8. februāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
foto: Publicitātes
Sveicam dzimšanas dienā mūžam jauno aktrisi Vitu Vārpiņu!
Slavenības

8. februāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jauns.lv / LETA

Šodien dzimšanas diena kādreizējam Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram Jānim Naglim, aktrisei Vitai Vārpiņai... Pasaules vēsturē 8. februāris vēl iegājis ar to, ka pirms 185 gadiem duelī tiek nāvīgi ievainots krievu dzejnieks Aleksandrs Puškins.

8. februāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaul...

Jubilāri Latvijā

1871. gadā Andrievs Niedra - mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks (miris 1942. gadā).

1923. gadā Ēvalds Vilks - rakstnieks (miris 1976. gadā).

1936. gadā Guntis Eberhards - Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis.

1937. gadā Aivars Gipslis - šahists (miris 2000. gadā).

1949. gadā Ināra Freidenfelde - zvērināta advokāte.

1952. gadā Juris Viņķelis - politiķis.

1952. gadā Linards Skuja - Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks.

1958. gadā Jānis Naglis - Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents, bijušais Latvijas Automobiļu federācijas prezidents, bijušais Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors.

1968. gadā Vita Vārpiņa - Dailes teātra aktrise.

Spēlmaņu nakts 2006. gada 23. novembrī Liepājas teātrī.

Noslēpumainā Vita Vārpiņa

1969. gadā Aigars Bikše - Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, 13. Saeimas deputāts.

Aigara Bikšes vides mākslas objekta „Meitene ar kurpi” svinīgā atklāšana

2017. gada 17. maijā LU Botāniskajā dārzā atklāts Aigara Bikšes vides mākslas objekts „Meitene ar kurpi”.

1975. gadā Mārtiņš Bičevskis - jurists, bijušais politiķis.

Jubilāri pasaulē

1191. gadā Jaroslavs II - Krievijas lielkņazs (miris 1246.gadā).

1291. gadā Alfonsu IV - Portugāles karalis (miris 1357.gadā).

1677. gadā Žaks Kasini - franču astronoms (miris 1756.gadā).

1828. gadā Žils Verns - franču rakstnieks (miris 1905.gadā).

1834. gadā Dmitrijs Mendeļejevs - krievu ķīmiķis (miris 1907.gadā).

1895. gadā Kings Vidors - amerikāņu kinorežisors (miris 1982.gadā).

1900. gadā Ivans Ivanovs-Vano - krievu animators (miris 1987.gadā).

1925. gadā Džeks Lemmons - amerikāņu aktieris un režisors (miris 2001.gadā).

1926. gadā Nīls Kesedijs - amerikāņu rakstnieks (miris 1968.gadā).

1931. gadā Džeims Dīns - amerikāņu aktieris (miris 1955.gadā).

1941. gadā Niks Nolte - amerikāņu aktieris.

1955. gadā Džons Grišams - amerikāņu rakstnieks.

1960. gadā Dino Čikarelli - kanādiešu hokejists.

1961. gadā Vinss Nīls - amerikāņu dziedātājs ("Mötley Crüe").

1966. gadā Hristo Stoičkovs - bulgāru futbolists.

1970. gadā Alonso Mornings - amerikāņu basketbolists.

1971. gadā Andrus Vērpalu - igauņu distanču slēpotājs.

1974. gadā Gijs Manuels de Omems - Kristo - franču mūziķis ("Daft Punk").

1974. gadā Sets Grīns - amerikāņu aktieris, režisors, scenāriju autors un producents.

1977. gadā Deivs Farells - amerikāņu mūziķis ("Linkin Park").

1990. gadā Klejs Tompsons - amerikāņu basketbolists, olimpiskais čempions, trīskārtējs NBA čempions, Pasaules kausa ieguvējs.

Notikumi Latvijā

1423. gadā Livonijas trīs lielāko pilsētu - Rīgas, Tērbatas un Tallinas - sūtņi 73 Hanzas pilsētu vārdā noslēdz tirdzniecības līgumu ar Novgorodu. Šis fakts liecina par Livonijas pilsētu īpašo lomu un nozīmi Hanzas tirdznieciskajā politikā ar Krievzemi.

1906. gadā izdots Kurzemes gubernatora Kņazeva rīkojums par obligātu pasu maiņu guberņas zemniekiem, kas jāizdara līdz 1906.gada 15.martam. Rīkojums izdots, lai novērstu iespēju ar iepriekš iegūtām pasu veidlapām izgatavot viltotus dokumentus, kas palīdzētu izvairīties no represijām.

1950. gadā mirst dzejnieks un rakstnieks Aleksandrs Čaks (dzimis 1901. gadā).

1995. gadā Ādažos, piedaloties Igaunijas, Latvijas un Lietuvas prezidentiem, ārlietu un aizsardzības ministriem, tiek oficiāli atklāts Baltijas miera bataljons - BALTBAT.

1999. gadā Latvijas Banka, pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, iesniedz Rīgas apgabaltiesā pieteikumu par Deivida Berija atcelšanu no "Bankas Baltija" likvidatora amata.

2001. gadā Rīgā oficiāli tiek atklāta Ķīles un Brēmenes ostu kopējā pārstāvniecība Latvijā. Tās mērķis ir veicināt tautsaimniecības un transporta biznesa attīstību starp abām valstīm, un šī ir pirmā ārvalstu ostu pārstāvniecība Latvijā.

2002. gadā Amerikas Savienoto Valstu pilsētā Soltleiksitijā sākas XIX Ziemas olimpiskās spēles, kurās Latviju pārstāv līdz šim lielākā delegācija. Latvijas sportisti startē astoņos sporta veidos: ātrslidošanā, biatlonā, bobslejā, hokejā, kamaniņu sportā, skeletonā, distanču slēpošanā un kalnu slēpošanā. Latvija pirmo reizi piedalās komandu sporta sacensībās - hokejā.

2004. gadā naktī mīklainos apstākļos notiek ielaušanās "Latvijas Unibankas" Rīdzenes filiālē, kas atrodas Rīgā, Vaļņu ielā 11. Pēc bankas speciālistu aplēsēm, nolaupīti aptuveni 112 000 latu. Šī bankas aplaupīšana naudas summas ziņā ir viena no apjomīgākajām Latvijā kopš neatkarības atgūšanas. 2007.gada janvārī tiesa četrām par filiāles aplaupīšanu apsūdzētām personām piespriež cietumsodu.

2005. gadā Rīgas 1.slimnīcā atklāj Epilepsijas diagnostikas centru, kas ļauj slimniekiem vienuviet veikt visus nepieciešamos izmeklējumus un analīzes, lai noteiktu precīzu diagnozi.

2006. gadā prestižo "Grammy" balvu pasniegšanas ceremonijā Latvijas diriģents Mariss Jansons saņēmis "Grammy" balvu par labāko orķestra uzstāšanos. Jansons bija nominēts divās kategorijās - "Labākā orķestra uzstāšanās" un "Labākais klasikas albums", saņemot "Grammy" balvu par labāko orķestra uzstāšanos un par Dmitrija Šostakoviča 13.simfonijas ierakstu Bavārijas Radio simfoniskā orķestra un kora izpildījumā. Mūzikas balvai "Grammy" bija izvirzīta arī dziedātāja Elīna Garanča balvai kategorijā "Labākais opermūzikas ieraksts" par dalību Antonio Vivaldi skaņdarba "Bajazet" ierakstā.

2007. gadā Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotes mīnu meklētājs "Namejs" šķērso Ziemeļu polāro loku. Tas notiek pirmo reizi atjaunoto Jūras spēku vēsturē.

Notikumi pasaulē

1587. gadā skotu karalienei Mērijai tiek izpildīts nāves sods par līdzdalību sazvērestībā, lai nogalinātu savu māsīcu, Anglijas karalieni Elizabeti I.

1726. gadā Krievija tiek izveidota Augstākā slepenā padome.

1807. gadā Napoleona spēki pie Polijas pilsētas Eilavas sakauj Krievijas spēkus.

1837. gadā krievu dzejnieks Aleksandrs Puškins duelī ar Žoržu Šarlu Dantesu tiek nāvīgi ievainots gurnā. Pēc divām dienām Puškins mirst.

1879. gadā kanādiešu inženieris un izgudrotājs Sendfords Flemings sanāksmē Karaliskajā Kanādas institūtā ierosina pieņemt Universālo standarta laiku.

1904. gadā Japānas spēkiem Portarturā uzbrūkot Krievijas flotei sākas Krievijas-Japānas karš.

1915. gadā Losandželosā pirmizrādi piedzīvo D.V. Grifita pretrunīgi vērtētā filma "The Birth of a Nation" ("Nācijas dzimšana"), kurā slavināts balto pārākums un Kukluksklans.

1924. gadā pirmo reizi nāves soda izpildē izmantota gāzes kamera, ASV Nevadas štatā izpildot nāves sodu par slepkavību notiesātajam Džī Džonam.

1949. gadā komunistu pārvaldītajā Ungārijā katoļu kardinālam Jozefam Mindžentijam piespriests mūža ieslodzījums par pretvalstiskām aktivitātēm.

1963. gadā militārā apvērsumā tiek gāzts Irākas prezidents Abdelkarims Kasems.

1971. gadā tiek ieviests Ņujorkas biržas indekss "Nasdaq".

1983. gadā Izraēlas izmeklētāju ziņojumā Izraēlas līderi, ieskaitot aizsardzības ministru Arielu Šaronu, tiek atzīti par daļēji vainīgiem 1982.gadā notikušajā slaktiņā Sabras un Šatilas palestīniešu bēgļu apmetnēs Libānā.

1999. gadā 79 gadu vecumā mirst britu rakstniece Airisa Mērdoka.

2001. gadā bijušais Vācijas kanclers Helmūts Kols piekrīt prokuratūras piedāvājumam samaksāt 300 000 vācu marku soda naudu, lai izbeigtu kriminālizmeklēšanu pret viņu par slepenu naudas dāvinājumu pieņemšanu amata pilnvaru laikā.