21. septembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1945. gadā Aivars Guntis Kreituss - politiķis, bijušais Latvijas ekonomisko reformu un finanšu ministrs.

1962. gadā Jānis Kirmuška - Valsts leļļu teātra aktieris.

1973. gadā Edgars Rinkēvičs - ārlietu ministrs.

1976. gadā Jeļena Prokopčuka - garo distanču un maratona skrējēja.

1977. gadā Kārlis Lācis - komponists.

1978. gadā Elīna Vāne - Valmieras Drāma teātra aktrise.

Jubilāri pasaulē

1849. gadā Moriss Berimors - aktieru Berimoru ģimenes patriarhs (miris 1905.gadā).

1866. gadā Herberts Džordžs Velss - angļu rakstnieks (miris 1946.gadā).

1874. gadā Gustavs Holsts - angļu komponists (miris 1934.gadā).

1895. gadā Sergejs Jeseņins - krievu dzejnieks (miris 1925.gadā).

1902. gadā Alens Leins - britu grāmatu izdevniecības "Penguin Books" dibinātājs (miris 1970.gadā).

1912. gadā Čaks Džonss - amerikāņu multiplikators (miris 2002.gadā).

1934. gadā Deivids Dž. Tuless - britu fiziķis, Nobela prēmijas fizikā laureāts (miris 2019. gadā).

1934. gadā Leonards Koens - kanādiešu dziedātājs un dziesmu autors (miris 2016. gadā).

1936. gadā Jurijs Lužkovs - krievu politiķis, bijušais Maskavas mērs.

1943. gadā Džerijs Brakheimers - amerikāņu kino un TV producents ("Top Gun", "Pērlharbora", "Karību jūras pirāti").

1947. gadā Dons Felders - amerikāņu roka ģitārists ("Eagles").

1947. gadā Stīvens Kings - amerikāņu rakstnieks.

1950. gadā Bils Marejs - amerikāņu aktieris, "Zelta globusa" un divu "Emmy" balvu ieguvējs.

1951. gadā Aslans Mashadovs - bijušais Ičkērijas prezidents (miris 2005. gadā).

1954. gadā Šindzo Abe - Japānas premjerministrs.

1955. gadā Mika Kaurismaki - somu kino režisors.

1957. gadā Ītans Koens - amerikāņu kino režisors.

1965. gadā Frederiks Begbeders - franču rakstnieks un literatūras kritiķis.

1967. gadā Feita Hila - amerikāņu popa un kantrī dziedātāja.

1971. gadā Lūks Vilsons - amerikāņu aktieris.

1972. gadā Laiems Galahers - britu dziedātājs ("Oasis").

1981. gadā Nikola Ričija - amerikāņu modes dizainere un TV personība.

1983. gadā Megija Greisa - amerikāņu aktrise.

1983. gadā Fernando Kavenagi - argentīniešu futbolists.

1989. gadā Svetlana Romašina - krievu sinhronā peldētāja, septiņkārtēja olimpiskā čempione, 21 reizi uzvarējusi pasaules čempionātā.

Notikumi Latvijā

902. gadā Lundas arhibīskapa Absalona sekretāra, hronista Sakša Gramatiķa sarakstītajā Dānijas vēsturē minēta teiksmaina persona Latvijas vēsturē - Anduvāns. Tiek pieļauts, ka Anduvāns bija valdnieks Daugmalē. Hronists raksta, ka dāņu karalis Hadings ieņēmis Anduvāna pili pie Daugavas. Vēlāk Anduvāna pilsētu iekarojis Hadinga dēls Frodi, kurš izlīdzis ar Anduvānu un aprecējis viņa meitu.

1360. gadā apstiprināts pirmais Latvijā zināmais Amata rullis - Rīgas zeltkaļu cunftes statūti.

1868. gadā Rīgā dibināta viena no pirmajām krievu vidējās mācības iestādēm - Aleksandra ģimnāzija. Laika posmā no 1911. līdz 1912.gadam tā bija viena no lielākajām mācību iestādēm Rīgā, jo tajā mācījās 690 skolēni. Šajā skolā vidējo izglītību ieguvis akadēmiķis Pauls Stradiņš.

1883. gadā dibināta vecākā latviešu kredītiestāde Rīgā - Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krājaizdevumu kase jeb Amatnieku kase. Dibinātās sabiedrības uzdevums bija panākt, lai Rīgas latviešu amatnieki nebūtu finansiāli atkarīgi no vāciešiem. 1904. gadā sabiedrība bija pirmajā vietā starp Krievijas krājkasēm. Sabiedrību likvidēja 1940.gadā.

1998. gadā Valsts prezidents Guntis Ulmanis oficiālā vizītē apmeklē Ņujorku, kur piedalās ANO Ģenerālās Asamblejas 53.sesijā.

1999. gadā dibināta Latvijas Autoru apvienība.

2004. gadā vairākās Latvijas vietās neilgi pēc plkst.14 un pirms plkst.17 tika novērotas jūtamas zemes svārstības, kas ilga dažas sekundes un izraisīja ēku "līgošanos". Šīs seismiskās svārstības izraisīja zemestrīce, kuras epicentrs atradās Kaļiņingradas apgabalā un kuras stiprums bija četras piecas balles pēc Rihtera skalas. Tā mūsu platuma grādiem ir unikāla parādība.

2004. gadā par paralimpisko spēļu čempionu diska mešanā Atēnās kļūst Latvijas sportists Aigars Apinis.

Notikumi pasaulē

454. gadā Romas imperators Valenciniāns III personīgi nogalina par "pēdējo romieti" dēvēto Romas ģenerāli Aēciju.

1792. gadā Francijas Nacionālais konvents nobalso par monarhijas likvidēšanu.

1921. gadā mākslīgā mēslojuma noliktavā Vācijas pilsētā Opavā notiek sprādziens, kas nogalina 500 līdz 600 cilvēkus.

1937. gadā pirmo reizi tiek publicēts Dž.R.R.Tolkīna bērnu romāns "Hobits".

1964. gadā pēc 164 gadus ilgas britu pārvaldes Malta kļūst par neatkarīgu valsti.

1995. gadā tiek ziņots, ka hinduistu dieva Ganeša statujas sākušas "dzert" pienu, ja pie statuju mutēm tiek pieliktas ar pienu pilnas karotes. Drīzumā Pasaules Hinduistu padome apstiprina, ka šāds brīnums tiešām novērots.

2003. gadā NASA kosmiskā zonde "Galileo" veic kontrolētu nokrišanu uz Jupitera, noslēdzot 14 gadus ilgu misiju, kas ļāva veikt plašus atklājumus par lielāko planētu un tās mēnešiem.

2004. gadā lielākie cigarešu ražotāji stājas tiesas priekšā ASV valdības inspirētā 280 miljardus dolāru vērtā tiesas prāvā, kurā tabakas industrija apsūdzēta apzinātā patiesības noklusēšanā par smēķēšanas kaitīgumu veselībai kopš 20.gadsimta piecdesmitajiem gadiem.

2006. gadā britu miljardieris Ričards Brensons apsola nākamo desmit gadu laikā visu no viņa dzelzceļa un aviopārvadājumu biznesa gūto peļņu - aptuveni trīs miljardus ASV dolāru - ieguldīt cīņā ar globālo sasilšanu.

2013. gadā ar starptautisko teroristu organizāciju "Al Qaeda" saistītā Somālijas islāmistu grupējuma "Shebab" kaujinieki iebrūk Kenijas galvaspilsētas Nairobi lielveikalā "Westgate", nogalinot vismaz 67 cilvēkus un aptuveni 170 ievainojot.