21. marta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1919. gadā Aleksandrs Vanags - futbolists un basketbolists (miris 1986. gadā).

1921. gadā Miervaldis Birze - ārsts un rakstnieks (miris 2000. gadā).

1944. gadā Osvalds Zvejsalnieks - gleznotājs, Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles profesors.

1951. gadā Oļegs Batarevskis - jurists, politiķis, valsts un pašvaldību darbinieks.

1952. gadā Andris Arnicāns - fagotists, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) fagotu grupas koncertmeistars, LNSO koncertmeistaru padomes priekšsēdētājs.

Jubilāri pasaulē

1685. gadā Johans Sebastjans Bahs - vācu komponists (miris 1750.gadā).

1768. gadā Žozefs Furjē - franču matemātiķis (miris 1830.gadā).

1839. gadā Modests Musorgskis - krievu komponists (miris 1881.gadā).

1882. gadā Aleksandrs Keskila - igauņu politiķis un nacionālists (miris 1963.gadā).

1920. gadā Georgs Otss - igauņu dziedātājs (miris 1975.gadā).

1940. gadā Solomons Bērks - amerikāņu dziedātājs.

1942. gadā Fransuāza Dorleaka - franču kinoaktrise, Katrīnas Denēvas vecakā māsa (mirusi 1967.gadā).

1946. gadā Timotijs Daltons - velsiešu aktieris.

1950. gadā Rodžers Hodžsons - angļu mūziķis ("Supertramp").

1958. gadā Gērijs Oldmens - angļu aktieris, "Oskara" balvas ieguvējs.

1960. gadā Airtons Senna - brazīliešu autosportists, trīskārtējs F-1 sacīkšu pasaules čempions (miris 1994. gadā).

1961. gadā Lotārs Mateuss - vācu futbolists un treneris, 1990. gada Pasaules kausa ieguvēju kapteinis un 1980. gada Eiropas čempions.

1962. gadā Metjū Broderiks - amerikāņu aktieris.

1962. gadā Rozija O'Donela - amerikāņu komiķe, aktrise, televīzijas zvaigzne un izdevēja.

1963. gadā Ronalds Kūmans - holandiešu futbolists un treneris, 1988. gada Eiropas čempions.

1967. gadā Kīts Palmers (Maksims Rialitī) - britu mūziķis ("Prodigy").

1967. gadā Jonass "Džokers" Bergrēns - zviedru mūziķis ("Ace of Base").

1975. gadā Marks Viljamss - velsiešu snūkera spēlētājs.

1975. gadā Vitālijs Potapenko - ukraiņu basketbolists.

1978. gadā Kevins Federlains - amerikāņu dejotājs un hiphopa mūziķis.

1980. gadā Mārita Bjergena - norvēģu slēpotāja, 114 Pasaules kausa sacensību uzvarētāja, astoņkārtēja olimpiskā un astoņpadsmitkārtēja pasaules čempione.

1980. gadā Ronaldinju - brazīliešu futbolists, 2002. gada Pasaules kausa ieguvējs, divreiz atzīts par gada labāko planētas futbolistu.

1984. gadā Marina Karpuņina - krievu basketboliste, 2008. gada olimpisko spēļu bronzas godalgas ieguvēja, 2006. gada pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvēja, 2007. gada Eiropas čempione.

1986. gadā Miču - spāņu futbolists.

1989. gadā Žordi Alba - spāņu futbolists, 2012. gada Eiropas čempions.

1992. gadā Karolīna Plīškova - čehu tenisiste, bijusi pasaules ranga līdere.

Notikumi Latvijā

1226. gadā Rīgas bīskaps Alberts saziņā ar pāvesta legātu Modenas Vilhelmu pieņem lēmumu par Sēlijas bīskapijas likvidēšanu un Zemgales bīskapijas dibināšanu, par Zemgales bīskapu kļūst otrais Sēlijas bīskaps Lamberts.

1996. gadā Rīgā iznāk nedēļas avīzes angļu valodā "The Baltic Times" pirmais numurs.

2000. gadā Latvijas Studentu apvienība, protestējot pret līdzdalības jeb vispārējas maksas augstākās izglītības ieviešanu, rīko piketu pie Izglītības un zinātnes ministrijas ēkas.

2002. gadā notiek sabiedriskā fonda "Turaidas pils atbalsta fonds" dibināšanas sanāksme. Fonda dibināšanas mērķis ir vākt finanses un sniegt atbalstu mērķprogrammu izstrādāšanā un finansēšanā, lai saglabātu Turaidas pili kā nozīmīgu Latvijas kultūrvēsturisko objektu nākamajām paaudzēm.

2003. gadā apmeklētājiem tiek atvērti veikali atpūtas un darījumu centrā "Triangula bastions" 11. novembra krastmalā Rīgā.

Notikumi pasaulē

1413. gadā ar Anglijas karali kļūst Henrijs V.

1556. gadā uz sārta tiek sadedzināts Kenterberijas arhibīskaps Tomass Krenmers.

1788. gadā ugunsgrēks izposta 856 ēkas ASV pilsētā Ņūorleānā, lielāko daļu pilsētas pārvēršot gruvešos.

1801. gadā netālu no Nikopoles drupām Ēģiptē notiek Aleksandrijas kauja starp britu un franču armijām.

1857. gadā zemestrīcē Tokijā iet bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.

1871. gadā Oto fon Bismarks tiek iecelts par Vācijas impērijas kancleru.

1913. gadā plūdos ASV Ohaio štata pilsētā Deitonā iet bojā vairāk nekā 360 cilvēki un tiek sagrautas 20 000 mājas.

1917. gadā Krievijas boļševiki arestē caru Nikolaju II un viņa ģimeni.

1918. gadā sākas otrā Sommes kauja - pēdējā lielā Vācijas ofensīva Pirmajā pasaules karā.

1928. gadā amerikāņu pilots Čārlzs Lindbergs saņem Goda medaļu par pirmo transatlantisko lidojumu aviācijas vēsturē.

1935. gadā šeihs Reza Palavi aicina starptautisko sabiedrību dēvēt Persiju īstajā nosaukumā - par Irānu, kas nozīmē "Āriešu zeme".

1952. gadā ASV pilsētā Klīvlendā notiek koncerts "Moondog Coronation Ball", ko uzskata par pirmo rokenrola koncertu mūzikas vēsturē.

1960. gadā Dienvidāfrikas Republikas policija atklāj uguni uz mierīgas demonstrācijas dalībniekiem Transvālas pilsētā Šarpvilā, nogalinot 69 neapbruņotus melnādainos protestētājus, bet vēl 180 ievainojot.

1963. gadā ASV tiek slēgts slavenais Alkatrasas cietums Sanfrancisko līcī, no tā pārvietojot pēdējos 27 ieslodzītos.

1964. gadā "Eirovīzijas'' dziesmu konkursā Kopenhāgenā uzvar Itālijas dziedātāja Džigliola Sinketi ar dziesmu "Non ho l'et?" ("Es neesmu pietekami veca?").

1965. gadā Mārtins Luters Kings vada 4000 cilvēku cilvēktiesību aizstāvības gājienu no Selmas uz Montgomeriju Alabamas štatā ASV.

1980. gadā ASV prezidents Džimmijs Kārters paziņo, ka ASV boikotēs 1980.gada Vasaras olimpiskās spēles Maskavā, lai protestētu pret padomju invāziju Afganistānā.

1990. gadā Neatkarību iegūst Namībija, kas iepriekš bija pazīstama kā Dienvidrietumāfrika.

1999. gadā Bertrāns Pikārs un Braiens Džonss kļūst par pirmajiem cilvēkiem, kas apceļojuši zemeslodi gaisa balonā.

2000. gadā Taivānas parlaments nobalso par 50 gadus ilgā tiešas tirdzniecības, transporta un pasta sakaru ar Ķīnu aizlieguma atcelšanu.

2003. gadā astoņi britu karavīri un četri amerikāņu lidotāji iet bojā helikoptera katastrofā uz Irākas robežas, kļūstot par pirmajiem zināmajiem Irākas kara upuriem.

2016. gadā starptautiskā krimināltiesa (SKT) atzīst bijušo Kongo Demokrātiskās Republikas viceprezidentu Žanu Pjēru Bembu par vainīgu kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci Centrālāfrikas Republikā, tostarp masu izvarošanā.