1. decembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1864. gadā Pēteris Zālīte - latviešu filozofs, publicists un sabiedriski politiskais darbinieks (miris 1939.gadā).

1889. gadā Pāvils Rozītis - rakstnieks, žurnālists un tulkotājs. Romānu "Ceplis" un "Valmieras puikas" autors (miris 1937.gadā).

1937. gadā Vaira Vīķe-Freiberga - Latvijas Valsts 6. prezidente.

1948. gadā Arvīds Platpers - diriģents, Mūzikas akadēmijas profesors.

1949. gadā Baiba Rivža - ekonomiste, politiķe, pasniedzēja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas katedrā.

1952. gadā Juris Kalniņš - režisors, Dailes teātra aktieris.

1967. gadā Ivars Zviedris - režisors, operators.

1975. gadā Ieva Puķe - Valmieras Drāmas teātra aktrise.

1986. gadā Olga Mirzagitova - vieglatlēte.

1987. gadā Everita Pjata - aktrise.

Jubilāri pasaulē

1081. gadā Luijs VI - Francijas karalis (miris 1137.gadā).

1761. gadā Marī Tiso - vaska skulptūru radītāja (mirusi 1850.gadā).

1766. gadā Nikolajs Karamzins - krievu rakstnieks un valodnieks (miris 1826.gadā).

1886. gadā Rekss Stauts - amerkāņu rakstnieks (miris 1975.gadā).

1922. gadā Vsevolods Bobrovs - krievu futbolists un hokejists (miris 1979.gadā).

1925. gadā Mārtins Rodbels - amerikāņu zinātnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1998.gadā).

1935. gadā Vudijs Allens - amerikāņu kinorežisors un aktieris.

1944. gadā Džons Densmors - amerikāņu bundzinieks ("The Doors").

1945. gadā Bete Midlere - amerikāņu aktrise.

1949. gadā Pablo Eskobars - kolumbiešu narkobarons (miris 1993. gadā).

1958. gadā Alberto Kova - itāliešu vieglatlēts, olimpiskais, pasaules un Eiropas čempions 10 000 metru skrējienā.

1964. gadā Salvatore Skilači - itāļu futbolists, 1990. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīra bronzas godalgas ieguvējs un rezultatīvākais spēlētājs.

1967. gadā Nestors Karbonels - amerikāņu aktieris.

1970. gadā Sāra Silvermena - amerikāņu aktrise un humoriste, divu "Emmy" balvu ieguvēja.

1971. gadā Emīlija Mortimera - angļu aktrise.

1977. gadā Breds Delsons - amerikāņu ģitārists ("Linkin Park").

1985. gadā Džanele Moneja - amerikāņu dziedātāja.

1988. gadā Zoja Kravica - amerikāņu aktrise, rokmūziķa Lenija Kravica meita.

2001. gadā Aiko - Japānas princese.

Notikumi Latvijā

1225. gadā pēc bīskapa Alberta lūguma Vācijas karalis Heinrihs atzīst Rīgas bīskapijas zemes par Vācijas teritoriju un piešķir bīskapam firsta tiesības kalt naudu, dibināt pilsētas, spriest tiesu. Rīgā izkaļ pirmo monētu - feniņu.

1907. gadā Rīgā iesvēta jaunuzcelto Svēto Trīsvienības Sergija sieviešu klosteri.

1919. gadā darbību sāk Latvijas Kara skola, kas izveidota ar armijas virspavēlnieka 1919. gada 13. septembra pavēli Nr.40.

1989. gadā atklāj pirmo starptautisko avioreisu no lidostas "Rīga" maršrutā Rīga - Tallina - Stokholma.

1990. gadā darbību sāk Latvijas kompartijas dibinātā raidstacija "Sodružestvo".

1990. gadā Viļņā notiek pirmā Igaunijas, Lietuvas, Latvijas parlamentu kopīgā sēde, kurā Baltijas valstu Augstāko padomju priekšsēdētāji paraksta aicinājumu pasaules valstu parlamentiem izmantot savu ietekmi, lai Padomju Savienība atteiktos no draudu, ekonomiska un militāra spiediena politikas uz Baltijas valstīm un nekavējoties sāktu sarunas par to neatkarības atzīšanu, kā arī lai tiktu noteikti PSRS armijas izvešanas termiņi no Baltijas valstīm.

1998. gadā notiek Ministru prezidenta Viļa Krištopana vadītā Ministru kabineta pirmā sēde. Jauno valdību uzrunā Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

1999. gadā notiek Saeimas ārkārtas sēde par valsts budžetu 2000. gadam. Pie Saeimas nama Latvijas Medicīnas darbinieku arodbiedrība rīko piketu, lai pievērstu uzmanību nepietiekamajam finansējumam veselības aprūpei

2002. gadā Latvijas Radio 5.programmā sāk skanēt jauns studentu radio "Naba".

2005. gadā kompānija "Elkor" Rīgā, Krasta ielā, atklāj jauno "Elkor centru.

2005. gadā no 1. decembra telekomunikāciju operatoru klienti var pāriet pie cita operatora, saglabājot telefona numuru.

2005. gadā oficiāli darbu sāk Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.

2006. gadā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas gaisa telpā sāk patrulēt Beļģijas gaisa spēku lidotāji, kuri nomaina Spānijas karavīrus.

2012. gadā pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma latviešu 90. gadu kulta grupa "Jauns mēness" koncertzālē "Palladium" sniedz koncertu.

Notikumi pasaulē

1420. gadā Anglijas karaļa Henrija V karaspēks ieņem Parīzi.

1640. gadā Portugāle atgūst neatkarību no Spānijas un par tās karali kļūst Žoao IV.

1822. gadā par Brazīlijas pirmo imperatoru tiek kronēts Pedru I.

1835. gadā dāņu rakstnieks Hanss Kristians Andersens publicē savu pirmo pasaku grāmatu.

1860. gadā britu rakstnieks Čārlzs Dikenss savā žurnālā "All the Year Round" publicē pirmo daļu no romāna "Lielās cerības".

1885. gadā kaut arī precīzs datums nav zināms, ASV Patentu birojs 1885.gada 1.decembri atzīst par dienu, kad tirdzniecībā ASV piedāvāts dzēriens "Dr Pepper".

1906. gadā Parīzē tiek atklāts kinoteātris "Cinema Omnia Pathe", kas ir pasaulē pirmais filmu demonstrēšanai speciāli būvētais kinoteātris.

1913. gadā Grieķija anektē Krētu, kas ieguva pašpārvaldi no Turcijas pēc pirmā Balkānu kara.

1918. gadā Islande kļūst par pašpārvaldošu karalisti, kaut arī paliek savienībā ar Dāniju.

1918. gadā tek pasludināta Serbu, Horvātu un Slovēņu karaliste, kas vēlāk pazīstama kā Dienvidslāvijas Karaliste.

1918. gadā Ungārijā ietilpstošā Transilvānijas province nobalso par pievienošanos Rumānijai.

1925. gadā Francija, Beļģija un Vācija paraksta Lokarno līgumus, garantējot mieru un robežas Eiropā. Līgumos izklāstītajiem principiem piekrīt arī Lielbritānija un Itālija.

1934. gadā Ļeņingradā tiek nogalināts Krievijas Komunistiskās partijas līderis un Josifa Staļina tuvs sabiedrotais Sergejs Kirovs. Tiek uzskatīts, ka Kirova nogalināšanu noorganizēja Staļins, baidoties no viņa augošās popularitātes. Kirova nāve iezīmē Staļina uzsākto "Lielo tīrīšanu" - plašas politiskās represijas un vajāšanu, lai iznīcinātu visus Staļina režīma oponentus.

1955. gadā Montgomerī pilsētā ASV Alabamas štatā melnādainā šuvēja Roza Pārksa atsakās atbrīvot savu sēdvietu autobusā baltādainam cilvēkam un tiek arestēta. Šis incidents izraisa plašu boikotu un tiesas procesu, kura rezultātā melnādainos diskriminējošie segregācijas noteikumi tiek atzīti par nelikumīgiem.

1958. gadā Centrālāfrikas Republika iegūst neatkarību no Francijas.

1959. gadā 12 nācijas paraksta Antarktikas līgumu, vienojoties kontinentu izmantot tikai miermīlīgiem un zinātniskiem mērķiem.

1973. gadā 87 gadu vecumā mirst Izraēlas bijušais premjerministrs Dāvids Bengurions.

1973. gadā Papua Jaungvineja iegūst pašpārvaldes tiesības no Austrālijas.

1988. gadā par Pakistānas premjerministri tiek ievēlēta Benezira Bhuto, kļūstot par pirmo sievieti kādas musulmaņu nācijas valdības vadītājas amatā.

1989. gadā padomju līderis Mihails Gorbačovs Vatikānā tiekas ar Romas katoļu pāvestu Jāni Pāvilu II.

1990. gadā Lamanša tuneļa izbūvē 40 metrus zem jūras līmeņa tiek savienotas tuneļa daļas, kas stiepjas no Lielbritānijas un no Francijas.

1991. gadā Ukrainas iedzīvotāji referendumā nobalso par neatkarību no Maskavas.

1997. gadā 89 gadu vecumā mirst franču džeza vijolnieks Stefans Grapelli.

1998. gadā "Exxon Corp" piekrīt par 76,6 miljardiem ASV dolāru iegādāties "Mobil Corp", radot pasaulē lielāko naftas kompāniju.

2005. gadā Dienvidāfrikas Republikas Konstitucionālā tiesa nolemj, ka liegt homoseksuāliem pāriem iespēju laulāties ir nekonstitucionāli. Valsts parlaments 2006. gada novembrī pieņem attiecīgu likumu, legalizējot geju laulības.

2009. gadā stājas spēkā Lisabonas līgums, kas groza divus līdzšinējos Eiropas Savienības (ES) pamatlīgumus - līgumu par ES un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.