25. aprīļa jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1986. gadā Oļegs Malašenoks - futbolists.

1977. gadā Dzintars Zirnis - futbolists.

1958. gadā Andris Priekulis - Rīgas 3.ģimnāzijas direktors.

1958. gadā Artis Sīmanis - saksofonists, Latvijas Mūzikas akadēmijas saksofona klases profesors, Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas pedagogs.

1952. gadā Laima Kunkule - čelliste.

1943. gadā Irēna Silineviča - Rēzeknes Augstskolas Ekonomikas un vadības katedras vadītāja, profesore.

1942. gadā Juris Laviņš - Valmieras Drāmas teātra aktieris.

1940. gadā Arnolds Bērzs - vēsturnieks, sabiedriskais darbinieks.

1939. gadā Varis Brasla - kino un teātra režisors.

Jubilāri pasaulē

1981. gadā Felipe Masa - brazīliešu autosportists (F-1).

1981. gadā Anja Pērsone - zviedru kalnu slēpotāja.

1980. gadā Alehandro Valverde - spāņu riteņbraucējs.

1976. gadā Tims Dankans - amerikāņu basketbolists, pieckārtējs NBA čempions.

1969. gadā Renē Zelvēgere - amerikāņu aktrise.

1964. gadā Henks Azaria - amerikāņu aktieris.

1964. gadā Endijs Bels - britu dziedātājs un dziesmu autors ("Erasure").

1963. gadā Deivids Moizs - skotu futbolists un treneris.

1952. gadā Vladislavs Tretjaks - krievu hokeja vārtsargs, tagad Krievijas Hokeja federācijas prezidents.

1949. gadā Dominiks Štrauss Kāns - franču ekonomists un politiķis, bijušais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektors.

1947. gadā Johans Kruifs - holandiešu futbolists un treneris (miris 2016. gadā).

1946. gadā Vladimirs Žirinovskis - krievu politiķis.

1945. gadā Bjorns Ulveuss - zviedru dziedātājs un dziesmu autors ("ABBA").

1940. gadā Als Pačīno - amerikāņu aktieris.

1933. gadā Džerijs Leibers - amerikāņu komponists (miris 2011.gadā).

1917. gadā Ella Ficdžeralda - amerikāņu dziedātāja (mirusi 1996.gadā).

1903. gadā Andrejs Kolmogorovs - krievu matemātiķis (miris 1987.gadā).

1900. gadā Volfgangs Ernsts Pauli - Austrijā dzimis fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1958.gadā).

1874. gadā Giljelmo Markoni - itāļu izgudrotājs, Nobela prēmijas laureāts (miris 1937.gadā).

1849. gadā Felikss Kleins - vācu matemātiķis (miris 1925.gadā).

1599. gadā Lords Olivers Kromvels - Anglijas protektors (miris 1658.gadā).

1284. gadā Edvards II - Anglijas karalis (miris 1327.gadā).

1214. gadā Luijs IX - Francijas karalis (miris 1270.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā tiek atklāts Austrijas, Dānijas, Slovēnijas un Latvijas kopīgs vīzu pieteikumu centrs. Atklāšanā piedalās Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS), Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktors Ints Upmacis un vairākas citas Latvijas amatpersonas.

2007. gadā Maskavā, Novodevičjes kapsētā, tiek apbedīts bijušais Krievijas prezidents Boriss Jeļcins. Apbedīšanas ceremonijā Latviju pārstāv bijušais Latvijas prezidents Guntis Ulmanis.

2006. gadā ar oficiālo sagaidīšanas ceremoniju Prezidenta pilī sākas Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Somijā.

2006. gadā Latvijas vēstnieks Aivars Groza iesniedz akreditācijas rakstu Ungārijas prezidentam Lāslo Šojomam.
2003. gadā Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre Lisabonā piedalās Portugāles parlamenta prezidenta Žoao Bošku Mota Amarala rīkotajā tikšanās reizē ar Eiropas Savienības kandidātvalstu parlamentu spīkeriem.

2002. gadā Latvijā oficiālā vizītē uzturas NATO Apvienoto bruņoto spēku Eiropā komandieris ģenerālis Džozefs Ralstons.

2002. gadā notiek Rīgas skolēnu 1.kongress.

2001. gadā notiek pirmā Jauno reliģisko kustību, sektu un kultu pētīšanas konsultatīvās padomes sēde.

2000. gadā Augstākā tiesa bijušo sarkano partizānu, kara noziegumos apsūdzēto Vasiliju Kononovu, atbrīvo no apcietinājuma un viņa lietu nosūta papildizmeklēšanai.

2000. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga aicina savienības "Latvijas ceļš" pārstāvi, Rīgas domes priekšsēdētāju Andri Bērziņu, veidot jauno valdību.

1999. gadā Krievijas un Austrumeiropas valstu Atturības kustības līga pasniedz akadēmiķa Aleksandra Dovženko zelta medaļu Latvijas Pretalkohola biedrības centrālās valdes un A.Dovženko rehabilitācijas fonda "Fenikss" priekšsēdētājam Atim Silarozem par izciliem sasniegumiem pretalkohola kustības ideju propagandēšanā un žūpības apkarošanas veicināšanā Latvijas Republikā.

1995. gadā Rīgas dome pieņem noteikumus "Par degvielas uzpildes staciju (DUS) projektēšanu, būvniecību un ekspluatāciju Rīgā", nosakot drošības kritērijus, kas ir stingrāki nekā citur Eiropā. Noteikumi paredz arī to, ka, uzsākot jaunas DUS projektēšanu intensīvi apdzīvotā pilsētas zonā, projektētājam ir jānoskaidro kaimiņu viedoklis par jauno projektu.

1995. gadā Rīgas domes deputāti nolemj atcelt Rīgas Kurzemes rajona valdi par valdes kompetences neievērošanu un finansu pārkāpumiem.

1994. gadā sākas ceturtā "Nepieradinātās modes asambleja", kurā piedalās vairāk nekā 80 avangarda modes dizaineri. Tiek demonstrētas Pako Rabanes un Valentīna Judaškina kolekcijas.

Notikumi pasaulē

2015. gadā Nepālu satricina 7,8 magnitūdas stipra zemestrīce, kurā dzīvību zaudē vairāk nekā 8000 cilvēku.

2007. gadā pasaules otrās lielākās Romas katoļu valsts - Meksikas - galvaspilsēta Mehiko legalizē abortus, ja tie tiek veikti grūtniecības pirmajos trīs mēnešos.

2007. gadā notiek Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina bēres. Jeļcins ir pirmais Krievijas vadītājs kopš 1894.gadā mirušā Krievijas cara Aleksandra III, kura bēres notiek ar pareizticīgo baznīcas svētību.

2005. gadā Bulgārija un Rumānija paraksta līgumus par iestāšanos Eiropas Savienībā.

2005. gadā pārpildītam pasažieru vilcienam Japānā noskrienot no sliedēm un ietriecoties dzīvojamā mājā, iet bojā 107 cilvēki. Tas ir Japānas traģiskākais dzelzceļa negadījums vairāk nekā 40 gadu laikā.

2002. gadā Krievija paziņo, ka tās armija Čečenijā nogalinājusi vienu no Maskavas vismeklētākajiem cilvēkiem - arābu izcelsmes čečenu kaujinieku līderi Hatabu, kurš tika turēts aizdomās par sakariem ar Osamas bin Ladena vadīto teroristu tīklu "Al Qaeda".

2001. gadā policija Manilā arestē bijušo Filipīnu prezidentu Džozefu Estradu, viņu apsūdzot valsts izlaupīšanā.

1998. gadā 115 gadu vecumā ASV mirst Kristians Mortensens, kurš tika uzskatīts par pasaules vecāko cilvēku. Mortensens emigrēja no Dānijas uz ASV 1903.gadā.

1993. gadā Vašingtonā maršē 300 000 geju, lesbiešu, transseksuāļu un viņu atbalstītāju, pieprasot pārtraukt seksuālo minoritāšu diskrimināciju.

1990. gadā no kosmosa kuģa "Discovery" Zemes orbītā tiek palaists Habla teleskops.

1988. gadā ukrainim Ivanam Demjaņukam Izraēlā tiek piespriests nāvessods par Otrajā pasaules karā pastrādātajiem kara noziegumiem.

1983. gadā amerikāņu skolniece Samanta Smita tiek ielūgta apmeklēt PSRS, kad padomju līderis Jurijs Andropovs izlasa viņas vēstuli, kurā meitene pauž bailes par iespējamo kodolkaru.

1983. gadā Vācijas žurnāls "Stern" publicē pretrunīgi vērtētās "Hitlera dienasgrāmatas", kuras it kā sarakstījis pats nacistiskās Vācijas fīrers.

1982. gadā pēdējais Izraēlas karavīrs atstāj Sinajas pussalu, ļaujot Ēģiptes amatpersonām pārņemt šo teritoriju pēc 15 gadus ilgās Izraēlas okupācijas.

1980. gadā neveiksmīgā amerikāņu mēģinājumā militāras operācijas ceļā atbrīvot ASV vēstniecībā Teherānā sagrābtos 53 ķīlniekus iet bojā astoņas militārpersonas, kad saduras divi lidaparāti. Ķīlnieki tiek atbrīvoti tikai pēc 270 dienām.

1974. gadā militārā valsts apvērsumā tiek atjaunota demokrātija un gāzts Portugāles autoritārais prezidents Marselo Kaetānu, kurš padodas nākamajam valsts prezidentam ģenerālim Antoniu de Spinolam.

1966. gadā spēcīgā zemestrīcē tiek sagrauta liela daļa Taškentas.

1964. gadā Nacionālās hokeja līgas klubs Toronto "Maple Leafs" trešo gadu pēc kārtas izcīna Stenlija kausu.

1961. gadā amerikāņu zinātnieks Roberts Noiss patentē integrālshēmu.

1945. gadā pēc partizānu sacelšanās okupācijas armija atstāj Milānu. Šis notikums tiek uzskatīts par Itālijas atbrīvošanas simbolu.

1945. gadā amerikāņu un Padomju Savienības armijas Otrā pasaules kara izskaņā satiekas Vācijas pilsētā Torgavā, sašķeļot nacistiskās Vācijas armijas atliekas.

1926. gadā par Irānas šahu kļūst Reza Šahs Pahlavi.

1926. gadā Arturo Toskanīni Milānas operas namā "La Scala" diriģē pirmo Džakomo Pučīni operas "Turandota" uzvedumu.

1916. gadā pēc Lieldienu sacelšanās sākuma Lielbritānija izsludina Īrijā karastāvokli.

1915. gadā Austrālijas un Jaunzēlandes karaspēks Pirmajā pasaules karā izsēžas Turcijas krastā, iesaistoties Lielbritānijas vadītajā sabiedroto spēku operācijā. Astoņus mēnešus ilgajā kaujā pret Turcijas armiju iet bojā apmēram 7000 austrāliešu un 2000 jaunzēlandiešu.

1898. gadā ASV piesaka karu Spānijai.

1859. gadā britu un franču inženieri sāk Suecas kanāla izbūvi.

1846. gadā apstrīdētajā Teksasas robežrajonā sākas atklāts konflikts, kas aizsāk meksikāņu-amerikāņu karu.

1792. gadā lielceļa laupītājs Nikolā Peletjē kļūst par pirmo cilvēku, kuram izpildīts nāvessods giljotinējot.

1792. gadā Klods Žozefs Ružē de Lils sakomponē Francijas nacionālo himnu Marseljēzu.

1719. gadā tiek izdots Daniela Defo romāns "Robinsons Kruzo".

1707. gadā karā par spāņu mantojumu Burbonu armija Spānijā sakauj Habsburgus, Burboniem atgūstot kontroli pār Spānijas austrumiem.

1607. gadā astoņdesmit gadu karā holandiešu jūras spēki iznīcina Gibraltārā noenkuroto spāņu floti.