23. decembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1920. gadā Zenta Ērgle - rakstniece (mirusi 1998. gadā).

1930. gadā Nikolajs Neilands - diplomāts, politiķis un žurnālists (miris 2003. gadā).

1942. gadā Silvija Deidule - pianiste.

1956. gadā Jānis Ķīsis - dermatovenerologs un Rīgas Stradiņa universitātes docents.

1958. gadā Arnis Melnis - VAS "Latvijas Valsts meži" valdes loceklis.

1962. gadā Guntis Bārzdiņš - LU Matemātikas un informātikas institūta direktors, profesors.

1967. gadā Ainars Latkovskis - pedagogs, žurnālists, politiķis, bijis īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās.

1970. gadā Rēzija Kalniņa - Dailes teātra aktrise un režisore.

1971. gadā Raimonds Melderis - vijolnieks.

Jubilāri pasaulē

1750. gadā Frederiks Augusts I - Saksijas karalis (miris 1827.gadā).

1777. gadā Aleksandrs I - Krievijas cars (miris 1825.gadā).

1790. gadā Žans Fransuā Šampoljons - franču ēģiptologs (miris 1832.gadā).

1878. gadā Stepans Tomišenko - ukraiņu mehānikas inženieris (miris 1972. gadā).

1891. gadā Aleksandrs Rodčenko - krievu gleznotājs un fotogrāfs (miris 1956. gadā).

1911. gadā Nilss Kajs Jerne - angļu imunologs, Nobela prēmijas laureāts (miris 1994. gadā).

1918. gadā Helmūts Šmits - bijušais Rietumvācijas kanclers (miris 2015. gadā).

1931. gadā Ļevs Durovs - padomju un krievu aktieris, teātra režisors, pedagogs, publicists (miris 2015. gadā).

1933. gadā Akihito - Japānas imperators.

1943. gadā Silvija - Zviedrijas karaliene.

1944. gadā Veslijs Klārks - ASV ģenerālis un bijušais NATO augstākais apvienoto spēku komandieris.

1948. gadā Deivids Deiviss - britu politiķis.

1950. gadā Visente del Boske - spāņu futbolists un treneris, aizvadis Spānijas izlasi līdz Pasaules kausa ieguvēju titulam 2010. gadā, Eiropas čempionu titulam 2012. gadā.

1951. gadā Entonijs Fillipss - britu ģitārists ("Genesis").

1956. gadā Mikele Alboreto - itāliešu F1 pilots (miris 2001.gadā).

1956. gadā Deivs Murejs - angļu ģitārists ("Iron Maiden").

1962. gadā Štefans Hells - Rumānijā dzimis vācu zinātnieks, Nobela prēmijas ieguvējs ķīmijā.

1964. gadā Edijs Veders - amerikāņu mūziķis ("Pearl Jam" solists).

1967. gadā Karla Bruni - itāļu izcelsmes franču modele un dziedātāja, Francijas bijusī pirmā lēdija.

1974. gadā Agustins Delgado - ekvadoriešu futbolists un politiķis.

1974. gadā Tamazs Pertija - gruzīnu futbolists un treneris.

1976. gadā Jūlija Čepalova - krievu distanču slēpotāja, trīskārtēja olimpiskā čempione.

Notikumi Latvijā

1905. gadā soda ekspedīcijas nodaļa ierodas Ventspilī.

1938. gadā Latvijas Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis paraksta likumu par Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Satversmi.

2006. gadā Latvijas ceļotāji - Valdis Brants kopā ar 15 domubiedriem - dodas trīs mēnešus ilgā autoekspedīcijā "Āfrikas josta 2007", kurā plānots veikt 27 000 kilometru garu maršrutu līdz Keiptaunai.

Notikumi pasaulē

1888. gadā holandiešu mākslinieks Vinsents van Gogs nogriež daļu savas kreisās auss, aiznes to uz bordeli un uzdāvina prostitūtai vārdā Reičela.

1913. gadā ASV prezidents Vudrovs Vilsons paraksta likumu par Federālo rezervju izveidošanu.

1933. gadā Vācijas tiesa piespriež nāvessodu Marinusam fan der Lubem par Reihstāga ēkas aizdedzināšanu.

1947. gadā ASV Bella laboratorijās pirmo reizi tiek demonstrēts tranzistors.

1948. gadā starptautisks militārais tribunāls piespriež nāvessodu septiņiem bijušajiem Japānas līderiem par viņu lomu Otrajā pasaules karā.

1950. gadā Romas katoļu pāvests Pijs XII paziņo, ka zem Vatikāna atrasts Svētā Pētera kaps.

1953. gadā par "sazvērestību ar mērķi gāzt padomju varu un atjaunot kapitālismu" notiesātajam Padomju Savienības drošības komitejas vadītājam Lavrentijam Berijam tiek izpildīts nāvessods.

1954. gadā Bostonas slimnīcā tiek veikta pirmā cilvēku nieres transplantācijas operācija.

1972. gadā spēcīgā zemestrīcē Nikaragvā iet bojā aptuveni 10 000 cilvēku.

1979. gadā Padomju spēki ieņem Afganistānas galvaspilsētu Kabulu.

1986. gadā pēc trimdā Gorkijā pavadītiem septiņiem gadiem Maskavā atgriežas prominentais kodolfiziķis un cilvēktiesību aizstāvis Andrejs Saharovs kopā ar sievu Jeļenu Bonneri.

1990. gadā Slovēnijas iedzīvotāji referendumā pārliecinoši nobalso par valsts neatkarību no Dienvidslāvijas.

2000. gadā pēc sarežģītām sarunām 189 valstu ANO Ģenerālā Asambleja apstiprina plašas reformas organizācijas finansējumā, ieskaitot ASV maksājumu samazināšanu.

2002. gadā pēc trimdā pavadītiem 56 gadiem īsā vizītē dzimtajā Itālijā atgriežas Itālijas karaliskā ģimene, kuru daudzi itālieši nosoda par sadarbību ar Benito Musolīni Otrā pasaules kara laikā.

2013. gadā, pateicoties Krievijas prezidenta Vladimira Putina amnestijai, no apcietinājuma tiek atbrīvotas pankgrupas "Pussy Riot" dalībnieces Marija Aļohina un Nadežda Tolokoņņikova, kuras 2012. gada augustā tika notiesātas par huligānismu, kas motivēts ar reliģisko naidu.