7. oktobra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1986. gadā Jānis Andersons - hokejists.

1978. gadā Trojs Ostlers - basketbolists.

1975. gadā Kaspars Znotiņš - Jaunā Rīgas teātra aktieris.

1966. gadā Elita Milča - Labklājības ministrijas Stratēģijas un attīstības departamenta Investīciju un kredītpolitikas nodaļas vadītāja.

1965. gadā Maruta Raude - māksliniece.

1949. gadā Juris Kaža - žurnālists.

1939. gadā Jānis Ēriks Niedrītis - Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Vadībzinību katedras asociētais profesors.

1930. gadā Boriss Bērziņš - gleznotājs, grafiķis, zīmētājs un pedagogs (miris 2002. gadā).

Jubilāri pasaulē

1988. gadā Djegu Kosta - Spānijas futbolists.

1987. gadā Sems Kverijs - amerikāņu tenisists.

1982. gadā Džermens Defo - angļu futbolists.

1979. gadā Simona Amānara - rumāņu vingrotāja.

1976. gadā Žilbertu Silva - brazīliešu futbolists.

1974. gadā Ruslans Nigmatuļins - krievu futbola vārtsargs, tagad dīdžejs, TV raidījumu un pasākumu vadītājs.

1973. gadā Dida - brazīliešu futbolists, Pasaules kausa ieguvējs 2002. gadā, Pasaules kausa izcīņas finālturnīra sudraba ieguvējs 1998. gadā, "Copa America" uzvarētājs 1999. gadā, 1996. gada olimpisko spēļu bronzas medaļas laureāts.

1973. gadā Sami Hīpije - somu futbolists un treneris.

1968. gadā Toms Jorks - angļu mūziķis ("Radiohead").

1967. gadā Luks Heinss - angļu mūziķis ("The Auteurs", "Black Box Recorder").

1966. gadā Tonija Brekstone - amerikāņu dziedātāja.

1959. gadā Saimons Kauels - britu mūzikas producents.

1955. gadā Jo-Jo Ma - ķīniešu izcelsmes čellists.

1953. gadā Tiko Toress - amerikāņu bundzinieks ("Bon Jovi").

1952. gadā Vladimirs Putins - Krievijas prezidents.

1939. gadā Harolds Kroto - angļu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts.

1935. gadā Tomass Kenīlijs - austrāliešu rakstnieks.

1934. gadā Ulrike Meinhofa - vācu teroriste, kreiso kaujinieku grupējuma RAF līdzdibinātāja (mirusi 1976.gadā).

1931. gadā Desmonds Tutu - Dienvidāfrikas arhibīskaps, Nobela miera prēmijas laureāts.

1900. gadā Heinrihs Himlers - viens no nacistiskās Vācijas augstākajām amatpersonām (miris 1945.gadā).

1897. gadā Elija Muhammads - afroamerikāņu musulmaņu līderis, organizācijas Islāma nācija vadītājs (miris 1975.gadā).

1885. gadā Nilss Bors - dāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1962.gadā).

1841. gadā Nikolass - Melnkalnes karalis (miris 1921.gadā).

1748. gadā Kārlis XIII - Zviedrijas karalis (miris 1818.gadā).

1471. gadā Frederiks I - Dānijas un Norvēģijas karalis (miris 1533.gadā).

Notikumi Latvijā

2008. gadā, kad Ivara Godmaņa valdība izskata 2009.gada valsts budžetu, vairāki simti dažādu tautsaimniecības nozaru darbinieki pulcējušies pie valdības ēkas, lai pieprasītu darbam cienīgu atalgojumu. Skolotāji, šoferi, policisti, ugunsdzēsēji, sociālās aprūpes darbinieki, kā arī valsts iestāžu un pašvaldību pārstāvji no Ogres, Jelgavas, Tukuma, Liepājas un Rīgas rajoniem aicina valdību vēlreiz pārskatīt algu jautājumu. Pie valdības ēkas pulcējušies cilvēki uzsver, ka valdībai ir jāpilda dotie solījumi par algu paaugstināšanu.

2008. gadā Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) locekļi no advokatūras izslēdz Viktoru Tihonovu, kurš tiek vainots advokāta ētika pārkāpumos. ZAP Ētikas komisija arī nolēma rosināt jaunu disciplinārlietu par iespējamiem advokāta Tihonova likuma un Latvijas, kā arī Eiropas Savienības noteikto advokāta ētikas normu pārkāpumiem saistībā ar advokāta atlīdzības saņemšanu uzņēmēja Gata Saknīša lietā, kurā patlaban notiek tiesāšanās ar uzņēmēja māti Agru Saknīti un Tihonovu par dzīvokli Rīgā, Brīvības ielā.

2006. gadā Latvijā notiek 9. Saeimas vēlēšanas, kurās piedalās 60,98% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu. 9.Saeimas vēlēšanām tika reģistrēti 19 deputātu kandidātu saraksti un 1024 deputātu kandidāti. 9.Saeimas vēlēšanu rezultātus Centrālā vēlēšanu komisija apstiprināja 25.oktobrī. Deputātu vietas parlamentā ieguva septiņu partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti - Tautas partija (23 vietas), Zaļo un Zemnieku savienība (18 vietas), Jaunais laiks (18 vietas), "Saskaņas Centrs" (17 vietas), Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas Ceļš" vēlēšanu apvienība (10 vietas), Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (8 vietas), politisko organizāciju apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (6 vietas).

2005. gadā ar pārliecinošu balsu vairākumu par Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāju ievēl Ilzi Pilsētnieci. Iepriekš Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja pienākumus pildīja Inga Muciņa.

2004. gadā Eiropas Parlamentā notiek Latvijas izvirzītās kandidātes Eiropas Savienības komisāra amatam Ingrīdas Ūdres noklausīšanās. Tomēr 2.novembrī Ministru prezidents Indulis Emsis paziņo, ka no Eiropas Komisijas vadītāja Žozē Manuela Barrozu ir saņemta vēstule ar oficiālu aicinājumu izvirzīt jaunu komisāra amata kandidātu Ūdres vietā. Valdība komisāra amatam izvirza diplomātu ar gandrīz desmit gadu stāžu, bijušo vēstnieku Eiropas Savienībā Andri Piebalgu.

2003. gadā Rīgas apgabaltiesa nolemj no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) par labu Ilūkstes pilsētas domei piedzīt 1281 latu par atkārtotu pašvaldības vēlēšanu rīkošanu. Šai domei atkārtotas vēlēšanas bija jārīko tādēļ, ka LSDSP pašvaldību vēlēšanām iesniegtajā sarakstā viens kandidāts, Ilūkstes slimnīcas ārsts Andris Ancāns, vēlēšanu saraksta iesniegšanas dienā bija pārtraucis darba attiecības ar slimnīcu un pašvaldības vēlēšanu laikā vairs šo amatu neieņēma, līdz ar to zaudējot tiesības balotēties vēlēšanās. Pārkāpums tika atklāts pēc vēlēšanām, un Daugavpils tiesa anulēja vēlēšanu rezultātus.

2003. gadā Rīgā, Kalnciema ielā 28, svinīgi tiek uzsākta Hartmaņmuižas sarga namiņa fasādes krāsošana par godu Kalnciema ielas koka klasicisma ēku ansambļa ārējās fasādes atjaunošanas sākumam. Projektu 23 Kalnciema ielas koka ēku rekonstrukcijai starp Slokas un Melnsila ielu Pārdaugavā izstrādājis sabiedriskais fonds "Latvia Nostra". Nams tiek krāsots ar dabīgu lineļļas krāsu, kā pigmentus izmantojot zelta okeru, sodrējus, titāna dioksīdu un cinka oksīdu, kas dod iespēju atjaunot tradicionālu un noturīgu apdari.

2002. gadā Lielbritānijas iekšlietu ministrs Deivids Blankets paziņo, ka Latvija ir iekļauta starp tām valstīm, kuras Lielbritānija uzskata par drošām un demokrātiskām, tādēļ patvēruma meklētāji no Eiropas Savienības un NATO kandidātvalsts Latvijas tiks atraidīti.

2001. gadā Amerikas Savienotās Valstis ar Lielbritānijas atbalstu sāk uzbrukumu Afganistānas valdošās islāma kustības "Taliban" militārajiem objektiem un Osamas bin Ladena organizācijas "Al Qaeda" teroristu sagatavošanas nometnēm Afganistānā. Latvija kā NATO kandidātvalsts ieņem tādu pašu pozīciju kā NATO dalībvalstis, paužot kopēju viedokli un uzskatot ASV un Lielbritānijas militārās operācijas Afganistānā par ASV aizsardzības reakciju pret uzbrukumiem, kas pret ASV tika vērsti 11.septembrī.

1999. gadā klīnikā "EGV" tiek uzsākta Latvijā pirmās spermas bankas veidošana, pirmo reizi veicot vīrieša ģenētiskā materiāla iesaldēšanu.

1998. gadā apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK), savienība "Latvijas ceļš" (LC) un Jaunā partija neformāli vienojas par valdības veidošanu, atbalstot premjera amatam Vili Krištopanu. Tautas partijas (TP) valde izplata paziņojumu, kurā norāda, ka valdība būtu jāveido TP, LC un TB/LNNK.

1994. gadā Rīgā 39 gadu vecumā mirst Viktors Hatuļevs, kas 1975. gadā kļuva ne tikai par pirmo Latvijas, bet arī pirmo PSRS hokejistu, kuru draftēja NHL.

1989. gadā 7. un 8.oktobrī notiek Latvijas Tautas frontes 2.kongress, kurā izšķiras par Latvijas kā neatkarīgas valsts izveidi.

1988. gadā, Atmodai pieņemoties spēkā, Mežaparkā notiek plaša Tautas manifestācija ar sarkanbaltsarkanajiem karogiem. Dienu vēlāk sākas Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress.

1933. gadā iesvētīja un atklāja Liepājas cukurfabriku, kas bija pēdējā trīs Latvijas cukurfabriku rindā, jo pirms tās darbu bija sākušas Jelgavas un Jēkabpils cukurfabrikas. Kādu laiku tika diskutēts, vai izdevīgāk trešo fabriku celt Liepājā vai Skrundā. Pēdējā bija tuvāk zemniekiem, taču priekšroku tomēr deva Liepājai, jo ražotnei varēja piemērot pamestās Karostas kuģu būvētavas ēkas, līdzās atradās kanāls un arī dzelzceļa pievads jau bija gatavs. Cukura ražotni Liepājā slēdza 2006.gadā, bet fabrikas galveno korpusu nojauca 2008.gadā, līdzīgi kā Jelgavas cukurfabrikas ēku.

1922. gadā 7. un 8.oktobrī notiek 1.Saeimas vēlēšanas, kurās piedalās 82,2% (800 840) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tika iesniegti 88 kandidātu saraksti, no kuriem 46 ieguva mandātus. Vēlāk frakciju skaits mainījās un pirmajā sesijā darbojās 20 frakcijas. 1.Saeimā bija 20 pastāvīgās komisijas. Notika 214 sēdes, kurās apsprieda 343 likumprojektus. Nozīmīgākie likumi, kurus pieņēma, bija likums par Ministru kabineta iekārtu, par biedrībām, savienībām un politiskajām organizācijām, likums par sapulcēm. Pirmais Saeimas priekšsēdētājs bija Frīdrihs Vesmanis, bet otrais - Pauls Kalniņš.

1802. gadā Kaugurmuižā izceļas zemnieku nemieri, jo tur ierodas Rīgas zemes tiesnesis kopā ar grenadieru pulka rotu un pavēl uzsākt zemniekiem savus darbus. Kauguros un to apkārtnē sapulcējas ap 3000 zemnieku, kas ir apbruņoti ar mietiem, izkaptīm un bisēm. Pēc pāris dienām, kad artilērija ir ieradusies, tiesnesis pavēl kareivjiem apšaudīt pūli un apcietināt vadoņus. Uz vietas krīt četri, bet no 18 ievainotajiem mirst desmit. Tiesa atzīst par vainīgiem 38 zemniekus, diviem piespriež spaidu darbus uz mūžu, vēl diviem - nometināšanu Sibīrijā. Kuguru nemieri pievērsa cara valdības uzmanību zemnieku stāvoklim Baltijas guberņās. Valdība pieprasīja, lai Vidzemes muižniecība iesniedz priekšlikumus par agrārreformām.

Notikumi pasaulē

2012. gadā Venecuēlas prezidenta vēlēšanās uzvar līdšinējai valsts galva Ugo Čavess, kurš tiek pārvēlēts uz ceturto amata termiņu.

2012. gadā sekmīgi sākas pirmā privātā kosmosa kuģa - "SpaceX" kravas kuģa "Dragon" - komerciālais lidojums uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS).

2006. gadā pie savas daudzdzīvokļu mājas Maskavas centrā tiek nošauta pazīstamā Krievijas žurnāliste, nelokāmā prezidenta Vladimira Putina kritiķe Anna Poļitkovska.

2005. gadā Nobela Miera prēmiju par cīņu pret kodolieroču izplatīšanos saņem Starptautiskā atomenerģētikas aģentūra (IAEA) un tās vadītājs Mohameds el Baradei

2004. gadā Kambodžas karalis Norodoms Sihanuks atsakās no troņa, lai dotos pensijā.

2003. gadā par Kalifornijas gubernatoru kļūst Holivudas aktieris Arnolds Švarcenegers, kurš pārstāv republikāņu partiju.

2001. gadā ASV ar Lielbritānijas atbalstu sāk uzlidojumus militārajiem mērķiem un teroristu apmācības nometnēm Afganistānā. Pirmajos uzlidojumos tiek nogalināts kustības "Taliban" garīgā līdera mullas Mohammada Omara desmit gadus vecais dēls.

2000. gadā Luksemburgas lielhercogs Žans atkāpjas no troņa sava vecākā dēla Anrī labā.

1999. gadā Vācijas kompānijas un valdība piedāvā sešus miljardus vācu marku, lai izmaksātu kompensācijas tūkstošiem nacistu laika vergstrādnieku.

1997. gadā sākas pirmās plašās sarunas 76 gadu laikā par Ziemeļīrijas situācijas politisku risinājumu.

1996. gadā darbu sāk ASV kabeļtelevīzija "The Fox News Channel".

1996. gadā ĪRA kaujinieki sarīko sprādzienu Lielbritānijas armijas galvenajā bāzē Ziemeļīrijā, ievainojot 31 cilvēku un satricinot divus gadus pastāvējušo trauslo mieru.

1990. gadā 76 gadu vecumā mirst Dubaijas vadītājs un Apvienoto Arābu Emirātu premjerministrs un viceprezidents šeihs Rašids bin Saids al Maktums.

1987. gadā Fidži apvērsuma līderis Sitiveni Rabuka pasludina sevi par jaunās republikas vadītāju.

1985. gadā palestīniešu kaujinieki nolaupa Itālijas pasažieru kuģi "Achille Lauro" un draud to uzspridzināt, ja Izraēla neatbrīvos 50 ieslodzītus palestīniešus. Kaujinieki nogalināja vienu ķīlnieku - Amerikas ebreju Leonu Klingoferu, kurš pārvietojās ratiņkrēslā.

1982. gadā Brodvejā notiek pirmā Endrū Loida Vēbera mūzikla "Cats" izrāde, kas turpināsies vēl gandrīz 18 sezonas.

1981. gadā par Ēģiptes prezidentu kļūst Hosni Mubaraks.

1968. gadā Holivuda pieņem filmu reitingu sistēmu.

1963. gadā viesuļvētra "Flora" Haiti un Dominikanas Republikā aiznes 7190 cilvēku dzīvības.

1959. gadā Savienības kosmosa kuģis "Luna 3" pirmo reizi uzņem Mēness otrās puses fotogrāfijas.

1951. gadā Dāvids Bengurions izveido Izraēlas valdību.

1950. gadā Ķīna anektē Tibetu.

1949. gadā tiek proklamēta Vācijas Demokrātiskā Republika jeb Austrumvācija.

1944. gadā Aušvicas un Birkenavas koncentrācijas nometnēs notiek sacelšanās, kuras laikā ebreji nodedzina krematorijas Aušvicā.

1942. gadā ASV un Lielbritānijas valdības paziņo par Apvienoto Nāciju izveidošanu.

1942. gadā Otrajā pasaules karā padomju raķešu "Katjuša" zalve Staļingradā iznīcina vācu bataljonu.

1940. gadā Otrā pasaules kara laikā Vācijas spēki iebrūk Rumānijā, lai pārņemtu savā kontrolē stratēģiskus naftas laukus.

1938. gadā Vācija pieprasa, lai visās ebreju pasēs tiktu iespiests burts "J".

1931. gadā Īstmena Kodaka pētījumu laboratorijā Ročesterā, Ņukorkas štatā, tiek uzņemta pirmā infrasarkanā fotogrāfija.

1919. gadā Nīderlandē tiek izveidota nacionālā aviokompānija KLM, kas pašlaik ir vecākā pastāvošā aviokompānija.

1912. gadā Helsinku biržā notiek pirmais darījums.

1908. gadā Krēta saceļas pret Turcijas pārvaldi un pievienojas Grieķijai.

1886. gadā Spānija atceļ verdzību Kubā.

1879. gadā Vācija un Austroungārija paraksta līgumu par divpusējās alianses izveidošanu.

1849. gadā mirst amerikāņu rakstnieks Edgars Alans Po.

1840. gadā par Nīderlandes karali kļūst Vilems II.

1806. gadā izgudrotājs Ralfs Vedžvuds Londonā patentē koppapīru.

1776. gadā Krievijas kroņprincis Pāvels salaulājas ar Sofiju Mariju Doroteju no Virtembergas.

1769. gadā angļu pētnieks kapteinis Džeims Kuks atklāj Jaunzēlandi.

1763. gadā Lielbritānijas karalis Džordžs II izdod Britu karalisko likumu, slēdzot baltajiem ieceļotājiem Ziemeļamerikas zemes uz ziemeļiem un rietumiem no Apalaču kalniem, lai izbeigtu karu ar vietējiem indiāņiem.

1737. gadā Bengālijas līcī pie Indijas krastiem līdz 12 metrus augsti viļņi nogremdē ap 20 000 mazas laivas, nogalinot aptuveni 300 000 cilvēku.

1714. gadā Almārā, Nīderlandē, izceļas nemieri pret alus nodokli.

1571. gadā Romas pāvesta Pija V izveidotās Svētā Līga, kas sastāvēja no Spānijas, Venēcijas, Dženovas republikas, Savojas hercogistes, Maltas un citiem spēkiem, galeru flote Lepanto kaujā sakauj osmaņu galeras. Piecas stundas ilgā kauja pie Grieķijas krastiem iegājusi vēsturē kā pēdējā lielā jūras kauja, kas notikusi tikai starp airu laivām un kuģiem.