7. septembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1973. gadā Andrejs Klementjevs - politiķis.

1970. gadā Kristīne Gailīte - Latvijas Nacionālās operas soliste (soprāns).

1964. gadā Agnis Kalnkaziņš - bijušais Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas dārzi un parki" direktors.

1964. gadā Romāns Mežeckis – politiķis.

1961. gadā Māris Rēvalds - "Veselības centra 4" valdes priekšsēdētājs.

1959. gadā Dzintars Tilaks - Latvijas Radio producents, radio žurnālists.

1936. gadā Romualds Kalsons - komponists.

Jubilāri pasaulē

1987. gadā Evana Reičela Vuda - amerikāņu aktrise.

1984. gadā Vera Zvonareva - krievu tenisiste, četrkārtēja "Grand Slam" turnīru uzvarētāja dubultspēlē, divu Federāciju kausu ieguvēja, olimpiskās bronzas medaļniece.

1980. gadā Emre Belozoglu - turku futbolists.

1980. gadā Gavrjels Milito - argentīniešu futbolists.

1969. gadā Kirils Serebreņņikovs - krievu teātra un kino režisors, veidojis izrādes Latvijas Nacionālajā teātrī.

1968. gadā Marsels Desaī - franču futbolists, 1998. gada Pasaules kausa ieguvējs un 2000. gada Eiropas čempions.

1966. gadā Gunda Nīmana-Štirnemana - vācu ātrslidotāja.

1966. gadā Tobijs Džonss - angļu aktieris.

1954. gadā Dags Bredlijs - britu aktieris ("Hellraiser I - VII").

1951. gadā Krisija Hainda - amerikāņu rokmūziķe.

1945. gadā Žaks Lemērs - kanādiešu hokejists, hokeja treneris.

1940. gadā Dario Ardžento - itāļu kinorežisors, "giallo" (itāliešu šausmu un trilleru) žanra leģenda.

1936. gadā Badijs Holijs - amerikāņu dziedātājs (miris 1959.gadā).

1932. gadā Pols Getijs - amerikāņu filantrops (miris 2003.gadā).

1930. gadā Boduēns I - Beļģijas karalis (miris 1993.gadā).

1930. gadā Sonijs Rollinss - amerikāņu džeza saksofonists.

1917. gadā Džons Kornforts - austrāliešu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 2013. gadā).

1912. gadā Deivids Pakards - amerikāņu inženieris un uzņēmējs, "Hewlett-Packard" līdzdibinātājs (miris 1996.gadā).

1911. gadā Todors Živkovs - Bulgārijas komunistiskais diktators no 1956. līdz 1989.gadam (miris 1998.gadā).

1909. gadā Elia Kazans - Grieķijā dzimis amerikāņu kino un teātra režisors (miris 2003.gadā).

1889. gadā Alberts Plesmans - nīderlandiešu aviators un aviokompānijas KLM līdzdibinātājs (miris 1953.gadā).

1836. gadā Henrijs Kempbels - Banermens - Lielbritānijas premjerministrs (miris 1908.gadā).

1829. gadā Frīdrihs Augusts Kekulē fon Štradonics - vācu ķīmiķis (miris 1896.gadā).

1815. gadā Džons Makdouels Stjuarts - austrāliešu ceļotājs (miris 1866.gadā).

1707. gadā Žoržs Luī Leklerks - franču dabaszinātnieks, biologs un rakstnieks (miris 1788.gadā).

1533. gadā Elizabete I - Lielbritānijas karaliene (mirusi 1603.gadā).

Notikumi Latvijā

2006. gadā Jūrmalas pilsētas domes līdzšinējās priekšsēdētājas Ineses Aizstrautas vietā tiek iecelts Raimonds Munkevics.

2003. gadā Latvijas vīriešu basketbola izlases galvenais treneris Armands Krauliņš pēc viņa vadītās komandas neveiksmes Eiropas čempionāta finālturnīra izšķirošajā spēlē par iekļūšanu astotdaļfinālā iesniedz atlūgumu.

2002. gadā Rīgā notiek pirmais Latvijas čempionāts veloorientēšanās sportā.

2001. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Rīgas pilī tiekas ar Dānijas princi konsortu Henriku.

2001. gadā notiek Latvijas Zemnieku savienības ārkārtas kongress. Tiek pieņemts lēmums mainīt partijas nosaukumu, turpmāk partiju sauc Centra partija/Latvijas Zemnieku savienība.

2000. gadā Saeima pieņem "Valsts civildienesta likumu". Likums paredz, ka par ierēdņiem var būt tikai personas, kurām ir augstākā izglītība.

2000. gadā Saeima noraida ģenerālprokurora Jāņa Maizīša lūgumu izdot kriminālvajāšanai deputātu Jāni Ādamsonu. Viņš tiek turēts aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, no Saeimas tribīnes publiski nosaucot amatpersonas, kas, iespējams, saistītas ar pedofilijas lietu.

2000. gadā AS "Aldaris" oficiāli atklāj dzēriena "Pepsi" ražotni Latvijā.

1993. gadā izveidota Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

1972. gadā XX olimpiādes spēlēs šķēpmetējs Jānis Lūsis savu šķēpu aizmet 90,46 metru tālumā. Šajā spēlēs viņš iegūst sudraba medaļu.

1905. gadā naktī notiek uzbrukums Rīgas Centrālcietumam, revolucionāru kaujiniekiem mēģinot atbrīvot ieslodzītos biedrus. Pēc iepriekš izstrādāta plāna aptuveni 50 kaujinieki sadalījās divās grupās - vieni iekļuva cietuma iekštelpās, bet pārējie palika pagalmā, lai atvairītu sardzes uzbrukumu. Kaijinieki atbrīvoja divus politieslodzītos, kuriem draudēja nāvessods, - sociāldemokrātu Rīgas komitejas locekli J. Lāci un vienu no fabrikas "Fenikss" kaujinieku vadītājiem J. Šleseru. Cietuma sardze zaudēja 15 kritušo un ievainoto. Kaujinieku pusē cietušo nebija, bet atceļā divi nokļuva policistu rokās.

Notikumi pasaulē

2011. gadā neilgi pēc pacelšanās nogāžas Kontinentālās hokeja līgas komandas Jaroslavļas "Lokomotiv" lidmašīna. Traģēdijā iet bojā gandrīz visi lidmašīnā esošie cilvēki, tostarp arī 37 gadus vecais Latvijas izlases spēlētājs Kārlis Skrastiņš.

2006. gadā ASV formāli nodod Irākas bruņotos spēkus Irākas premjerministra Nuri al Maliki valdības kontrolē.

2005. gadā Ēģiptē notiek pirmās prezidenta vēlēšanas.

2004. gadā gandrīz 18 mēnešus pēc tam, kad ASV sāka iebrukumu Irākā, lai gāztu tās prezidentu Sadamu Huseinu, šajā valstī kritušo amerikāņu karavīru skaits sasniedz tūkstoti.

2002. gadā mirst izraēliešu izgudrotājs Uziels Gals, kurš radīja pusautomātisko ieroci "Uzi".

2000. gadā Kubas prezidents Fidels Kastro sarokojas ar ASV prezidentu Bilu Klintonu. Tiek uzskatīts, ka tā ir pirmā reize, kad Kastro sarokojies ar kādu ASV prezidentu kopš nākšanas pie varas 1959.gadā.

1999. gadā 5,9 balles pēc Rihtera skalas spēcīgā zemestrīcē Atēnās iet bojā 143 cilvēki, vairāk nekā 500 tiek ievainoti un 50 000 cilvēku zaudē pajumti.

1998. gadā Stenfordas universitātes studenti Lerijs Peidžs un Serdžijs Brins dibina interneta meklēšanas servisu "Google".

1997. gadā trimdā Marokā mirst bijušais Zairas diktators Mobutu Sese Seko. Vienu no Āfrikas visilgāk valdījušajiem diktatoriem gāza Lorāna Kabilas vadītu nemieru laikā.

1996. gadā Lasvegasā vairākas reizes tiek sašauts aktieris un reperis Tupaks Šakurs, kurš 13.septembrī no gūtajiem ievainojumiem mirst.

1994. gadā ASV armija oficiāli izbeidz savu klātbūtni Vācijas galvaspilsētā Berlīnē..

1993. gadā sešas bijušās padomju republikas - Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna, Uzbekistāna, Armēnija un Tadžikistāna - paraksta vienošanos par Krievijas rubļa kā vienotās valūtas saglabāšanu.

1986. gadā bīskaps Desmonds Tutu kļūst par Dienvidāfrikas Republikas anglikāņu baznīcas pirmo melnādaino līderi.

1986. gadā Čīles prezidents ģenerālis Augusto Pinočets izdzīvo atentāta mēģinājumā.

1979. gadā korporācija "Chrysler" lūdz viena miljarda ASV dolāru aizdevumu no ASV valdības, lai izvairītos no bankrota.

1979. gadā raidīt sāk ASV televīzijas sporta kanāls "The Entertainment and Sports Programming Network" (ESPN).

1978. gadā, šķērsojot Vaterlo tiltu Londonā, tiek nogalināts bulgāru disidents George Markovs, kuru Bulgārijas slepenpolicijas aģents sašauj ar ricīna kapsulu no īpaši izstrādāta lietussarga.

1978. gadā 32 gadu vecumā no medikamentu pārdozēšanas mirst britu rokgrupas "The Who" bundzinieks Kīts Mūns.

1977. gadā ASV un Panama paraksta Torihosa-Kārtera līgumus par Panamas kanāla statusu. ASV piekrīt 20.gadsimta beigās nodot kanālu Panamas kontrolē.

1969. gadā tiek ierakstīta komiķu grupas "Monty Python's Flying Circus" pirmā epizode.

1962. gadā Taivāna sarauj diplomātiskās attiecības ar Laosu, kas nodibina diplomātiskās attiecības ar Ķīnu un Ziemeļkoreju.

1953. gadā par Padomju Savienības Centrālkomitejas vadītāju kļūst Ņikita Hruščovs.

1949. gadā mirst meksikāņu gleznotājs Hosē Klemente Orosko, kurš tiek uzskatīts par vienu no 20.gadsimta izcilākajiem naturālistiem.

1943. gadā ugunsgrēkā Hjūstonas viesnīcā "Gulf Hotel", ASV Teksasas štatā, iet bojā 55 cilvēki.

1942. gadā Otrajā pasaules karā Vācijas "Gestapo" nosūta 8700 Rietumukrainas ebrejus uz Belžecas nāves nometni.

1940. gadā ar nacistiskās Vācijas spiediena rezultātā parakstīto Kraiovas līgumu Rumānija zaudē Dienviddobrudžu, kas tiek iekļauta Bulgārijas sastāvā.

1940. gadā nacistiskās Vācijas spēki sāk bombardēt Londonu, uzlidojumiem turpinoties 57 naktis pēc kārtas. Šajā dienā vien tiek nogalināti vairāk nekā 300 cilvēki.

1929. gadā Nesijervi ezerā Somijā, nogrimstot tvaikonim "Kuru", iet bojā 136 cilvēki.

1921. gadā Atlantiksitijā notiek pirmais "Miss Amerika" skaistumkonkurss.

1911. gadā aizdomās par gleznas "Mona Liza" nozagšanu no Luvras muzeja tiek apcietināts franču dzejnieks Gijoms Apolinērs.

1909. gadā franču pilots Eižens Lefebrs, izmēģinot Francijā būvēto lidmašīnu "Wright", avarē Živisī, Francijā, kļūstot par pasaulē pirmo pilotu, kas gājis bojā, lidojot ar smagāku par gaisu un ar dzinēju aprīkotu lidaparātu.

1901. gadā līdz ar Pekinas protokola parakstīšanu Ķīnā oficiāli beidzas Bokseru sacelšanās, kuras mērķis bija padzīt ārzemniekus no Ķīnas.

1860. gadā tvaikonim "Lady Elgin" nogrimstot Mičiganas ezerā, iet bojā aptuveni 400 cilvēki.

1822. gadā Brazīlija pasludina neatkarību no Portugāles.

1821. gadā nodibināta Lielā Kolumbijas republika, kuras prezidents ir Simons Bolivars un viceprezidents Francisko de Paula Santanders.

1818. gadā par Norvēģijas karali tiek kronēts Karls III.

1812. gadā Napoleona spēki Borodino ciematā sakauj Krievijas imperatora Aleksandra I armiju.

1776. gadā notiek pasaulē pirmais zemūdenes uzbrukums, kad amerikāņu zemūdens kuģis "Turtle" mēģina Ņujorkas ostā piestiprināt bumbu ar laika detonatoru pie Lielbritānijas admirāļa Ričarda Houca kuģa "Eagle?”.

1539. gadā guru Angads Devs kļūst par sikhu otro guru.

1191. gadā Anglijas karaļa Ričarda I armija trešā krusta kara laikā Arsufā sakauj Saladina spēkus.

70. gadā romiešu armija ģenerāļa Tita vadībā okupē un izlaupa Jeruzalemi.

1251. gadā p.m.ē saules aptumsums šajā dienā varētu iezīmēt Herkulesa dzimšanu Tēbās, Grieķijā.