18. janvāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1853. gadā Kārlis Mīlenbahs - valodnieks (miris 1916. gadā).

1892. gadā Viktors Hasmanis - Latvijas armijas pulkvežleitnants (miris 1984. gadā).

1939. gadā Vilnis Salaks - komponists un mūzikas pedagogs.

1953. gadā Jānis Dripe - bijušais Kultūras ministrs un Rīgas pilsētas galvenais arhitekts.

1955. gadā Arnis Ozols - teātra režisors.

1956. gadā Regīna Devīte - Valmieras Drāmas teātra aktrise.

1975. gadā Andris Ambainis - matemātiķis, datorzinātnieks.

1983. gadā Ance Priede - aktrise.

1985. gadā Māris Jass - hokejists.

Jubilāri pasaulē

1689. gadā Monteskjē - franču rakstnieks, domātājs (miris 1755.gadā).

1795. gadā Anna Pavlovna no Krievijas - Nīderlandes karaliene (mirusi 1865.gadā).

1813. gadā Džozefs Glidens - amerikāņu fermeris, kurš patentēja dzeloņstiepli (miris 1906.gadā).

1849. gadā Edmunds Bārtons - pirmais Austrālijas premjerministrs (miris 1920.gadā).

1882. gadā Aleksandrs Alans Milns - angļu rakstnieks, Vinnija Pūka tēla radītājs (miris 1956.gadā).

1904. gadā Kerijs Grānts - angļu aktieris (miris 1986.gadā).

1905. gadā Džozefs Bonanno - Sicīlijā dzimis amerikāņu gangsteris (miris 2002.gadā).

1921. gadā Joičiro Nambu - Japānā dzimis amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 2015. gadā).

 1925. gadā Žils Delēzs - franču filozofs (miris 1995.gadā).

1932. gadā Roberts Entons Vilsons - amerikāņu rakstnieks (miris 2007.gadā).

1933. gadā Rejs Dolbijs - amerikāņu izgudrotājs, "Dolby" skaņas sistēmas autors.

1937. gadā Džons Hjūms - Ziemeļīrijas politiķis, Nobela Miera prēmijas laureāts.

1941. gadā Deivids Rafins - amerikāņu dziedātājs ("The Temptations", miris 1991.gadā).

1950. gadā Žils Vilnēvs - kanādiešu autosportists (miris 1982.gadā).

1955. gadā Kevins Kostners - amerikāņu aktieris, divu "Oskara" balvu ieguvējs.

1961. gadā Marks Mesjē - kanādiešu hokejists, seškārtējs Stenlija kausa ieguvējs, 15 reizes piedalījies NHL "Zvaigžņu spēlē".

1965. gadā Deivs Atels - amerikāņu komiķis un rakstnieks.

1967. gadā Ivans Samorano - čīliešu futbolists, 2000. gada olimpisko spēļu sudraba godalgas ieguvējs.

1969. gadā Džims O'Rurks - amerikāņu mūziķis un producents ("Loose Fur", "Wilco").

1971. gadā Džonatans Deiviss - amerikāņu mūziķis ("Korn").

1971. gadā Hoseps Gvardiola - spāņu futbolists, 1992. gada olimpiskais čempions, tagad treneris.

1973. gadā Krispians Millss - britu mūziķis ("The Jeevas", "Kula Shaker").

1979. gadā Paulu Fereira - portugāļu futbolists.

1980. gadā Džeisons Sīgels - amerikāņu aktieris, producents un scenāriju autors.

1981. gadā Olivjē Rošū - beļģu tenisists, Francijas "open" čempions dubultspēlē.

1984. gadā Mārja Kivi - igauņu dziedātāja ("Vanilla Ninja").

1988. gadā Angelika Kerbere - vācu tenisiste, bijusī pasaules ranga līdere, Austrālijas "open", ASV "open" un Vimbldonas čempionāta uzvarētāja, 2016. gada olimpisko spēļu sudraba godalgas ieguvēja.

Notikumi Latvijā

1991. gadā Latvijas Augstākā Padome pieņem lēmumu izveidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju Anatolija Gorbunova vadībā. Komisijas sastāvā tiek iecelti Ivars Godmanis, Romualds Ražuks un Jānis Dinēvičs. Ministru Padomei tika uzdots izveidot Pašaizsardzības departamentu.

1996. gadā notiesātais bijušais Latvijas Komunistiskās partijas līderis Alfrēds Rubiks no izmeklēšanas izolatora tiek pārvests uz Matīsa cietumu.

1996. gadā Saeima nolemj sūtīt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienību Latvijas un Dānijas kopīgās militārās vienības sastāvā līdzdalībai miera nodrošināšanas operācijā bijušajā Dienvidslāvijā.

1999. gadā Zemkopības ministra vietas izpildītājs Vents Balodis paraksta rīkojumu par to, ka no 1. janvāra līdz 1.maijam zemniekiem tiek piešķirta vienreizēja subsīdija Ls 8 apmērā par katru cūkgaļai realizēto cūku. Subsīdijas tika piešķirtas tikai par pirmās un ekstra kategorijas realizēto cūkgaļu.

2003. gadā Lillehammerē, Norvēģijā, Latvijas kamaniņu braucēja Anna Orlova Pasaules kausa izcīņas piektajā posmā izcīna trešo vietu. Sacensībās uzvarēja vāciete Zilke Oto.

2005. gadā par Latvijas Pirmās partijas valdes priekšsēdētāju apstiprināts bijušais izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzevičs.

2005. gadā Latvijas mežizstrādātāji un ar mežizstrādi saistīto pakalpojumu sniedzēji nodibina jaunu sabiedrisko organizāciju - Latvijas Mežsaimnieku asociāciju.

2006. gadā Johannesburgā atver Latvijas goda konsulātu Dienvidāfrikas Republikā.

2006. gadā valsts SIA "Autotransporta direkcija" (ATD) izsniedz pirmo digitālā tahogrāfa karti Latvijā.

Notikumi pasaulē

1486. gadā Anglijas karalis Henrijs VII salaulājas ar Elizabeti, Anglijas karaļa Edvarda IV meitu.

1520. gadā Dānijas un Norvēģijas karalis Kristiāns II pieveic Zviedrijas karaspēku.

1535. gadā spāņu konkistadors Fransisko Pisaro dibina Peru pilsētu Limu.

1670. gadā Karību jūras pirāts Henrijs Morgans sagrābj Panamu.

1701. gadā Frederiks I kļūst par Prūsijas karali.

1778. gadā angļu kapteinis Džeimss Kuks kļūst par pirmo zināmo eiropieti, kas atklājis Havaju salas, kuras viņš nodēvē par "Sviestmaižu salām".

1871. gadā par Vācijas pirmo imperatoru kļūst Vilhelms I.

1886. gadā izveidojot Anglijas Hokeja asociāciju, dzimst mūsdienu lauka hokejs.

1896. gadā pirmo reizi tiek demonstrēts rentgena aparāts.

1911. gadā amerikāņu lidotājs Jūdžins Elijs ar lidmašīnu piezemējas uz ASV karakuģa "USS Pennsylvania" Sanfrancisko ostā, kļūstot par pirmo personu, kas ar lidmašīnu nosēdies uz kuģa.

1912. gadā britu dabas pētnieks Roberts Falkons Skots sasniedz Dienvidpolu, taču tur uzzina, ka viņu par mēnesi apsteidzis norvēģu pētnieks Roals Amundsens. Amundsens ar komandu veiksmīgi atgriezās savā bāzes nometnē, bet Skots un viņa četri biedri atceļā gāja bojā.

1919. gadā Francijas premjerministra Žorža Klemenso vadībā tiek atklāta Versaļas miera konference Pirmā pasaules kara izbeigšanai.

1919. gadā tiek dibināta luksusa automašīnu kompānija "Bentley Motors Limited".

1943. gadā pēc septiņas dienas ilgām niknām kaujām padomju spēki pārrauj 16 mēnešus ilgo Vācijas spēku aplenkumu ap Ļeņingradu.

1944. gadā "Metropolitan Opera House" Ņujorkā pirmo reizi notiek džeza koncerts, kurā uzstājas Luiss Ārmstrongs, Benijs Gūdmens, Laionels Hemptons, Ārtijs Šovs, Rojs Eldridžs un Džeks Tīgārdens.

1945. gadā Sarkanā armija atbrīvo Budapeštas geto.

1964. gadā tiek izsludināti plāni par Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpju būvniecību Ņujorkā.

1964. gadā pirmo reizi "Billboard" topu tabulās iekļūst grupas "The Beatles" ieraksts.

1974. gadā pēc nedēļu ilgām sarunām Ēģipte un Izraēla paraksta vienošanos par savu spēku atvilkšanu no Suecas kanāla.

1977. gadā zinātnieki identificē iepriekš nepazīstamu baktēriju, kas izraisa mistisko leģionāru slimību.

1977. gadā Austrālijā traģiskākajā vilcienu avārijā iet bojā 83 cilvēki, no tilta nogāžoties lokomotīvei un uzkrītot virsū pasažieru vilcienam.

1983. gadā Starptautiskā olimpiskā komiteja piešķir leģendārā amerikāņu sportista Džima Torpa izcīnītās olimpiskās medaļas viņa ģimenei. Medaļas Torpam tika atņemtas par amatiera statusa pārkāpšanu.

1991. gadā Persijas līča kara laikā Irāka izšauj vismaz astoņas raķetes "Scud" uz Izraēlu.

1995. gadā Francijas dienvidos netālu no Valonpondarkas tiek atklāts alu tīkls, kurā atrodas 17 000 līdz 20 000 gadus seni zīmējumi un gravējumi.

1997. gadā norvēģis Borgs Ouslands kļūst par pirmo cilvēku, kas vienatnē un bez jebkādas palīdzības šķērsojis Antarktīdu.

2000. gadā bijušais Vācijas kanclers Helmūts Kols atkāpjas no savas partijas Kristīgo demokrātu apvienības goda priekšsēdētāja amata sakarā ar skandālu par partijas finansēm.

 2001. gadā Kongo Demokrātiskā Republika oficiāli paziņo par prezidenta Lorāna Kabilas nāvi, kuru pirms divām dienām nāvīgi ievainoja viņa miesassargs.

2003. gadā pretkara demonstrācijās visā pasaulē no Tokijas līdz Londonai un Sanfrancisko ielās iziet vairāki miljoni cilvēku, protestējot pret ASV plāniem uzbrukt Irākai.

2005. gadā Eiropas lidmašīnu ražotājs EADS iepazīstina ar vislielāko uzbūvēto civilo aviolaineri "Airbus A380", kas spēj pārvadāt līdz 800 pasažieru.

2007. gadā Rietumeiropai pāri brāžas desmit gados spēcīgākā viesuļvētra "Kirils", kas izraisa plašus postījumus un plūdus 20 Eiropas valstīs, prasot vismaz 44 cilvēku dzīvības.