Lenss Bass - amerikāņu dziedātājs ("*NSYNC").
1981. gadā Kērtiss Miledžs - amerikāņu basketbolists, divkārtējs Latvijas čempions.
1985. gadā Fernandinju - brazīliešu futbolists.
1987. gadā Fransesks Favregass - spāņu futbolists, 2010. gada Pasaules kausa ieguvējs, divkārtējs Eiropas čempions.
1988. gadā Radža Naingolans - beļģu futbolists.
Notikumi Latvijā
1990. gadā LPSR Augstākā Padome pieņem deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu (par - 138, pret - nav, atturas - 1). Visā Latvijas teritorijā tiek atjaunota 1922.gada 15.februārī pieņemtās Latvijas Republikas Satversmes darbība. Latvijas valsts oficiālais nosaukums ir Latvijas Republika.
1995. gadā svinīgi tiek uzspridzināta Skrundas radiolokācijas stacijas jaunā uztvērēja ēka.
1996. gadā, tiekoties Zviedrijas pilsētā Visbijā, Latvijas Ministru prezidents Andris Šķēle un Igaunijas premjerministrs Tīts Vehi nespēj panākt vienošanos par robežu Rīgas jūras līcī.
2005. gadā Jēkaba baznīcā Klostera ielā 2 tiek atklāts bronzas piemiņas cilnis Satversmes sapulces, kā arī 1. un 2.Saeimas deputāta Franča Trasuna 140.dzimšanas dienas atcerei.
Notikumi pasaulē
1471. gadā Anglijas karaļa Edvarda IV spēki Rožu kara Tovkesberijas kaujā sakauj Lankasteras armiju un nogalina Velsas princi Edvardu.
1493. gadā Romas katoļu pāvests Aleksandrs VI sadala Jauno pasauli starp Spāniju un Portugāli.
1494. gadā Kristofers Kolumbs izkāpj Jamaikas krastā.
1675. gadā Anglijas karalis Čarlzs II liek sākt būvēt Karalisko Grīnvičas observatoriju.
1814. gadā Francijas imperators Napoleons I ierodas Elbas salā, lai sāktu savu izsūtījumu trimdā.
1904. gadā ASV sāk būvēt Panamas kanālu.
1919. gadā studenti Ķīnā protestē pret Versaļas miera konferences lēmumu nodot Vācijai piederējušo Šandunas provinci Japānai. Šie notikumi aizsāka Ceturtā maija kustību, kas noveda pie Ķīnas Komunistiskās partijas rašanās.
1932. gadā pēc vairākām neveiksmīgām apelācijām savu 11 gadu cietumsodu sāk izciest ASV "sabiedrības ienaidnieks Nr.1" Als Kapone, kas tika notiesāts par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
1949. gadā lidmašīnas avārijā pie Itālijas pilsētas Turīnas iet bojā visa Turīnas futbola komanda, izņemot vienu spēlētāju, kurš ievainojuma dēļ nedevās līdzi komandai.
1953. gadā Ernests Hemingvejs saņem Pulicera balvu par stāstu "Sirmgalvis un jūra".
1964. gadā ASV telekanālā NBC sāk demonstrēt ziepju operu "Another World" ("Cita pasaule"), kas turpinās līdz 1999.gadam.
1970. gadā demonstrācijas laikā pret Vjetnamas karu ASV nacionālās gvardes karavīri Kentas štata universitātē nošauj četrus studentus un ievaino 11.
1979. gadā Margarēte Tečere kļūst par pirmo sievieti Lielbritānijas premjerministra amatā.
1990. gadā Floridas štata cietumā uz elektriskā krēsla tiek izpildīts nāves sods izvarotājam un slepkavam Džesem Tafero. Tehnisku problēmu dēļ elektriskās stāvas triecienu nācās palaist trīs reizes, kā rezultātā Tafero aizdegās mati. Kļūmīgā nāves soda izpilde izraisīja debates, liekot meklēt humānākas nāves soda izpildes metodes. Līdz ar to vairāki ASV štati pārstāja izmantot elektriskos krēslus, dodot priekšroku nāvējošām injekcijām.
2003. gadā Vatikānu apsargājošajos Šveices gvardos tiek uzņemts pirmais nebaltādainais pārstāvis - Indijā dzimušais Dani Bačmans.
2005. gadā zsoļu nama "Christie's" par rekordlielu summu - 27,45 miljoniem ASV dolāru - tiek pārdota Konstantīna Brankuši skulptūra "Bird in Space" ("Putns kosmosā").
