Latvijā atkal pieaug ēnu ekonomikas apjoms

Tajā pašā laikā Igaunijā ēnu ekonomikas īpatsvars pieaudzis no 19,5% no IKP 2024. gadā līdz 20,8% no IKP 2025. gadā, bet Lietuvā 2025. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2024. gada rādītājiem ir samazinājies par 1,1 procentpunktu un veidoja 23,6% no IKP.

Sauka atzina, ka Latvijā ēnu ekonomikas samazināšanās tendence, kas bija novērota kopš 2022. gada, pērn ir apstājusies. Vienlaikus Sauka uzsvēra, ka starp Baltijas valstīm vairs nav statistiski nozīmīgu atšķirību ēnu ekonomikas apmēros.

Ēnu ekonomikas indeksa pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2025. gadā bija "aplokšņu algas", kas Latvijā veido 47,1% no kopējās ēnu ekonomikas.

Savukārt cita komponente "neuzrādītie ieņēmumi" Latvijā 2025. gadā veidoja 25,5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet "neuzrādīto darbinieku" komponente - 27,4%.

Vidējās algas daļa, ko uzņēmēji slēpj no valsts jeb aplokšņu algas, 2025. gadā Latvijā salīdzinājumā ar 2024. gadu samazinājās par 1,1 procentpunktu un bija 19,6%.

Ienākumu jeb peļņas neuzrādīšanas jomā 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, Latvijā bija vērojams samazinājums par 0,4 procentpunktiem - ienākumu neuzrādīšana samazinājās no 15,2% līdz 14,8%.

Latvijā darbinieku neuzrādīšana 2025. gadā veidoja 10%, uzrādot samazinājumu par 0,9 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2024. gadu.

Latvijā 2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu samazinājās vidējais procents no līguma summas, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu, proti, no 7,8% līdz 6,2%.

Starp nozarēm augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām bija būvniecībā - 29,5%, kas ir samazinājums par 4,3 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2024. gadu. Ēnu ekonomikas īpatsvars mazumtirdzniecībā Latvijā pagājušajā gadā bija 24,5%, kamēr 2024. gadā šis rādītājs bija 26,2%, pakalpojumu sektorā - 22,3% (2024. gadā - 23,6%), ražošanā - 19,2% (2024. gadā - 17,3%), bet vairumtirdzniecībā - 15,6% apmērā salīdzinājumā ar 13% 2024. gadā.

Skalā no viens līdz pieci Latvijā apmierinātība ar valsts nodokļu politiku ir pieaugusi no 2,65 2024. gadā līdz 2,76 punktiem 2024. gadā.

Pērn nedaudz pieaugusi arī uzņēmēju apmierinātība ar biznesa regulējuma kvalitāti, proti, skalā no viens līdz pieci Latvijā tā ir augusi no 3,06 2024. gadā līdz 3,13 pērn.

Uzņēmēju apmierinātība ar Valsts ieņēmumu dienesta darbu skalā no viens līdz pieci pērn Latvijā pieaugusi līdz 3,67 punktiem (2024. gadā - 3,6).

Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījums "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs" tiek noteikts reizi gadā, izmantojot Baltijas valstu uzņēmēju aptaujas. Pētījuma autori ir Sauka un Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Tālis Putniņš. Lai aprēķinātu ēnu ekonomikas lielumu procentos no IKP, indeksā ir iekļauti aprēķini par neuzrādītajiem uzņēmējdarbības ienākumiem, nereģistrētajiem vai slēptajiem darbiniekiem, kā arī neuzrādītajām "aplokšņu" algām.