21. februāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1964. gadā Antra Bigača - Latvijas Nacionālās operas soliste (mecosoprāns).

1965. gadā Ilgvars Ābols - Vidzemes Augstskolas lektors.

1970. gadā Baiba Sipeniece-Gavare - radio un televīzijas raidījumu un izklaides pasākumu vadītāja.

1987. gadā Kristaps Rasims - aktieris.

Jubilāri pasaulē

1728. gadā Pēteris III - Krievijas cars, Katrīnas Lielās vīrs (miris 1762.gadā).

1794. gadā Antonio Lopess de Santa Anna - Meksikas prezidents (miris 1876.gadā).

1875. gadā Žanna Kalmāna - franču ilgdzīvotāja (nodzīvoja 122 gadus un 164 dienas, mirusi 1997.gadā).

1895. gadā Karls Peters Henriks Dams - dāņu bioķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1976.gadā).

1907. gadā Vaistens Hjū Oudens - angļu dzejnieks (miris 1973.gadā).

1921. gadā Džons Roulzs - amerikāņu filozofs (miris 2002.gadā).

1924. gadā Roberts Mugabe - bijušais Zimbabves prezidents.

1933. gadā Nina Simona - amerikāņu dziedātāja (mirusi 2003. gadā).

1937. gadā Haralds V - Norvēģijas karalis.

1943. gadā Deivids Gefens - amerikāņu skaņu ierakstu producents.

1946. gadā Alans Rikmens - angļu aktieris (miris 2016. gadā).

1949. gadā Džerijs Harisons - amerikāņu mūziķis ("Talking Heads").

1949. gadā Vinss Velniks - amerikāņu mūziķis ("The Grateful Dead", miris 2006. gadā).

1957. gadā Nikolajs Rastorgujevs - krievu mūziķis.

1958. gadā Džeks Kolmens - amerikāņu aktieris.

1961. gadā Deivijs Elisons - amerikāņu autosportists.

1962. gadā Čaks Palanjuks - amerikāņu rakstnieks ("Cīņas klubs").

1963. gadā Viljams Boldvins - amerikāņu aktieris.

1969. gadā Džeimss Dīns Bredfīlds - velsiešu mūziķis ("Manic Street Preachers").

1974. gadā Roberto Erass - spāņu riteņbraucējs, trīskārtējs "Vuelta Espana" uzvarētājs.

1974. gadā Ivans Kampo - spāņu futbolists.

1976. gadā Raiens Smits - kanādiešu hokejists, divkārtējs pasaules čempions, 2002. gada olimpisko spēļu čempions.

1979. gadā Dženifera Lova Hjūita - amerikāņu aktrise.

1979. gadā Džordans Pīls - amerikāņu aktieris, režisors, producents un scenāriju autors, "Oskara" balvas ieguvējs.

1980. gadā Džigme Khesars Namgjels Vangčuks - Butānas karalis.

1980. gadā Ticiano Ferro - itāļu dziedātājs.

1986. gadā Šarlote Čērča - velsiešu dziedātāja.

1987. gadā Ešlija Grīna - amerikāņu aktrise un modele.

1987. gadā Elena Peidža - kanādiešu aktrise.

1991. gadā Rijāds Mehrezs - alžīriešu futbolists.

1996. gadā Sofija Tērnere - angļu aktrise.

Notikumi Latvijā

1234. gadā pāvests Gregorijs IX par savu Legātu ieceļ Modenas Vilhelmu.

1945. gadā ceļā no Štuthofas koncentrācijas nometnes uz Lauenburgas nometni mirst Latvijas Centrālās Padomes priekšsēdētājs Konstantīns Čakste.

1997. gadā satiksmes ministrs Vilis Krištopans paraksta rīkojumu, kas nosaka valsts uzņēmuma "Lidosta Rīga" pārveidošanu par akciju sabiedrību.

1998. gadā Ziemas olimpiskajās spēlēs Nagano, Japānā, bobsleja sacensībās četrinieku ekipāžām vienīgā Latvijas ekipāža (pilots Sandis Prūsis, Egīls Bojārs, Jānis Ozols, Jānis Elsiņš) triju braucienu summā izcīna sesto vietu. Latvijas biatlonistu komanda (Oļegs Maļuhins, Ilmārs Bricis, Gundars Upenieks, Jēkabs Nākums) stafetē 4x7,5 kilometru distancē 18 komandu konkurencē arī izcīna sesto vietu.

1999. gadā Kosovā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotājam no Latvijas Zemessardzes virsleitnantam Georgam Kerlinam uzbrūk serbu policisti. 23.martā Latvijas vēstnieks ANO Jānis Priedkalns Dienvidslāvijas valdībai iesniedz protestu, kurā izteikts Latvijas valdības sašutums par uzbrukumu EDSO misijas dalībniekam un aicinājums bargi sodīt uzbrucējus.

2000. gadā tiek nodibināta Daugavpils uzņēmēju un arodbiedrību partija "Latgales gaisma". Par jaunās partijas valdes un partijas priekšsēdētāju tās dibināšanas sanāksmē ievēlēts AS "Stalkers" prezidents Rihards Eigims.

2003. gadā Latvijas vienība Mārtiņš Rubenis, Anna Orlova un Zigmārs Berkolds/Sandris Bērziņš Siguldā notiekošajās pasaules čempionāta kamaniņu sportā komandu sacensībās izcīna otro vietu.

2005. gadā Latvijā ierodas pasaulē pazīstamais arhitekts, Latvijas Nacionālās bibliotēkas jeb "Gaismas pils" vīzijas autors Gunārs Birkerts.

2005. gadā Latvijā pirmo reizi norisinās "dziedošo" suņu konkurss "Mazo draugu talantu fabrika".

Notikumi pasaulē

1440. gadā tiek izveidota Prūsijas Konfederācija.

1613. gadā par Krievijas caru tiek ievēlēts Mihails I, kurš aizsāk Romanovu dinastijas valdīšanu Krievijas impērijā.

1743. gadā Londonā notiek Georga Hendeļa oratorijas "Samsons" pirmizrāde.

1804. gadā pirmā pašgājēja tvaika lokomotīve veic izbraucienu Velsā.

1848. gadā Karls Markss un Frīdrihs Engelss publicē savu "Komunistu manifestu".

1875. gadā nāk pasaulē francūziete Žanna Kalmāna, kura nodzīvo 122 gadus un 164 dienas - ilgāko apstiprināto cilvēka mūžu vēsturē.

1878. gadā Ņūheivenā Konektikutas štatā ASV tiek izdota pirmā telefonu grāmata.

1885. gadā Vašingtonā tiek svinīgi atklāts Vašingtona monuments, godinot pirmo ASV prezidentu Džordžu Vašingtonu.

1916. gadā Pirmajā pasaules karā Vācijas armija uzsāk uzbrukumu Francijas Verdēnas pilsētai. Kauja ilgst līdz pat 18. decembrim, un tajā dzīvības zaudē 434 000 vācu un 543 000 franču karavīru.

1918. gadā Austrālijas kavalērija ieņem Jērikas pilsētu, kas tolaik atradās Jordānijas sastāvā.

1937. gadā Tautu Savienība aizliedz ārvalstu "brīvprātīgo" līdzdalību Spānijas pilsoņu karā.

1947. gadā izgudrotājs Edvins Herberts Lends Ņujorkā demonstrē pirmo tūlītējo fotouzņēmumu kameru "Polaroid Land Camera".

1952. gadā tolaik Pakistānas sastāvā ietilpstošās Dhakas policija atklāj uguni pret studentiem, kas pieprasa bengāļu valodai piešķirt oficiālu statusu, nogalinot četrus cilvēkus un izraisot visas valsts mēroga protestus, kas galu galā noved pie bengāļu valodas atzīšanas par vienu no Pakistānas oficiālajām valodām. Šī notikuma iespaidā UNESCO 21.februāri vēlāk pasludina par "Starptautisko mātes valodas dienu".

1952. gadā Lielbritānijas premjerministra Vinstona Čērčila vadītā valdība atceļ identifikācijas karšu sistēmu valstī, lai "atbrīvotu cilvēkus".

1953. gadā anglis Frensiss Kriks un amerikānis Džeimss Vatsons atklāj DNS molekulas struktūru.

1960. gadā Kubas līderis Fidels Kastro nacionalizē visus uzņēmumus Kubā.

1965. gadā Ņujorkā tiek nogalināts melnādaino nacionālistu līderis Malkolms Litls (Malkolms Ikss) pirms viņa plānotās uzrunas Afroamerikāņu vienotības organizācijas sanāksmē.

1972. gadā Ričards Niksons kļūst par pirmo ASV prezidentu, kurš apmeklējis Ķīnu, tādējādi izbeidzot divas desmitgades ilgušo naidīgumu starp abām valstīm.

1972. gadā padomju bezpilota kosmiskais kuģis "Luna 20" nosēžas uz Mēness.

1973. gadā Lībijas lidmašīna "Boeing 727" tiek notriekta virs Izraēlas militārā lidlauka, nogalinot 104 lidmašīnas pasažierus.

1974. gadā īstenojot Izraēlas un Ēģiptes miera līguma noteikumus, Suecas kanāla rietumu krasta teritorijas atstāj pēdējie izraēliešu spēki.

1975. gadā Votergeitas skandāla gaitā par tiesas darba kavēšanu tiek ieslodzīti cietumā trīs ASV prezidenta Ričarda Niksona palīgi.

1989. gadā Čehoslovākijas komunistu valdības varasiestādes iesloga cietumā čehu disidentu dramaturgu Vāclavu Havelu par kūdīšanu uz nemieriem. Pēc komunisma krišanas Havels kļuva par Valsts prezidentu.

1995. gadā dēkainis Stīvs Fosets Saskačevanā Kanādā sekmīgi noslēdz pirmo lidojumu gaisa balonā pāri Klusajam okeānam.

1995. gadā nemieros Selkadži cietumā Alžīrijā tiek nogalināti četri cietumsargi un 96 ieslodzītie.

2002. gadā ASV prezidents Džordžs Bušs apmeklē Ķīnu tieši 30 gadus pēc Ričarda Niksona vēsturiskās vizītes šajā valstī.

2004. gadā Romā tiek dibināta pirmā Eiropas politiskā partija - Eiropas zaļie.

2007. gadā no amata atkāpjas Itālijas premjerministrs Romāno Prodi. Prezidents Džordžo Napolitāno gan viņa atkāpšanās rakstu nepieņem.

2012. gadā Eirozona panāk vienošanos par jaunu finansiālās palīdzības paketi Grieķijai, lai glābtu valsti no maksātnespējas un eirozonu no izjukšanas.