11. decembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1943. gadā Gunta Smiltniece - bijusī Liepājas Universitātes rektore.

1935. gadā Māra Zemdega - aktrise, tēlnieka Kārļa Zemdegas meita,  2018. gadā saņēmusi "Spēlmaņu nakts" balvu par mūža ieguldījumu.

Jubilāri pasaulē

1984. gadā Leitons Beinss - angļu futbolists.

1979. gadā Valdis Mintāls - igauņu daiļslidotājs.

1975. gadā Martins Pruseks - čehu hokejists, bijušais Rīgas "Dinamo" vārtsargs, tagad treneris.

1973. gadā Mos Def - amerikāņu reperis un aktieris.

1972. gadā Dāniels Alfredsons - zviedru hokejists, 2006. gada olimpiskais čempions.

1969. gadā Višvanatans Anands - indiešu šaha lielmeistars.

1968. gadā Fabricio Ravalenni - itāliešu futbolists, tagad treneris.

1963. gadā Naidžels Vinterbērns - angļu futbolists.

1958. gadā Nikijs Sikss - amerikāņu basģitārists ("Mötley Crüe").

1954. gadā Džermeins Džeksons - amerikāņu mūziķis.

1953. gadā Andrejs Makarevičs - krievu mūziķis ("Mašina Vremeņi").

1950. gadā Kristina Onassis - miljardiera Aristoteļa Onassis mantiniece (mirusi 1988.gadā).

1943. gadā Džons Kerijs - amerikāņu politiķis.

1941. gadā Žans Pols Parizē - franču hokejists un treneris (miris 2015. gadā).

1930. gadā Žans Luī Trentinjāns - franču aktieris.

1925. gadā Pols Grīngārds - amerikāņu neirologs, Nobela prēmijas laureāts.

1922. gadā Nikolajs Ozerovs - padomju tenisists un aktieris, vēlāk viens no slavenākajiem sporta komentētājiem (miris 1997. gadā).

1918. gadā Aleksandrs Solžeņicins - krievu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 2008.gadā).

1913. gadā Žans Marē - franču aktieris (miris 1998.gadā).

1911. gadā Nagibs Mahfuzs - ēģiptiešu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 2006.gadā).

1882. gadā Makss Borns - vācu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1970.gadā).

1863. gadā Ennija Džampa Kennona - amerikāņu astronome (mirusi 1941.gadā).

1843. gadā Roberts Kohs - vācu bakteriologs, Nobela prēmijas laureāts (miris 1910.gadā).

1810. gadā Alfrēds de Misē - franču dzejnieks (miris 1857.gadā).

1803. gadā Hektors Berliozs - franču komponists (miris 1869.gadā).

1781. gadā Deivids Brūsters - britu fiziķis un izgudrotājs (miris 1868.gadā).

1725. gadā Džordžs Meisons - amerikāņu valstsvīrs (miris 1792.gadā).

1475. gadā Leons X - Romas pāvests (miris 1521. gadā).

Notikumi Latvijā

2006. gadā atklāj pirmo interneta grāmatu veikalu "KUKii", kurā jau no portāla atklāšanas brīža vienviet ir pieejamas visas Latvijas apgādos izdotās grāmatas.

2004. gadā Latvijas Politiski represēto apvienības 16.konferencē par organizācijas priekšsēdētāju tiek ievēlēts Gunārs Resnais.

2004. gadā par Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētāju atkārtoti ievēl Alfrēdu Rubiku.

2004. gadā aizklātā balsojumā par partijas "Jaunais laiks" Rīgas nodaļas vadītāju atkārtoti ievēl Baibu Brigmani.

2004. gadā ar sarīkojumu "Pa septiņiem vārtiem var ienākt" Aizkraukles Tautas teātris svin 25 gadu jubileju.

2001. gadā Ministru kabinets pieņem noteikumus, kas paredz izveidot Krāslavas un Aizkraukles novadus. Noteikumi par Krāslavas rajona Krāslavas novada izveidošanu paredz, ka tiek apvienota Krāslavas pilsēta un Krāslavas pagasts. Savukārt noteikumi par Aizkraukles rajona Aizkraukles novada izveidošanu paredz, ka novadā apvienojas Aizkraukles pilsēta un Aizkraukles pagasts.

2000. gadā aptaujā "Kapitāla biznesa cilvēks 2000" visvairāk balsu ieguvis AS "Aldaris" prezidents Vitālijs Gavrilovs, otrajā vietā ierindojies bijušais SIA "Baltcom GSM" prezidents Pēteris Šmidre, bet trešo vietu ieņem izdevniecības "Žurnāls "Santa"" galvenā redaktore Santa Anča.

2000. gadā tiek nodibināta Latvijas Metālistu arodbiedrību konfederācija, kurā apvienotas trīs metālistu arodbiedrības - apvienotā arodbiedrība "Latvijas metāls", VEF darbinieku arodbiedrība un AS "Liepājas metalurgs" arodbiedrība. Par konfederācijas priekšsēdētāju ievēlēta apvienotās arodbiedrības "Latvijas metāls" priekšsēdētāja Lidija Gavrilova.

1999. gadā Latvijas Zinātņu akadēmijā notiek Triju Zvaigžņu ordeņa brālības dibināšanas kongress. Organizācijas mērķis ir apvienot visus Triju Zvaigžņu ordeņa īpašniekus, kā arī izveidot speciālu kartotēku, kurā būtu informācija par ordeņa īpašniekiem. Par Triju zvaigžņu ordeņa brālības priekšsēdētāju kongresa dalībnieki vienbalsīgi ievēl arheologu Jāni Graudoni.

1995. gadā "Banka Baltija" tiek pasludināta par bankrotējušu. Apelācijas kārtībā šis lēmums tiek pārsūdzēts, taču vēlāk atcelts.

1905. gadā Rūjienas tautas milicijas nodaļa atbruņo vietējo policiju, sagrābj Rūjienas - Pērnavas dzelzceļa līniju un aptur jauniesaukto ešelonu kursēšanu.

1584. gadā Rīgas rāte, paklausot Polijas-Lietuvas valsts karaļa Stefana Batorija rīkojumam, pasludina pāreju uz jauno gregoriāņu kalendāru, kas kļuva par ieganstu "Kalendāra nemieriem".

Notikumi pasaulē

2008. gadā tiek arestēts bijušais fondu biržas "Nasdaq" priekšsēdētājs un Volstrītas konsultants Bernards Medofs, kura radītā krāpnieciskā ASV investīciju shēma radījusi zaudējumus 50 miljardu dolāru apmērā. Vēlāk tiesa piespriež viņam 150 gadu ilgu cietumsodu.

2006. gadā Irāna sarīko konferenci, lai debatētu par holokaustu un apšaubītu, vai nacistiskā Vācija izmantoja gāzes kameras. Izraēla, ASV un Irānas ebreju kopiena nosoda konferenci, apsūdzot Irānu sešu miljonu ebreju nogalināšanas noliegšanā.

2001. gadā Ķīna kļūst par Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsti.

2000. gadā FIFA piešķir 20.gadsimta labākā futbola kluba balvu Spānijas klubam Madrides "Real".

1997. gadā pēc ilgstošām sarunām Japānas pilsētā Kioto tiek noslēgta pasaules pirmā vienošanās par siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas samazināšanu.

1994. gadā Krievija ieved tankus un regulāro armiju separātiskajā Čečenijā, lai likvidētu republikas trīs gadus ilgos centienus panākt neatkarību.

1993. gadā pēc 45 gadus ilgām sarunām ANO apstiprina Cilvēktiesību komisāra posteņa izveidi, lai spētu ātri reaģēt uz cilvēktiesību pārkāpumu izraisītām krīzēm pasaulē.

1990. gadā Albānijā valdošā Komunistiskā partija atļauj opozīcijas partiju veidošanu.

1981. gadā boksa smagsvara zvaigzne Muhameds Ali pēdējā cīņā piekāpjas Trevoram Berbikam.

1981. gadā par ANO ģenerālsekretāru kļūst Peru diplomāts Havjers Peress de Kueljars.

1981. gadā Salvadoras bruņotie spēki pilsoņu kara laikā nogalina apmēram 900 civiliedzīvotājus, veicot kampaņu pret partizāniem.

1973. gadā Rietumvācijas kanclers Villijs Brands un Čehoslovākijas premjers Ļubomirs Štrougals paraksta oficiālu vienošanos, kas anulē 1938.gada Minhenes paktu, ar kuru nacistu līderis Ādolfs Hitlers sankcionēja Sudetijas anektēšanu.

1972. gadā Amerikāņu "Apollo 17" kļūst par sesto kosmisko misiju, kuras gaitā notikusi nosēšanās uz Mēness.

1964. gadā Če Gevaras runas laikā uz ANO mītni Ņujorkā tiek raidīts mīnmetēja šāviņš.

1963. gadā ANO Ģenerālo Asambleju uzrunā marksistu revolucionārs Če Gevara.

1951. gadā par karjeras beigām paziņo leģendārais beisbolists Džo DiMadžo.

1946. gadā ANO Ģenerālā Asambleja izveido ANO Starptautisko bērnu fondu (UNICEF), lai palīdzētu bērniem kara plosītās zemēs.

1941. gadā Itālija un Vācija Otrajā pasaules karā piesaka karu ASV, tūlīt saņemot kara pieteikumu no ASV Kongresa, Kubas, Kostarikas, Nikaragvas un Gvatemalas.

1941. gadā Polija Otrajā pasaules karā piesaka karu Japānai.

1937. gadā Itālija izstājas no Tautu Savienības.

1901. gadā itālietis Guljelmo Markoni raida pirmo transatlantisko radio signālu no Anglijas dienvidrietumiem līdz Ņūfaundlendai Kanādā.

1886. gadā pirmo maču Londonā aizvada futbola kluba "Arsenal" priekštecis "Dial Square FC", ar rezultātu 6-0 uzvarot "Eastern Wanderers".

1816. gadā par 19. ASV štatu kļūst Indiāna.

1792. gadā Franču revolūcijas laikā Nacionālais konvents tiesā karali Luiju XVI par nodevību.

1282. gadā tiek nogalināts pēdējais neatkarīgās Velsas princis Livelins Grufuds, pirms Anglijas karalis Edvards I iekaro Velsu.