"Spēlēsim koncertu arī diviem klausītājiem!" grupas "Baltie lāči" līderis Andris Baltacis strādā un nečīkst
Šlāgermūzikas mīļotāji un grupas "Baltie lāči" fani uztraukušies, kur pazudis grupas līderis Andris Baltacis.
“Esmu dzīvs, vesels un strādāju,” ar žurnāla "Kas Jauns" starpniecību skaidrību ievieš Andris Baltacis. “Tā jau laikam no malas šķiet – ja beidzamā laikā neskrienam uz dziesmu aptaujām, liekas, esam pazuduši. Taču koncertdzīve notiek un mēs strādājam. Viss rit savu gaitu. Jau no 21. novembra pēc ierobežojumu atcelšanas mēs turpināsim spēlēt un pabeigt šā rudens koncertprogrammu "Tirgus stāsti". Var pat teikt, ka mēs ar koncertiem Preiļos, Valmierā, Jelgavā un Ilūkstē noslēgsim šo turneju. Protams, šobrīd tāds laiks, ka balles nespēlējam, bet spēlējam akustiskos koncertus. Turklāt, kamēr citi mūziķi samazina grupu sastāvu, mēs to esam papildinājuši ar diviem mūziķiem – trompetistu un trombonistu. Klāt nākuši divi jauni un spēcīgi vīri kā ozoli no Latgales. Tāpēc tagad mums ir krāšņāka un skaistāka skaņa. Vienmēr ir gribējies, lai mūsu dziesmām nav tikai labs teksts un mūzika, bet savs īpašais skanējums, ko varētu atšķirt no visiem pārējiem,” ar jaunumiem iepazīstina mūziķis.
Andris Baltacis un grupas mūziķi visi vakcinējušies pret Covid-19. Viņiem ne mirkli nav bijis šaubu, vai jāvakcinējas. Viņi to paveikuši, lai varētu droši strādāt un pelnīt naudu, kā arī nebaidīties par savu veselību. “Skaidri zinājām, ka bez vakcīnas uz skatuves netiksim. Mēs to labi sapratām. Esam kā piemērs apkārtējiem un savām ģimenēm. Tagad droši varam braukt koncertēt un nenervozēt. Piemēram, koncerti, kas norisinājās vasarā, bija tā sauktajā zaļajā režīmā. Ja jau mēs esam vakcinēti, tad, atvainojiet, arī skatītājiem un klausītājiem tādiem ir jābūt. Protams, ja salīdzina, cik klausītāju nāca uz koncertiem pirms pandēmijas, tagad tas skaitlis ir samazinājies. No iepriekšējo gadu koncertu apmeklētājiem ir palikuši 10–12 procenti. Jā, ir pagaidām maz klausītāju un skatītāju, bet esmu ar grupas zēniem vienojies – ja būs kaut vai tikai divi klausītāji, arī viņiem spēlēsim. Varbūt tā ir latgaliešu spītība.
Tikai dzīvajā koncertā varam saņemt to burvību, klātesamību, savstarpējo mijiedarbību un enerģiju. Pēc klātienes koncertiem, atgriežoties mājās, ir milzum daudz pozitīvisma.
Es saprotu, ka šobrīd ir smagi visapkārt... Kolēģi mirst... Draugi un paziņas ir aizgājuši. Atgriežoties no koncertiem, šī rudenīgā gaisotne un bēdas kļūst gaišākas. Mēs nečīkstam, kustamies un strādājam. Kad sanākam kopā, mums ir tāāāda enerģija! Mums nevienam vairs nav 18 gadu, man, piemēram, jau ir pāri 50. Tagad katra diena, ko varam būt uz skatuves, ir jāpavada ar milzīgu baudu. Ja reiz arī darām kādas blēņas, tagad tās jau ir pārdomātas blēņas,” tā grupas "Baltie lāči" līderis.
Jau aptuveni 20 gadus Andris Baltacis var sevi dēvēt par īstu laucinieku, jo ar ģimeni dzīvo īpašumā Rēzeknes novada Vērēmu pagastā. Viņam muzicēšana "Baltajos lāčos" ir vienīgais darbs. “Pārējie grupas zēni gan darbojas arī citur,” viņš piebilst.
Taujāts, kā pavadījis mājsēdes laiku, mūziķis teic, ka lauciniekiem jau ir vieglāk, jo var pa mežu svaigā gaisā izstaigāties, arī pie mājas ir daudz darāmā. “Jāuzteic policija. Redzēju, ka arī pa mūsu lauku ceļiem pabraukājās un pārbaudīja, vai tiek ievērota komandantstunda. Es jau varēju atļauties iziet savā pagalmā, bet bija redzams, kā kārtības sargi uzpasēja situāciju arī laukos. Mums jau katram savā vietā ir jābūt valstiski atbildīgiem,” tā mūziķis.
