29. aprīļa jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1991. gadā Sabīne Niedola - basketboliste.

1986. gadā Ingus Janevics - vieglatlēts.

1979. gadā Uldis Cīrulis - mūziķis, zināms arī kā DJ Monsta un "Monster".

1962. gadā Guntars Līcis - zvērināts advokāts.

1950. gadā Silvija Radzobe - Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Latviešu literatūras katedras profesore, literatūrzinātniece, teātra kritiķe, Teātra pētniecības centra vadītāja (mirusi 2020. gadā).

1947. gadā Ilma Čepāne - juriste, politiķe, Saeimas deputāte.

1943. gadā Juris Kaminskis - aktieris (miris 1997.gadā).

1941. gadā Pēteris Gabranovs - lauksaimnieks, aktīvs Trešās atmodas laika notikumu dalībnieks, Latvijas Augstākās Padomes deputāts (1990-1993) (miris 2007.gadā).

1934. gadā Oļģerts Raimonds Pavlovskis - politiķis, sabiedriskais darbinieks, ķīmiķis, bijis Latvijas ārējās tirdzniecības un Eiropas kopienas lietu valsts ministrs.

1934. gadā Valdis Vilnis Pavlovskis - politiķis, sabiedriskais darbinieks, bijis Latvijas aizsardzības ministrs.

1934. gadā Mudīte Šneidere - aktrise un vairāku biogrāfisku grāmatu autore.

1915. gadā Arnolds Burovs - animators, animācijas pamatlicējs Latvijā. 1966.gadā Burovs Rīgas Kinostudijā izveidoja pirmo leļļu filmu studiju un uzņēma pirmo Latvijas animācijas filmu "Ki-ke-ri-gū" (miris 2006.gadā).

Jubilāri pasaulē

1984. gadā Pauļus Jankūns - lietuviešu basketbolists, 2010. gada pasaules čempionāta bronzas godalgas ieguvējs.

1980. gadā Kians Īgans - īru dziedātājs ("Westlife").

1979. gadā Mets Tongs - angļu bundzinieks ("Bloc Party").

1978. gadā Maiks un Bobs Braieni - amerikāņu tenisisti.

1973. gadā Davids Bells - franču aktieris un kaskadieris, pārkūra dibinātājs.

1970. gadā Andrē Agasi - amerikāņu tenisists, astoņu "Grand Slam" titulu ieguvējs, olimpiskais čempions, viens no pagājušā gadu tūkstoša beidzamo desmitgažu spožākajām planētas sporta zvaigznēm.

1970. gadā Uma Tūrmane - amerikāņu aktrise.

1967. gadā Kērtiss Džozefs - kanādiešu hokejists.

1958. gadā Mišela Faifere - amerikāņu aktrise.

1957. gadā Daniels Dejs-Luiss - īru aktieris.

1954. gadā Džerijs Sainfelds - amerikāņu komiķis, aktieris, scenāriju autors, producents un režisors.

1951. gadā Deils Ernhards - amerikāņu autosportists (miris 2001.gadā).

1942. gadā Gaļina Kulakova - padomju distanču slēpotāja, četrkārtēja olimpiskā un pieckārtēja pasaules čempione.

1940. gadā Pīters Daimonds - amerikāņu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts.

1933. gadā Vilijs Nelsons - amerikāņu mūziķis, aktieris, producents, rakstnieks, dzejnieks un sabiedriskais darbinieks, 13 "Grammy" balvu ieguvējs.

1930. gadā Žans Rošfors - franču aktieris (miris 2017. gadā).

1922. gadā Tots Tīlemanss - beļģu džeza ģitārists un harmonikas meistars (miris 2016. gadā).

1919. gadā Žerārs Urī - franču aktieris un režisors (miris 2006. gadā).

1907. gadā Freds Cinnemans - amerikāņu kinorežisors (miris 1997.gadā).

1901. gadā Hirohito - Japānas imperators (miris 1989.gadā).

1899. gadā Djūks Elingtons - amerikāņu džeza pianists (miris 1974.gadā).

1895. gadā Malkolms Serdžents - angļu diriģents (miris 1967.gadā).

1893. gadā Harolds Jurijs - amerikāņu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1981.gadā).

1879. gadā sers Tomass Bīčems - angļu diriģents (miris 1961.gadā).

1875. gadā Rafaels Sabatīni - itāļu izcelsmes britu rakstnieks (miris 1950.gadā).

1863. gadā Konstantins Kavafis - grieķu dzejnieks (miris 1933.gadā).

1863. gadā Viljams Randlofs Hērsts - amerikāņu mediju magnāts (miris 1951.gadā).

1854. gadā Anrī Puankarē - franču matemātiķis un fiziķis, zinātnes filozofs (miris 1912.gadā).

1780. gadā Šarls Nodjē - franču rakstnieks (miris 1844.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā Daugavpils rajona Kalkūnes pagastā, Grīvas lidlauka tuvumā, Daugavā iekrīt un noslīkst izpletņlēcējs - kāds 1975.gadā dzimis vīrietis.

2006. gadā noslēdzas pirmā Latvijas skolotāju mentoru konference.

2006. gadā Balvu pilsētas ģimnāzija svin 75 gadu jubileju.

2006. gadā tiek uzstādītas restaurētās, bet vēl nenožuvušās Brīvības pieminekļa zvaigznes, kuras pret putniem iecerēts pasargāt ar īpašu iekārtu - kustības un skaņas sensoru, kas reaģē uz putnu tuvošanos un aizbaida tos. Pieminekļa zvaigznes tika noņemtas 12.aprīlī, lai atjaunotu bojāto zeltījumu.

2005. gadā Latvijas Zvērināto advokātu padomi (ZAP) arī turpmākos trīs gadus vada Jānis Grīnbergs - Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija viņu atkārtoti ievēl ZAP priekšsēdētāja amatā.

2004. gadā Krievija sper iepriekš solītos "adekvātos atbildes soļus" un no valsts izraida Latvijas vēstniecības pirmo sekretāru Juri Poikānu. Iepriekš, 23.aprīlī, Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) paziņoja, ka par darbību, kas nav savienojama ar diplomāta statusu, no valsts izraidīts Krievijas diplomāts. Latvijas vēstnieks Krievijā Normans Penke 29.aprīlī tiek izsaukts uz Krievijas ĀM, kur viņam iesniegta nota par diplomāta izraidīšanu. ĀM valsts sekretārs Māris Riekstiņš norāda, ka Latvijas diplomāti darbojas atbilstoši savām pilnvarām un sekretāru izraidīt nav iemesla, tomēr Latvija rīkojusies saskaņā ar Vīnes konvenciju un diplomāts pamet Krieviju.

2004. gadā Saeima pieņem Ministru kabineta iekārtas likuma grozījumus, kas paredz pārveidot Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātu par ministriju. Nepieciešamība mainīt sekretariāta juridisko statusu skaidrota ar līdzšinējo sekretariāta darbu, ar pienākumu pieauguma tendenci, kā arī ar to, ka veidot un koordinēt valsts bērnu un ģimenes politiku ir pastāvīgs valsts uzdevums. 27.maijā Ministru kabinets apstiprina Īpašu uzdevumu bērnu un ģimenes lietās sekretariāta pārveidošanu par Bērnu un ģimenes lietu ministriju. Jaunais statuss ministrijai piešķirts 27.maijā.

2003. gadā VAS "Latvijas dzelzceļš" un Austrijas kompānija "VAE GmbH" paraksta līgumu par pārmiju pārvadu komplektu piegādi, kas ir pirmais ISPA fonda finansētais projekta līgums dzelzceļa nozarē Latvijā.

2002. gadā Latvijas lielākais alkohola ražotājs AS "Latvijas balzams" vēršas pie Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ar lūgumu neizsludināt alkohola aprites likuma normu grozījumus, kas attiecas uz spirta izmantošanu alkoholisko dzērienu ražošanā. Tiek izteikts iebildums pret Saeimas pieņemto grozījumu daļu, kas paredz ierobežot iespējas ražošanā izmantot importēto spirtu.

2000. gadā tiek pabeigta Latvijā kopš neatkarības atgūšanas pirmā tautas skaitīšana, kas sākta 31.martā.

1999. gadā Latvijas Zemnieku federācijas, Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas, Latvijas Lauku atbalsta asociācijas un "Zemnieku saeimas" pastāvīgās komitejas izveidotā rīcības komiteja nosūta četras prasības valdībai un Saeimai un brīdina, ka to neizpildīšanas gadījumā zemnieki rīkos protesta akcijas. Zemnieki prasa uz laiku noteikt robežcenas importētajai cūkgaļai, ierobežot muitas punktu skaitu, caur kuriem importē pārtikas produktus, kā arī izveidot iekšējā tirgus aizsardzības komisiju un pasteidzināt antidempinga un pretsubsīdiju likuma pieņemšanu.

1999. gadā Saeimas deputāti pieņem Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto alternatīvo lēmumu par Telekomunikāciju tarifu padomes locekļu atcelšanu no amata. Pēc lēmuma pieņemšanas valdība iesniedz prasību Satversmes tiesā un lūdza atzīst lēmumu par spēkā neesošu kopš pieņemšanas brīža.

1999. gadā Saeima atkārtoti par Satversmes aizsardzības biroja direktoru ievēlē Laini Kamaldiņu.

1998. gadā Varšavā Latvijas vēstnieks Polijā Aivars Vovers un Alžīrijas vēstnieks Polijā Amars Belani paraksta protokolu par diplomātiskajām attiecībām starp Latvijas Republiku un Alžīrijas Tautas Demokrātisko Republiku.

1998. gadā valdību veidojošās frakcijas paraksta vienošanās protokolu, kurš paredz, ka savienības "Latvijas ceļš", apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, Latvijas Zemnieku savienības/Kristīgo demokrātu savienības un Nacionālās reformu partijas/Latvijas Zaļās partijas frakcijas turpmāk būs valdību veidojošās frakcijas.

1998. gadā naktī no 28. uz 29.aprīli Ingušijas ciematā Jandarā nolaupa trīs uzņēmuma "Latvijas Tilti" darbiniekus - Konstantīnu Pridoroginu, Josifu Korotkiju un Konstantīnu Risjevu.

1945. gadā Rīgā atvērts Latvijas PSR Valsts vēstures muzejs.

Notikumi pasaulē

2011. gadā Vestminsteras abatijā tiek salaulāts Lielbritānijas princis Viljams un viņa ilggadējā draudzene Keita Midltone. Saskaņā ar tradīciju, šajā pašā dienā karaliene Elizabete II piešķir princim Viljamam Kembridžas hercoga titulu. Pēc kāzām hercogienes titulu automātiski iegūst arī Midltone.

2008. gadā 102 gadu vecumā savās mājās Bāzelē mirst LSD - lizergīnskābes dietilemīda - sintezētājs Alberts Hofmans. LSD šveiciešu ķīmiķis sintezēja jau 1938.gadā, bet ar tā psihotropo efektu iepazinās tikai pēc pieciem gadiem, kad, strādādams "Sandoz" (tagad "Novartis") laboratorijā, viņš nejauši uzņēma nelielu vielas devu caur savu roku pirkstu ādu.

2007. gadā vairāk nekā miljons cilvēku Stambulā piedalās protesta demonstrācijā, apsūdzot Turcijas valdību plānos izveidot islāma valsti.

2006. gadā 97 gadu vecumā mirst amerikāņu ekonomists Džons Kenets Galbraits, bijušais prezidenta padomnieks un populārs rakstnieks.

2005. gadā Taivānas opozīcijas līderis Ļieņs Čaņs Pekinā tiekas Ķīnas prezidentu Hu Dziņtao, izbeidzot desmitiem gadu ilgo naidīgumu starp abām pusēm.

2004. gadā ASV autoražotājs "Oldsmobile" pēc 107 gadu darba izgatavo pēdējo automobili.

2003. gadā ASV paziņo par visu militāro operāciju izbeigšanu Saūda Arābijā un par gandrīz visu spēku izvešanu no karalistes.

2002. gadā Lielbritānija apstiprina pasaulē lielākās ģenētiskās datu bāzes veidošanu no pusmiljona britu DNS paraugiem.

1999. gadā NATO gaisa triecienos tiek iznīcināts televīzijas tornis netālu no Dienvidslāvijas galvaspilsētas Belgradas.

1998. gadā Ziemeļkoreja izdod tās līdera Kima Čenira rakstītu atklātu vēstuli, kurā viņš aicina apvienot abas Korejas daļas.

1993. gadā Lielbritānijas Bakingemas pils pirmo reizi ver durvis apmeklētājiem, lai iegūtu līdzekļus Vindzoru pils remontam.

1992. gadā pēc četru baltādaino policistu attaisnošanas afroamerikāņu autobraucēja Rodnija Kinga piekaušanā Losandželosā sākas četras dienas ilgi vardarbīgi nemieri, kuru laikā tiek nogalināti 53 cilvēki un aizdedzinātas daudzas mājas.

1991. gadā ciklons Bangladešas dienvidaustrumos prasa vismaz 138 000 cilvēku dzīvības un desmit miljonus atstāj bez pajumtes.

1986. gadā ugunsgrēkā Losandželosas sabiedriskajā bibliotēkā tiek iznīcināti apmēram 400 000 grāmatu un citu priekšmetu.

1980. gadā 80 gadu vecumā mirst britu kinorežisors sers Alfreds Hičkoks.

1975. gadā Vjetnamas kara pēdējās stundās no Saigonas tiek evakuēti pēdējie ASV karavīri. Pie ASV vēstniecības valdošajā haosā no Vjetnamas tiek izvesti arī vairāki tūkstoši vjetnamiešu.

1972. gadā neveiksmīga valsts apvērsuma laikā tiek nogalināts Burundi karalis Ntare V.

1967. gadā par atteikšanos dienēt ASV armijā reliģisku apsvērumu dēļ Muhamedam Ali tiek atņemts boksa čempiona tituls.

1951. gadā tibetiešu delegācijai Pekinā Ķīnas valdība iesniedz miera līguma uzmetumu attiecībā uz Ķīnas okupāciju Tibetā.

1946. gadā pret bijušo Japānas premjerministru Hideki Tojo un 28 citiem bijušajiem Japānas līderiem tiek izvirzītas apsūdzības kara noziegumos.

1945. gadā tiek parakstīta vienošanās par Itālijā izvietoto Vācijas spēku padošanas nosacījumiem. Sabiedroto spēki ieņem Venēciju un Mestri. Berlīnē pazemes bunkurā Ādolfs Hitlers salaulājas ar savu mīļāko Evu Braunu, kā arī uzraksta testamentu, par savu pēcteci nosaucot admirāli Karlu Denicu. Amerikāņu spēki atbrīvo Dahavas koncentrācijas nometni.

1942. gadā Japānas armija sagrābj Birmas pilsētu Lašo, nobloķējot Birmas ceļu starp Ķīnu un Indiju.

1930. gadā īru aktrise Pegija O’Nīla kļūst par pirmo personu, kas intervēta televīzijā, sarunājoties ar kameru izstādē "Ideāla māja" Sauthemptonā, Anglijā.

1916. gadā pirmajā pasaules karā osmaņu spēkiem padodas Lielbritānijas 6.Indijas divīzija, kas ir viens no lielākajiem britu kontingentiem, kas jebkad padevies ienaidniekam.

1916. gadā īru nacionālisti Dublinā padodas britu amatpersonām, izbeidzot Lieldienu sacelšanos. Īrijā tiek atcelts ārkārtas stāvoklis.

1913. gadā zviedru inženieris Gideons Sunbaks kā "sadalāmu sastiprinātāju" patentē uzlabotu rāvējslēdzēja versiju.

1882. gadā vācu inženieris Ernsts Verners fon Sīmens Berlīnē izmēģina elektromotu - trolejbusa priekšteci.

1770. gadā britu pētnieks Džeimss Kuks ierodas Austrālijā un dod vārdu Botanijas līcim.

1672. gadā Francijas karalis Luijs XIV iebrūk Nīderlandē, aizsākoties Francijas-Nīderlandes karam.

1429. gadā Simtgadu kara laikā Žannas d'Arkas iedvesmotie franču spēki pārrauj angļu īstenoto Orleānas aplenkumu. Kaujas laikā d'Arka tiek ievainota ar bultu, taču pēc ievainojuma pārsiešanas viņa atgriežas kaujas laukā.