1. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1769. gadā Garlībs Merķelis - vācbaltiešu rakstnieks un publicists, viens no spilgtākajiem apgaismības ideju pārstāvjiem Baltijā (miris 1850. gadā).

1930. gadā Ilmārs Bišers - zvērināts advokāts (miris 2011. gada maijā).

1952. gadā Romualds Pipars - režisors, operators, scenārists, producents.

1953. gadā Andrejs Spridzāns - Dobeles novada priekšsēdētājs.

Jubilāri pasaulē

1578. gadā Dmitrijs Požarskis - krievu princis (miris 1642. gadā).

1727. gadā Ivans Šuvalovs - Maskavas universitātes dibinātājs (miris 1797. gadā).

1762. gadā Spensers Persevals - Lielbritānijas premjerministrs, vienīgais britu premjers, kurš ticis nogalināts (miris 1812.gadā).

1778. gadā Gustavs IV Ādolfs - Zviedrijas karalis (miris 1837.gadā).

1878. gadā Konrāds Megi - igauņu gleznotājs (miris 1925.gadā).

1878. gadā Karloss Savedra Lamass - argentīniešu politiķis, Nobela Miera prēmijas laureāts (miris 1959.gadā).

1886. gadā Hermans Brohs - austriešu rakstnieks (miris 1951.gadā).

1889. gadā Barons Filips Noels - Beikers - kanādiešu miera aktīvists, Nobela Miera prēmijas laureāts (miris 1982.gadā).

1934. gadā Umberto Anjelli - autobūves kompānijas "Fiat" bijušais vadītājs (miris 2004.gadā).

1941. gadā Alfio Bazils - argentīniešu futbola treneris.

1942. gadā Lerijs Flints - pornogrāfiskā žurnāla "Hustler" izdevējs.

1946. gadā Juko Šimizu - japāņu dizainere, "Hello Kitty" radītāja.

1949. gadā Deivids Fosters - kanādiešu mūzikas producents, 16 "Grammy" balvu ieguvējs.

1950. gadā Roberts Loflins - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.

1957. gadā Lails Lovets - amerikāņu mūziķis, dziedātājs, akteiris un ierakstu producents, četru "Grammy" balvu ieguvējs.

1961. gadā Kelvins Džonsons - amerikāņu mūziķis ("Beat Happening", "The Halo Benders").

1962. gadā Entonijs Kīdiss - amerikāņu mūziķis ("Red Hot Chili Peppers").

1963. gadā Riks Allens - britu bundzinieks ("Def Leppard").

1966. gadā Mērija Hensena - austrāliešu ģitāriste un dziedātāja ("Stereolab").

1969. gadā Tajs Domi - kanādiešu hokejists, viens no rupjākajiem spēlētājiem NHL vēsturē.

1972. gadā Tonija Kolete - austrāliešu aktrise, "Zelta globusa" un "Emmy" laureāte.

1973. gadā Aišvarja Rai - indiešu aktrise.

1986. gadā Pens Bedžlijs - amerikāņu aktieris (seriāls "Gossip Girl").

Notikumi Latvijā

1919. gadā, lai uzlabotu Latvijas karavīru dzīves apstākļus un arī apkalpotu plašas iedzīvotāju aprindas, darbību sāk Armijas ekonomiskais veikals, kurš tolaik atradās Krišjāņa Barona ielā 20, vēlāk Mārstaļu ielā 16 un visbeidzot Audēju ielā 16, kurā patlaban atrodas tirdzniecības centrs "Galerija Centrs". Uzņēmumu dibināja Latvijas armijas struktūrvienības.

1922. gadā darbu sāk Latvijas Banka.

1923. gadā Zigfrīds Meierovics Latvijas vārdā paraksta politiskās savienības līgumu ar Igauniju.

1925. gadā darbu sāk Rīgas radiofons. Pirmā pārraide ir pieslēgšanās Operas teātrim, no kura translē Dž. Pučīni operu "Madame Butterfly". Sākotnēji kopējais raidlaika ilgums dienā nepārsniedz divas stundas.

1930. gadā atklāj Centrāltirgu, vienu no modernākajiem Eiropā.

1993. gadā Basteja bulvārī, gar ielas malu, tiek ierīkotas pirmās pašvaldības maksas autostāvvietas Rīgā. Sākotnēji tajās tiek izmantoti mehāniskie maksas skaitītāji, kurus kā dāvinājumu Rīga saņēmusi no Helsinkiem, bet 1994.gadā no franču uzņēmuma "Schlumberger" tiek iegādāti pirmie elektroniskie laika skaitītāji.

2000. gadā Rīgā, Lomonosova ielā 1, svinīgi tiek atklāta Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte.

Notikumi pasaulē

1512. gadā pirmo reizi plašākai publikai dota iespēja aplūkot Mikelandželo apgleznotās Siksta kapelas griestus.

1520. gadā portugāļu jūrnieks Fernando Magelāns sasniedz šaurumu starp Dienvidamerikas dienvidu galu un Ugunszemi, kas savieno Kluso un Atlantijas okeānu. Šaurums vēlāk tiek nodēvēts Magelāna vārdā.

1604. gadā Vaitholas pilī Londonā notiek Viljama Šekspīra traģēdijas "Otello" pirmizrāde.

1611. gadā Vaitholas pilī Londonā notiek Viljama Šekspīra komēdijas "Vētra" pirmizrāde.

1755. gadā spēcīga zemestrīce un cunami noposta Portugāles galvaspilsētu Lisabonu, nogalinot 60 000-90 000 cilvēku.

Sena gravīra, kurā attēlota Lielā Lisabonas zemestrīce – dabas katastrofa, kas kļūst par aizsākumu Apgaismības laikmetam.

1800. gadā ASV prezidents Džons Adamss kļūst par pirmo ASV vadītāju, kas dzīvo Baltajā namā.

1805. gadā Trešās koalīcijas kara laikā Napoleona armija iebrūk Austrijā.

1814. gadā Sākas Vīnes kongress, lai pārrakstītu Eiropas politisko karti pēc Francijas sakaušanas.

1894. gadā par Krievijas caru pēc sava tēva Aleksandra III nāves kļūst Nikolajs II.

1896. gadā žurnālā "National Geographic" pirmo reizi nopublicēta fotogrāfija, kurā redzamas kailas sievietes krūtis.

1911. gadā Itālijas-Turcijas karā pirmo reizi kaujā tiek izmantota bumbas nomešana no lidmašīnas.

1914. gadā pieci vācu kreiseri pie Čīles krastiem Pirmajā pasaules karā nogremdē britu kuģus "Good Hope" un "Monmouth", kas prasa 1600 dzīvības.

1918. gadā Ņujorkā Melbounas ielas un Fletbušas avēnijas krustojumā notiek tramvaju sadursme, kas prasa 93 dzīvības. Tā ir traģiskākā tramvaju avārija ASV vēsturē.

1918. gadā Rietumukraina iegūst neatkarību no Austroungārijas impērijas.

1922. gadā no troņa atkāpjas Osmaņu impērijas pēdējais sultāns Mehmeds VI.

1936. gadā pēc Itālijas ārlietu ministra Galeaco Kjano vizītes Berlīnē Itālijas diktators Benito Musolīni paziņo par Romas un Berlīnes ass vienošanās noslēgšanu.

1939. gadā zinātnieki demonstrē pirmo trusi, kas piedzimis pēc mākslīgas apaugļošanas.

1948. gadā pie Mandžūrijas dienvidu krastiem eksplodē un nogrimst Ķīnas tirgotāju kuģis, kā rezultātā iet bojā 6000 cilvēku.

1950. gadā Romas katoļu pāvests Pijs XII Vatikānā piedzīvo "Saules brīnumu" - Dievmātes parādīšanos saules gaismā.

1950. gadā Puertoriko nacionālistu kustības divi locekļi neveiksmīgi mēģina nogalināt ASV prezidentu Hariju Trūmenu.

1951. gadā ASV armija, veicot izmēģinājumus Dezertrokā, Nevadas štatā, apmācību nolūkā pakļauj radioaktīvam starojumam amerikāņu karavīrus, kuru piedalīšanās izmēģinājumos nebija brīvprātīga.

1952. gadā ASV Māršala salās Klusajā okeānā sekmīgi veic savas pirmās ūdeņraža bumbas izmēģinājumu.

1954. gadā Alžīrijas Nacionālā atbrīvošanas fronte izdara pirmos šāvienus, aizsākot Alžīrijas karu par neatkarību.

1959. gadā Žaks Plants no Monreālas "Canadiens" kļūst par pirmo hokeja vārtsargu, kurš valkā pilnu sejas masku. Dažu gadu laikā šādas maskas Kanādā sāka valkāt visi vārtsargi.

1963. gadā Puertoriko tiek atklāta Arekibo observatorija ar pasaulē lielāko radioteleskopu.

1981. gadā Antigva un Barbuda iegūst neatkarību no Lielbritānijas.

1984. gadā par Indijas premjerministru kļūst Radživs Gandijs, kurš stājas atentātā nogalinātās savas mātes Indiras Gandijas vietā.

1993. gadā stājas spēkā Māstrihtas līgums, oficiāli nodibinot Eiropas Savienību.

1995. gadā Dienvidāfrikas Republikā notiek pirmās pašvaldību vēlēšanas, kurās var piedalīties visu rasu pilsoņi.

2007. gadā 92 gadu vecumā mirst amerikāņu bumbvedēja pilots Pols Tibetss, kurš 1945.gada 6.augustā vadīja lidmašīnu, kas nometa pirmo atombumbu Japānas teritorijā.

2010. gadā Brazīlijas prezidenta vēlēšanās uzvar Dilma Rusefa, kļūstot par pirmo sievieti Brazīlijas vēsturē, kas ievēlēta šajā amatā.