Jānis Jarāns pārcietis divas smagas sirds operācijas

Savulaik Jarānam jau tika veikta sirds asinsvadu stentēšana, ieliekot četrus stentus. Kopš tā laika viņš ik pēc gada iziet, kā pats saka, tehnisko apskati, lai pārbaudītu, kādā stāvoklī ir veselība un stenti. Un šīs ikgadējās pārbaudes veica un par aktieri rūpējās 1. slimnīcas kardioloģijas vadītāja Evija Zālīte. Jānis saka viņai lielu paldies par to! Taču nesen tika atklāts, ka Jarānam ir daudz nopietnākas veselības problēmas – aorta ir pamatīgi paplašinājusies un var plīst.

“Dakteri teica, ka jebkurā brīdī varu saļimt. Vai nu ejot pa ielu, vai spēlējot golfu, tā izļurkātā aorta pēkšņi plīsīs, un man būs vakars. Ārsti izlēma, ka jātaisa operācija un jānomaina aorta,” stāsta Jarāns, turpinot: “Toreiz mani sadakterēja, vaļā neplēšot. Tikai iegrieza rokā caurumu un pa asinsvadiem stentus aizvadīja līdz sirdij. Bet, kad man pateica, ka šoreiz nāksies zāģēt vaļā krūškurvi, tad gan bija šoks. Taču atbildēju, lai nedara to sāpīgi un ka vispār man kut,” joprojām humora izjūtu nav zaudējis Jānis, kuram jūnijā apritēja 66 gadi.

Operācija notika 21. septembrī Stradiņa slimnīcas Sirds ķirurģijas centrā. “Nākamajā dienā dakteri pēc ultrasonogrāfijas mani nolika fakta priekšā – nepieciešama vēl viena operācija, mani vēlreiz plēsīs vaļā. Nu bļāviens!!!! Izrādās, ka sakrājušies asins recekļi, kuri nekavējoties jāizņem. Tā nu mani pēc dienas atkal zāģēja un grieza. Bāc! Nu tas jau bija kaut kas,” atceras aktieris, sakot, ka dziļajā narkozē piedzīvojis dīvainas halucinācijas: “Tas manā radošajā dzīvē bija kaut kas pavisam jauns. Iekritu tik dziļā miegā, ka rādījās visādi mistiski tēli. Es pat īsti neatpazinu, kas tie tādi bija. Drīzāk kaut kādi labdabīgi spoki, ar kuriem kopā klejojām pa pils pagrabiem, gājām cauri sienām."

Tagad, atlabis pēc operācijas, Jānis no visas sirds (nu jau saremontētās) pateicas mediķiem. “Man bija ļoti jauks ķirurgs. Arī vārdā Jānis, bet uzvārdā Pavārs. Viņš man “uzvārīja” foršu “zupīti” – jaunu aortu sirsniņai. Fantastiski! Es savās izrādēs stāstu visādus brīnumus, bet tas, ko paveic šie mediķi, lūk, tas ir īsts brīnums! Iedomājieties tik – izļurkātu aortu aizstāj ar protēzi, un varu dzīvot tālāk. Mēs pat aizdomāties nespējam, cik augstas klases mediķi un cik moderna medicīna mums Latvijā ir. Tikmēr mums sabiedrībā atrodas ļaudis, kas apšauba mediķu profesionalitāti, ignorē ārstu teikto, kā rezultātā tagad slimnīcā visas gultas tiek pārkārtotas saslimušajiem ar Covid-19. Kad devos prom, slimnīca jau bija teju tukša – palātas tika atbrīvotas, lai varētu ārstēt kovida skartos. Būtu potējušies, tāda situācija nepienāktu. Man dusmas nāk par šādu vienas daļas sabiedrības bezatbildību, kā dēļ ciešam mēs visi,” pukojas aktieris.

Bet par slimnīcā pavadīto laiku viņam ir tikai vislabākie iespaidi. “Tur arī fantastiski baro. Garšīgi! Es jau esmu diezgan cimperlīgs, bet nebija par ko sūdzēties. Vienmēr no rītiem bija svaigi piena produkti, garšīgi jogurti, arī pārējais ēdiens kā šikā kafejnīcā. Un tik daudz jaunu, skaistu meiteņu man bija apkārt! Visas šīs māsiņas, ārstu palīdzes – jaunas studentes, no rītiem augstskolā studē, bet pa dienu strādā slimnīcā, dežurē pie pacientiem. Jā, mēs varam būt lepni, cik mums ir talantīga jaunatne, cik aizrautīgi savā izvēlētajā profesijā ir topošie ārsti,” mediķus nebeidz slavēt Jānis Jarāns un uz jautājumu, vai nav izmantojis iespēju ar jaunajām dakterītēm arī koķetēt, atsmej: “Protams! Kā tad nu bez tā! Tak nepārtraukti! Es visu laiku dzinu vellu un jokoju. Traki slims, knapi kustējos, bet jokus triekt mēģināju tik un tā.”

Tagad Jānis jau devies prom no slimnīcas, rehabilitāciju izies savās lauku mājās Engurē. “Trīs mēnešus jādzīvo mierīgi, jāļauj, lai sazāģētais krūškurvis pilnībā sadzītu. Un tad jau atkal varēšu vicināt golfa nūjas,” optimisma pilns ir Jarāns, piebilstot: “Pirms operācijas jau bija cerība, ka ātri tikšu uz kājām, taču tā sanāca, ka bija nepieciešama vēl viena operācija. Tā nu nācās gandrīz mēnesi pabūt slimnīcā. Bet nekas – kārtīgi izsēņoties pirms tam paspēju.”