Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Sumināts! Politiķim Raivim Dzintaram šodien dzimšanas diena. (Foto: LETA)

25. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Slavenības
25. novembrī 02:56 2021. gada 25. novembrī 02:56
  Jauns.lv / LETA
Pasaules vēsturē šī diena iegājusi ar to, ka pirms 102 gadiem Kārlis Ulmanis saņem no Vācijas ģenerālpilnvarotā Baltijas zemēs Augusta Vinniga rakstu, kurā tiek teikts, ka vācu valdība ir ar mieru provizoriski atzīt Latvijas Tautas padomi un Pagaidu valdību.

Jubilāri Latvijā

1984. gadā Lauma Balode - aktrise.

1982. gadā Raivis Dzintars -  nacionālās apvienības "Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" priekšsēdētājs un deputāts Saeimā.

1976. gadā Vladimirs Žavoronkovs - futbolists, tagad treneris.

1975. gadā Aiva Rozenberga - bijusī Latvijas Institūta direktore, tagad Valsts prezidenta padomniece saziņai ar sabiedrību.

1961. gadā Sandra Strazdiņa - diriģente.

1959. gadā Pēteris Apinis - bijušais Latvijas Ārstu biedrības prezidents, ārsts, izdevējs.

Jubilāri pasaulē

1984. gadā Gaspārs Uljē - franču aktieris un modelis.

1981. gadā Šavi Alonso - spāņu futbolists, 2010. gada Pasaules kausa ieguvējs un divkārtējs Eiropas čempions.

1979. gadā Džoels Kinamans - Zviedrijā dzimis amerikāņu aktieris.

1977. gadā Giljermo Kanass - bijušais argentīniešu tenisists, tagad treneris, trenējis arī latviešu zvaigzni Ernestu Gulbi.

1976. gadā Oļena Vitričenko - ukraiņu vingrotāja, deviņkārtējā pasaules čempione un desmitkārtējā Eiropas čempione.

1971. gadā Kristīna Eplgeita - amerikāņu aktrise.

1965. gadā Dugrejs Skots - skotu aktieris.

1960. gadā Džons F.Kenedijs juniors - amerikāņu izdevējs.

1959. gadā Stīvs Rotrijs - britu ģitārists ("Marillion").

1953. gadā Džefrijs Skilings - "Enron" bijušais vadītājs.

1952. gadā Imrans Hans - pakistāniešu kriketa zvaigzne.

1915. gadā Augusto Pinočets - Čīles diktators (miris 2006.gadā).

1914. gadā Džo DiMadžo - amerikāņu beisbola spēlētājs, Merilinas Monro otrais vīrs (miris 1999.gadā).

1900. gadā Rūdolfs Hēss - Aušvicas nāves nometnes komandants (miris 1947.gadā).

1895. gadā Ludviks Svoboda - Čehoslovākijas prezidents (miris 1979.gadā).

1881. gadā Jānis XXIII - Romas pāvests (miris 1963. gadā).

1844. gadā Karls Bencs - vācu autoinženieris, pielāgoja iekšdedzes dzinējus automašīnām (miris 1929.gadā).

1841. gadā Ernsts Šrēders - vācu matemātiķis, viens no matemātiskās loģikas pamatlicējiem (miris 1902.gadā).

1814. gadā Jūlijs Roberts fon Majers - vācu fiziķis un mediķis, viens no termodinamikas pamatlicējiem (miris 1878.gadā).

1609. gadā Henrieta Marija - Anglijas karaļa Čārlza I sieva (mirusi 1669.gadā).

1562. gadā Felikss Lope de Vega - spāņu rakstnieks (miris 1635.gadā).

Notikumi Latvijā

2005. gadā Jelgavā atklāj Vācijas AKG grupas uzņēmuma SIA "AKG Thermotechnik Lettland" jauno automašīnu radiatoru ražotni, kas ir pirmā AKG grupas ražotne Austrumeiropā un savu produkciju piegādās pasaules autobūves vadošajiem uzņēmumiem.

2003. gadā pirmo reizi pasniedz lidmašīnu konstruktora Kārļa Irbīša stipendijas četrās nominācijās - pasniedzējiem un zinātniekiem, topošajiem zinātniekiem, bakalauriem, maģistriem, inženieriem un studentiem. Stipendijas piešķirtas 14 cilvēkiem. Kārlis Irbītis bija viens no lidmašīnu projektēšanas aizsācējiem Eiropā, lidmašīnu nozares konstruktors.

2002. gadā Ministru kabinets izdod rīkojumu izveidot Latvijas Republikas delegāciju iestāšanās sarunām ar Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO). Par delegācijas vadītāju apstiprina Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Māri Riekstiņu.

2000. gadā Rīgā darbu sāk studentu veidotā raidstacija "Radio KNZ". 2001.gada nogalē tā maina īpašnieku un pārtop par "Radio Nova".

1999. gadā Rīgā pie Saeimas ēkas piketē aptuveni 300 Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības biedru, kuri prasa palielināt finansējumu pedagogu darba algām 2000.gada valsts budžetā.

1999. gadā Saeima galīgajā lasījumā pieņem likumprojektu par akcīzes nodokli alum, kas paredz ar akcīzes nodokli aplikt alu ar absolūtā spirta daudzumu lielāku par 0,5 tilpuma procentiem.

1992. gadā ANO pieņem rezolūciju, kurā aicina pilnībā izvest ārzemju karaspēku no Baltijas valstīm.

1990. gadā PSRS un LPSR konstitūciju un pilsoņu tiesību aizstāvēšanas komiteja tiek pārveidota par Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteju.

1949. gadā sāk iznākt Amerikas latviešu laikraksts "Laiks".

1920. gadā Tautu Savienības V komisija uzklausa Zigfrīdu Annu Meierovicu sakarā ar Latvijas uzņemšanas lūgumu.

1918. gadā Kārlis Ulmanis saņem no Vācijas ģenerālpilnvarotā Baltijas zemēs Augusta Vinniga rakstu, kurā tiek teikts, ka vācu valdība ir ar mieru provizoriski atzīt Latvijas Tautas padomi un Pagaidu valdību.

1905. gadā vispārējam politiskajam streikam pievienojas Rīgas un Jelgavas strādnieki.

Notikumi pasaulē

2016. gadā mirst Kubas līderis Fidels Kastro (dzimis 1926. gadā).

2005. gadā 59 gadu vecumā mirst britu futbola leģenda Džordžs Bests.

2004. gadā palestīniešu vadošās frakcijas "Fatah" padome nolemj prezidenta amatam virzīt Mahmudu Abasu 11.novembrī mirušā Jasira Arafata vietā.

2004. gadā Dienvidkorejas zinātnieku komanda paziņo, ka viņi izmantojuši cilmes asins šūnas no nabas saites, lai saaudzētu paralizēta cilvēka muguras smadzenes. Pacients pēc ārstēšanas kursa spēja paiet pirmo reizi 19 gadu laikā.

2001. gadā Masačūsetsā bāzētā organizācija "Advanced Cell Technology Inc." paziņo par veiksmīgu cilvēka embrija klonēšanu. Kompānija norāda, ka tās plāns nav radīt klonētu cilvēku, bet gan izmantot cilmes šūnas slimību ārstēšanā.

2000. gadā Azerbaidžānu satricina spēcīga zemestrīce, kuras stiprums epicentrā ir septiņas magnitūdas, bet Baku 6,3 magnitūdas, kam seko vairāki spēcīgi pēcgrūdieni. Tā bija spēcīgākā zemestrīce Baku un tās apkārtnē kopš 1842.gada. Laimīgā kārtā zemestrīce sagrāva tikai dažus desmitus māju un prasīja tikai 26 cilvēku dzīvības.

1999. gadā ANO Ģenerālā asambleja apstiprina rezolūciju, 25.novembri pasludinot par ikgadējo Starptautisko dienu, lai izskaustu vardarbību pret sievietēm.

1992. gadā Čehoslovākijas Federālā asambleja nobalso par valsts sadalīšanu no 1993.gada 1.janvāra Čehijas Republikā un Slovākijā.

1986. gadā ieroču tirdzniecības skandāla dēļ no amata atkāpjas ASV nacionālās drošības padomnieks Džons Poindeksters, un no ASV Nacionālās drošības padomes atlaiž pulkvežleitnantu Oliveru Norsu, atklātībā nonākot faktam, ka no ieroču tirdzniecības Irānai gūtā peļņa nelikumīgi novirzīta Nikaragvas pretkomunistiskajiem nemiernieku grupējumam "Contra".

1984. gadā Notinghilas ierakstu studijā Londonā sapulcējas 36 pasaulē vadošie mūziķi, lai ierakstītu dziesmu "Do They Know It's Christmas" un vāktu naudu cīņai pret badu Etiopijā.

1975. gadā Surinama iegūst neatkarību no Nīderlandes.

1974. gadā 65 gadu vecumā mirst birmiešu diplomāts U Tants, kurš no 1961. līdz 1971.gadam bija ANO ģenerālsekretārs.

1973. gadā mierīgā valsts apvērsumā gāž Grieķijas militāro diktatoru Georgu Papadopulu.

1963. gadā Ārlingtonas nacionālajā kapsētā apbedī nogalināto ASV prezidentu Džonu F.Kenediju.

1953. gadā Anglijas futbola izlase piedzīvo savu pirmo zaudējumu mājās pret pretinieku no kontinentālās Eiropas, zaudējot Ungārijas izlasei.

1952. gadā Londonā piedzīvo pirmizrādi Agatas Kristi luga "Peļu slazds", kas tiek uzvesta joprojām un ir pasaulē visilgāk nepārtraukti uz skatuves uzvestā luga.

1950. gadā Ķīnas Tautas Republika iesaistās Korejas karā, nosūtot tūkstošiem karavīru pāri Jalu upes robežai pret ANO spēkiem.

1947. gadā Jaunzēlande ratificē Vestminsteres statūtu un kļūst neatkarīga no Lielbritānijas likumdevēju kontroles.

1943. gadā Dienvidslāvijas Nacionālās atbrīvošanas antifašistiskā padome atjauno Bosnijas un Hercegovinas valstisko statusu.

1936. gadā Vācija un Japāna Berlīnē paraksta vienošanos par pasākumiem, "lai aizsargātu savas kopīgās intereses" Padomju Savienības neizprovocēta uzbrukuma gadījumā kādai no valstīm.

1905. gadā Norvēģijā ierodas Dānijas princis Karls, lai kļūtu par Norvēģijas karali Hokonu VII.

1867. gadā zviedru zinātnieks Alfrēds Nobels patentē dinamītu.

1839. gadā Indijai pāri brāžas postošs ciklons ar spēcīgu vēju un ūdens līmeņa celšanos piekrastē par 12 metriem. Vētra noposta Koringas ostu Indijas dienvidaustrumos, kas tā arī nekad nav atjaunota. Spēcīgais vējš nolīdzināja visu tā ceļā, viļņi skalojās desmitiem kilometru attālumā no piekrastes, izmetot krastā 20 000 kuģu. Uzskata, ka dabas stihija prasīja aptuveni 300 000 cilvēku dzīvības, kas to padara par vienu no postošākajām katastrofām pasaules vēsturē.

1795. gadā no sava troņa spiests atkāpties neatkarīgās Polijas pēdējais karalis Staņislavs Augusts Poniatovskis.

1703. gadā britu salās plosās 1703.gada Lielā vētra, kas 25.novembrī sasniedz savu lielāko spēku un saglabā to līdz 27.novembrim. Vētras ātrums sasniedza 60 metrus sekundē, un tā ir lielākā vētra, kāda jebkad reģistrēta Britu salās. Stihija prasīja aptuveni 9000 cilvēku dzīvības.

1667. gadā postošā zemestrīcē Šemahā Kaukāzā iet bojā 80 000 cilvēku.

Citi šobrīd lasa

Mūsdienu vecvecāki negrib pieskatīt mazbērnus. Iemesli - pārāk prasīgi jaunie vecāki, gribas padzīvot sev 2
Otrā valsts pasaulē saīsina darba nedēļu zem piecām dienām
Kas ietekmē elektrības cenu straujo kāpumu, un ar ko jārēķinās tās lietotājiem? 4
Pievienot komentāru

"Мне уже 60, а я все еще Шурик": Александр Демьяненко ненавидел роль, сделавшую его звездой

"Кощеи нынче в моде?": экстремально похудевшего Лепса не признали на новом фото